Tik daudz lomu un tikai vien personība. Tik daudz personības un tikai viens cilvēks. Tik daudz maskas un tikai viena seja. Tik daudz sejas un tikai viena īstenība.
Mūsdienu sabiedrībā lomu spēles sen izgājušas ārpus teātra sienām. Laikmeta dinamika liek pašam būt ne vien režisoram un aktierim, bet arī sižeta pagriezienu autoram un visu lomu tēlotājam.
Sieviete ir viena. Viņa piedzimst kā sieviete un ir viena, un viņa nomirst kā sieviete un ir viena. Visus pārējos dzīves posmus piepilda uzdevumi, sūtības, būtības un lomas. Tajā viegli sapīties, apjukt, nomaldīties un sagurt. Tik daudz priekšstatu un ieteikumu. Tik daudz padomdevēju un tik maz tādu, kas patiesi ir ieinteresēti Tevī. Kad dzīves līkloči met kārtējo līkumu, iekšējā balss reizēm pieklust un ļauj kļūdīties atkal, jo citkārt esi atteikusies ticēt tam, ko jūti, tam, kā uzskati un tam, kas šķiet pareizi. Un kļūsti arvien vairāk apjukusi, vientuļāka, nesaprastāka un apmaldījusies pati sevī. Lai tas kļūst par pagrieziena punktu, kurā apgriezties otrādi un meklēt ceļu atpakaļ pie sevis. Savas būtības un savas iekšējās balss.
Cilvēki ir egoisti. Pāri citu interesēm allaž tiek aizsargātas savējās. Un izvēles priekšā esot, cilvēka eksistenciālais nosacījums diktēs izvēli sev par labu, jo tas ir garants savai eksistencei un izaugsmei. Tiklīdz mēs sākam identificēt sevi ar to, kas mēs īstenībā neesam – rodas veselības problēmas un tas ir signāls par problēmām ar ego.
Sievietes skolo četrām lomām – māte, kalpone, sieva un mīļākā. Sievietēm katrā nacionalitātē, dažas lomas padodas vieglāk un citas grūtāk. Latviešu sievietes ir lieliskas mātes, lieliskas kalpones, ļoti cenšas būt labas sievas, bet pavisam neatliek spēka mīļākās lomai. Tomēr, sievietes būtībai visatbilstošākā loma ir valdzinoša būtne, kas iemieso mīlestību, šarmu, kaisli un dzīves garšu. Kāpēc mēs ļaujam ikdienai un sevis uzliktiem pienākumiem atņemt to, kas mums sniedz vislielāko baudu un saskaņu ar sevi? Kāpēc mēs liedzam savu iekšējo spēku maģijai valdzināt vīrieti, tādejādi vairojot savu garīgo līdzsvaru? Flirta koķetērija ir greznība, ko mēs pašas sev liedzam. Mēs saistām to ar priekšstatiem, dogmām, fantāzijām un aizliegto ideju. Bet tas ir tik dabīgi, sievišķīgi, valdzinoši un tik iztrūkstoši mūsdienu laikmetā. Flirts liek vispirms ticēt sev. Un ticība sev sakņojas pārliecībā, kuras pamats ir ego.
Ego nav ļaunums. Tas nav jāapkaro. Tas nav jāizskauž. Ego ir mūsu karmas pamatā. Mēs realizējam savu karmu caur ego. Tas veido arī mūsu jauno karmu. Mums piedzimstot, ķermenī ienāk dvēsele, kas realizē ķermeni, notikumus, uzdevumus, veselību – visus dzīves aspektus tieši caur ego.
Mūsdienās daudz runā par transformāciju. Tas esot izaugsmes pamatā un lielākā daļa jogas prakses ir orientētas uz transformācijas procesa realizāciju. Taču visas transformācija pamatā ir ego. Mēs visu darām trīs iemeslu dēļ – sava labuma gūšanai, pieredzes gūšanai vai apziņas transformēšanai.
Katrs lolo savu domu par laimi. Tiekšanos pēc laimes mūsu dzīvē realizē tieši mūsu ego. Ego bauda dzīves garšas, jo visam dzīvē ir sava garša. Mūsu ego izgaršo dzīvi ar maņām – skaņu, pieskārieniem, krāsām, formām, redzi, garšu, smaržu un ārpus maņām esošajiem aspektiem – magnētiskajiem laukiem, ķermeņa orgānu siltumu u.c., mēli, rokām un seksuālajiem orgāniem. Kāds ir risinājums dzīves saskaņai, līdzsvaram un labklājībai?
Risinājums ir nevis iznīdēt ego, bet padarīt to stiprāku. Astroloģiski par cilvēka ego atbildīga ir Saule. Saule kūrē tēvu, varu, valdību, priekšniecību, veselību kopumā un atsevišķus tās aspektus jo īpaši. Saule ir cietsirdīga un taisnīga. Problēmas ar ego nosaka arī problēmas citās minētajās sfērās.
Ja mēs esam pilnīgi savā esībā, mūs neuztrauc citu izdarības vai nodarījumi. Atgūt vienotību savā būtībā un savā esībā. Tas ir uzdevums, kas ļaus arī skaidrāk izprast savas būtības diktētos nosacījumus laimes, labklājības, mīlestības, miera un labsajūtas sasniegšanai.
Seko Inesei Dāvidsonei arī sociālajos tīklos: