Pavasaris ir laiks, kad daba mostas un gribas pamosties arī cilvēkiem. Daudzi gatavojas maratoniem, daudzi motivē sevi fiziskām aktivitātēm, gatavojoties vasaras sezonai, kāds tieši pavasarī iemīlas un mīlestības hormoni saražo enerģijas un prieka sajūtu. Bet ko darīt, ja darbs, mācības un miegs aizņem visas 24 stundas un enerģijas ir mazāk kā gribētos?
Ar spēcīgu vēlmi atrast enerģijas resursus savā mīļajā ķermenī un iedvesmojoties no manas mīļās draudzenes, kura nav iemīlējusies, bet tā izskatās, jo šajā pavasarī atklājusi savu enerģiju kriosaunā. Kopš viņas pirmā apmeklējuma pagājušas vien divas nedēļas un tā kā man gribas vairāk enerģiju, slaidāku sevi un sievišķīgu, viegluma sajūtu, tad varētu arī mazliet pasalt.
Kad ziņkārība ir lielāka par bailēm un kad arī gribas lidot un smaidīt kā pavasarīgi iemīlējusies, tad jau var pārbaudīt vai, kā tas brīnums strādā arī man?
Kioprocedūras laikā nepieciešams 2 līdz 3 minūtes atrasties aukstos tvaikos. Izklausās vienkārši un ātri, ja vien auksto slāpekļa tvaiku temperatūra nerādītu – 150C . Tas ir fakts, kas mani ilgu
laiku atturēja no šīs procedūras. Taču jau mana draudzene to varēja izturēt un arī internets ir pilns ar pieredzes stāstiem, tad pilnīgi noteikti es arī to varu.
Vispirms ir bailīgi, nu šķiet, ka tas aukstums vispār ir neiespējams, ka tajā labāk nekustēties, neelpot un labi vien, ka tik ātri viss process paiet. Nu kā vienmēr “bailēm lielas acis”, Pat īsti grūti teikt, no kā bail, bet šķiet ka būs traki, bet nav.
Atzīšos gan, kad devos prom no kriosaunas apmeklējuma, jutos ļoti gaisīgi viegli. Jutos ļoti lepna par sevi par paveikto un piepildīta ar pavasara atsvaidzinošo saules sajūtu. Nu tā, ka dzīve ir lieliska
un visi darāmie darbi tāds sīkums vien ir.
Apkalpošana supersirsnīga un iedrošinoša, pati procedūra kaut gan auksta, bet arī īsa un ļoti dažāda. Pēc nu jau 8 apmeklējuma reizēm varu teikt, ka ar katru reizi paliek arvien siltāk un vieglāk.
Ja pirmajā reizē domāju, ka nevaru pakustēties ne pa labi, ne pa kreisi, tad nākošajā reizē jau bija stipri vieglāk un ar katru nākošo reizi bija ar vien vieglāk un tā reize, kad pēc velobrauciena apmeklēju procedūru bija tik viegla, ka nostāvēju maksimālo laiku ar vislielāko labsajūtu.
Un kā ir ar manām izmaiņām? Par spīti sākotnējai skepsei, jūtos vienkārši labi, pēc darba ir daudz enerģijas, lieliski izguļos un pavasaris ir atplaucis arī manā dzīvē. Arī pārējā pasaule ir kaut kāda laipnāka, smaidīgāka un stipri pozitīvāka, iespējams, ka tas viss tāpēc, ka es pati tāda.
Šobrīd kā vēsta interneta resursi apmeklējot kriosaunu var praktiski “piedzimt no jauna”, jo efektu saraksts ir milzīgs, krioprocedūras atbrīvo no noguruma, uzlabo miegu, nostiprina imunitāti, atjauno enerģiju, stimulē metabolisma procesus, pienskābes izreaģēšanu no muskuļiem, nomierina nervu sistēmu, atbrīvo no celulīta un uzlabo ādas tvirtumu.
Interesanti, kā ar laiku attīstījusies visa ķermeņa krioprocedūras pielietojums, šobrīd tā ir aktualiāte sporta medicīnā, to izmanto sportisti pēc treniņiem enerģijas atjaunošanai, traumu ātrākai sadziedēšanai un muskuļu sāpju samazināšanai. Vēl pirms 10 gadiem kriosauna bija superlīdzeklis skaistumkopšanas jomā, cīņā ar lieko svaru un celulītu, bet vēl pirms 38 gadiem, tālajā 1978. gadā, kad japāņu reimatologs Tosimo Jamauči atklāja pasaulei visa ķermeņa krioterapiju, to izmantoja reimatoīdā artrīta pacientu veselības uzlabošanai.
Zinot aukstā un karstā iedarbību uz ķerm eni, ir saprotams, ka siltums atslābina, kamēr aukstumā cilvēka ķermenis aktivizē vielmaiņas procesus un sadedzina kalorijas. Un jāsaka, ka šis aukstums ir stipri vieglāks, kā iekāpt aukstā dušā no rīta.
Kādreiz nesapratu tos trakos, kas ar sajūsmu runā un regulāri dodas uz kriosaunu, tagad saprotu, pievienojos un iesaku katram noteikti izmēģināt. Tagad jūtos kā tikko iemīlējusies savā dzīvē no
jauna!
