Kas sievieti padara par padauzu?

 

Par tādām sievietēm bieži saka: “Piekrīt visam”.

Sarunāsim tā: es nevienu nenosodu un neizsniedzu novērtējumu. Mauka dotajā kontekstā ir tādas sievietes apraksts, kura iesaistās sakaros ar vīriešiem bez kritiskas attieksmes pret partneru, bez personīgām prasībām attiecībām, bez principiem, neņemot vērā savu gaumi attiecībā uz vīrieti (ārējais izskats, vecums, intelekts, statuss utt.). Par tādām sievietēm bieži saka: “Piekrīt visam”.

Ir pieņemts uzskatīt, ka galvenais šādas sievietes virzītājspēks ir dzimumaizraušanās. Domāju, ka viss ir daudz nopietnāk. Aiz dzimumaizraušanos bieži vien slēpjas pavisam cita vajadzība. Turklāt, ja prostitūta savu interešu ignorēšanu kompensē ar naudu, tad mauka maksā pati. Par to, ka sieviete atsakās klausīties savā iekšējā balsī, viņa maksā ar savas dzīves laiku, dvēseles traumām, salauztu sirdi, asarām un ciešanām.

KĀPĒC TAS TĀ NOTIEK?

Īsi sakot, viss ir mīlestības trūkuma dēļ. Asa, velkoša trūkuma dēļ, kurš, visticamāk, nāk līdzi jau no bērnības. Pārāk maz pareizi mīlētu bērnu, tāpēc arī maz laimīgu un pašpietiekamu pieaugušo. Lai saņemtu mīlestību, kāds iet pa manipulāciju ceļu. Mamma vai tētis bērnībā mācīja, ka ar apmānu, sliktu uzvedību vai visiem redzamām histērijām var saņemt viņu mīlestību un uzmanību. Citi cenšas būt labi, izpatikt un pakalpot, lai tikai saņemtu mīlestību. Kāds cits, kā mazs bērns, ielien klēpī vienalga kādam pieaugušajam, lai saņemtu nedaudz siltuma un glāstu. Ne tikai meitenes, bet arī daudzas pieaugušas sievietes tā dara, un bieži vien tas notiek neapzināti.  

No sākuma sieviete piekrīt attiecībām ar vīrieti, kurš viņu acīmredzami neapmierina. Tas ir tas caurums personības iekšpusē, kas parādījies mīlestības trūkuma dēļ, kas čīkst, un kuram vajadzīgs, lai to ar vienalga ko aizpildītu. Alkohols, nakrotikas, azartspēles, sekss, mantas, šaubīgas attiecības – viss nāk par labu. Un uz kādu laiku patiešām atlaiž. Nepieciešamība pēc narkotikām pastāvīgi pieaug. Caurums izrādās Visuma melnā cauruma lielumā, un nekad nemēdz būt pietiekami. Vienmēr otrs cilvēks sniedz par maz mīlestības, par maz atzinības, par maz rūpes, par maz uzmanības.

Un, kad otrs ir izsūkts līdz galam, tas bēg no attiecībām. To nav iespējams paciest – nav spēka, nav enerģijas. Palikusi viena pati, viņa sāk mētāties: dzīvot ar caurumu dvēselē (tagad izplestu visā plašumā) ir vairāk nekā nepatīkami, pat neiespējami. Pirmais, ko cilvēks dara – drudžaini cenšas atrast aizstājēju.

Sieviet tādā situācijā ķeras pie pirmā vīrieša, kas knapi uzkavējies blakus. Un viņš atkal izrādās nepiemērots. Bet savādāk nemaz nevar būt: viņu vada nevis apziņa, bet gan asa vajadzība.

No šādām attiecībām sieviete iznāk vēl izjauktāka un vīlusies. Vīrietis nav īstais un uzvedās ne tā. Apmānīja. Bet kur tad slēpjas apmāns? Katrs saņēma to, ko gribēja. Sieviete gribēja remdēt sāpes, aizmirst bijušo un izmantoja otru cilvēku kā plāksteri uz savām brūcēm. Vīrietis, sajūtot uz sevi vērstu funkcionālu attieksmi, arī funkcionāli izmantoja sievieti savu vajadzību apmierināšanai.

“Tu nesaproti, cik ļoti man sāp! Tu negribi man palīdzēt!” – vīrieti apvaino sieviete. Viņš varbūt arī saprot, bet viņs nav psihoterapeits, un viņam nav jāārstē. Kā palīdzēt sievietei, to viņš jau nu noteikti nezina. Un viņa nolasa spriedumu: “Mani nodeva, un tu esi tieši tāds pats, kā visi citi”. Tas, ka cēlonis ir viņā pašā, viņa joprojām nenojauš.

Ar pārliecību “visi vīrieši ir āži” sieviete turpina meklēt mierinājumu jauna partnera apskāvienos. Pēc tam (paredzami!) – atkal jauna. Pēc kāda laika – atkal. Sekss ārstē, bet tas ir īslaicīgi. Tik un tā nav tas, un neārstē. Apkārtējie saskata sievietē izturības, pašcieņas un cieņas trūkumu, un nolemj, ka sieviete ir mauka, bet viņa ir neizpratnē: “Es vienkārši gribu mīlestību!”.

Sieviete nepiedomā pie tā, kas notiek – kaut kāda nebeidzama iepazīšanās, nesavaldīga seksa (dažreiz arī negīta) virkne. Viņa aizmirst par to, ko vispār no dzīves gribēja, par ko sapņoja, kas viņa tāda ir. Sieviete uzkāpj virsū visām pārējām vēlmēm, izņemot vienu – atrast jaunu vīrieti kā tabletes pret sāpēm un vientulības. Viņa jau negaida to, par kuru kādreiz sapņoja, bet uz panikas robežas esot, meklē JEBKURU. 

KAS JĀDARA?

Jāapstājas. Labāk – uzreiz pēc pirmajām sāpīgajām attiecībām. Nesanāca tad – jebkurā brīdī tagad. Apstāties un aiziet vientulībā. Ja tā ir neciešama, atrast speciālistu, kurš atbalstīs un ievirzīs pareizajās sliedēs. Bet dot sev laiku apjaust, saprast un pieņemt visu notikušo, tai skaitā cēloņus un sekas.

Vajag atgriezties pie savām vēlmēm, dziļajiem nodomiem, saklausīt savu dvēseles balsi. Sniegt sev to mīlestību, kura dzīvē ir pietrūkusi. Nomierināties. Un sākt dzīvot laimīgi. Mīlestība atnāk pie mīlestības.

AVOTS