Viņam tā bija parasta diena. Viņš atnāca mājās no darba, iekrita dīvānā un gatavojās mierīgi noskatīties futbola spēli, neapgrūtinot sevi ar mājas un vecāku pienākumiem. Viņam galīgi nemaz negribējās likt gulēt kliedzošus bērnus.
Bet šovakar viss nenotika tā, kā viņš bija iecerējis. Pēc skaļa skandāla viņa sieva zaudēja pacietību un aizgāja, aiz sevis aizcērtot durvis. Viņš palika mājās viens pats ar bērniem. Viņa rāmā vīrieša pasaule ar alu dīvānā vienā mirklī apgriezās kājām gaisā. Un lūk, ko viņš sievai uzrakstīja pēc pāris dienām:
«Dārgā,
Pāris dienas atpakaļ mēs sastrīdējāmies. Es atnācu mājās, kritu no kājām aiz noguruma. Bija 8 vakarā, un es vienkārši gribēju iekrist dīvānā un noskatīties spēli.
Tev bija slikts noskaņojums, un tu biji briesmīgi nogurusi. Bērni kāvās, bet mazulis kliedza, kamēr tu centies viņu nolikt gulēt.
Es pagriezu televizoru skaļāk, lai neko no tā nedzirdētu.
“Tu taču nenomirsi, ja kaut nedaudz palīdzēsi un ieguldīsi savu artavu bērnu audzināšanā, vai ne tā?” – tu pajautāji, pagriežot televizoru klusāk.
Es aizkaitināti atbildēju: “Es veselu dienu strādāju, lai tu visu laiku varētu būt mājās un spēlēties ar lellēm”.
Sākās strīds. Tu raudāji, tāpēc, ka biji nogurusi un dusmojies. Es tev daudz ko sliktu sarunāju. Tu kliedzi, ka vairāk tā nespēj. Pēc tam tu izskrēji ārā no mājas un atstāji mani vienu ar bērniem.
Man nācās pašam iedot viņiem vakariņas un nolikt gulēt. Nākamjā dienā tu neatgriezies. Es darbā paņēmu brīvdienu un paliku mājās ar bērniem.
Es izgāju caur visām asarām un žēlabām.
Es visu dienu skrēju pa māju, bez kaut minūtes brīva brīža, lai ieietu dušā.
Es vienlaicīgi sildīju pienu, ģērbu bērnus un mazgāju virtuvi. Vienlaicīgi.
Es biju ieslēgts mājā uz veselu dienu, un man nebija nekāda iespēja parunāties ar cilvēku, kurš būtu vecāks par 10 gadiem.
Man nebija iespēja normāli apsēsties pie galda un paēst – vajadzēja visu laiku pieskatīt bērnus.
Es jutos tik iztukšots, ka varētu mierīgi nogulēt kādas 20 stundas. Bet tas nav iespējams, jo mazulis pamostas un kliedz ik pēc trim stundām.
Lasi vēl:
42 ilgu attiecību noslēpumi, par kuriem jums neviens nav stāstījis
Es nodzīvoju bez devis divas dienas un vienu nakti. Es visu sapratu.
Es sapratu, cik ļoti tu nogursti.
Es sapratu: būt par māti – tā ir pastāvīga upurēšanās.
Es sapratu, ka tas ir daudz grūtāk, nekā sēdēt birojā 10 stundas un pieņemt nopietnus finansu risinājumus.
Es sapratu – tu ziedoji savu karjeru un materiālo brīvību tam, lai būtu kopā ar bērniem.
Es sapratu, cik grūti ir, kad tavs finansiālais stāvoklis nav atkarīgs no tevis, bet gan no tava partnera.
Es sapratu, ko tu upurē, kad atsakies iet ar draugiem uz ballīti vai sporta zāli. Tu elementāri nevari nodarboties ar iemīļoto lietu un pat izgulēties.
Es sapratu, ko tu jūti, kad tevi ieslēdz aiz atslēgas ar bērniem, un tu palaid garām visu, kas notiek apkārt.
Es sapratu, kāpēc tu apvainojies, kad mana mamma kritizē tavas audzināšanas metodes. Neviens nesaprot bērnus labāk par viņu māti.
Es sapratu, ka mātēm ir vislielākā atbildība sabiedrībā. Neviens diemžēl to nenovērtē un nepārspēj.
Es rakstu tev šo vēstuli ne tikai tāpēc, lai pateiktu, ka skumstu pēc tevis. Es negribu, lai vēl viena tava diena paietu bez šiem vārdiem:
“Tu esi ļoti drosmīga, tu brīnišķīgi tiec galā, un es tevi apbrīnoju!”
AVOTS
Nu citāds variants nebija iespējams,jo laba sieva tiek novērtēta tikai tad,kad viņa ir zaudēta! ir jau labi,ka novērtēji sievu,bet ari turpmāk atceries,ko rakstiji vēstulē,[kad salabsiet] un jusu mājā valdīs miers,saticība,mīlestība!
Riebjas lasīt šādus stāstus. Es nevienu mammu nepazīstu kura nevarētu iziet ārā bez bērniem. Pataisa par kaut kādām nabadzītēm mammas.
a es zinu daudzas. Tās, kurām vecāki ir miruši vai dzīvo tālu. Tās, kurām vīri strādā diennaktīm, strādā smagu darbu vai ir slimi vai miruši vai nodzērušies vai pametuši. Tās, kurām nav naudas auklei. Tās, kurām ir bērniņi ar veselības problēmām. Tās, kuru bērni mazā vecumā nepieņem nevienu citu cilvēku. Tās, kuras dzīvo tālu no pazīstamiem cilvēkiem. Bērnu vienu nedrīkst atstāt 7 gadus. Tā nu tas ir – ja apstākļi spiež, jāņem līdzi vai jāiztiek bez iešanas kaut kur.
Un viņam bija laikā par to domāt un vēl uzrakstīt tik garu vēstuli ????? :O Neticu. Kārtējās sievietes žēlabas.
shitais teksts protams ir sievietes garadarbs, bet Es varu pateikt vienu… viss nav tik traki kaa maalee, pats ari esmu piedalijies bernu audzinashanaa un palikt vienam ar berniem tas nav nekas tik traks kaa shajaa tekstaa izmaalee, ja sieviete gadiumaa ir majsaimniece tad nu neko darit tads tas vinai liktenis nemties ar berniem vairak neka virietim, savaadaak kas sanaak, virietim jaapgaadaa gimene, jaizpilda visas sievas un bernu iegribas, kas maksaa loti dargi, bet vel parnakot no darba tagad jasak skriet un pa maju nemties? Viss tas ir fufelis… esmu darijis visu, gan ar berniem nemies, gan majas darbus vienlaicigi darijis un saku – tas viss ir parspilejums! Ja nervi ir vaji tad priekshkam vispar bernus dzemdet?
Zelta vārdi?
Nevajadzētu spriest tik šauri. Tomēr ir daudz tādu ģimeņu, kur mammas dara visu mājās, bet vīri pat pampi nekad nav nomainījuši vai mazos nolikuši gulēt un aiz savas “vīrīšķības” greizās izpratnes pat tējkaroti nenomazgā…
Nav jau runa par to ka vīrietim, visu laiku jāpalīdz mājās, bet gan ka reizēm var arī sievai ļaut atpūsties no bērniem!
Piekrītu tekst pārspīlēts, bet bērni nogurdina tā vai tā!
Corbie
Tu esi slims!
Kur tu tādus murgus esi izdomājis!!
Vīrieši tik gari neraksta.
Vismaz cik esmu pieradusi no sms utt
Vai tiešām viss jāuztver tik burtiski! Svarīgi ir domu saprast! Cik bieži cilvēki nenovērtē viens otru, nespēj iejusties otra “ādā”. Labs rakstiņš. Labs atgādinājums!
Visi bērni nav vienādi ,tas tā… un ne katram tā “veicas” kā tev ,ka esi supertētis,visu spēj izdarīt. Ir jāspēj novērtēt arī sievietes/mātes centienus un darbus.
Jēziņ kā visi gudri māk rakstīt komentārus, ka tas tak ir tik viegli, ka tā nav piepūle. Guļ gultā un neko nedara bezmazvai.
Tiešām smieklīgi.
Izklausās ka vīrieši ir tikai ar bērnu ir palikuši tikai pāris h un vis.
Es laprāt strādātu nevis būtu mājsaimniece. Jo padomājiet, jums vis ir pēc grafika, pusdienpārtraukums, laiks kad atgriesties no darba kur gaida sakārtota māja un vakariņas. Aiziet gulēt kad nāk miegs un piecelties kad zvana modinātājs.
Bet nē es esmu uzņēmusies smago darbu būt mājsaimniece un audzināt bērniņu. Man rīts sākas kad mazais pieceļas, barot, mainīt pamperi, paspēlēties. Dažreiz rīts sākas 7 vai 8 no rīta, bet dažreiz 4 vai 5 no rīta. Kad mazais aizmieg no 9.00 līdz 11.00 tad jau vairs miegs tik traki nenāk un nu ko jāsāk šeptēties. Trauki, drēbes, grīdas pašas nenomazgāsies. Putekļi paši nepazudīs. Gultas, drēbes, dvieļi paši nesalocīsies. Pārtika paša uz mājām neatnāks. Pa vidu bērns pieceļas, jāspēlējas, jābaro, jāvelta uzzmanība un mīlestība. Jūs vīrieši domājat ka ar bērniem ir tik viegli, pupu mizas, varētu pilnībā paši palikt mājās, bet kad palūdz nomainīt pamperi vai pieskatīt tad nabadziņiem rokas krīt nost no smagās darba dienas.
Man nav kam pajautāt pieskati mazo, es gribu azibraukt iepirkt sev drēbes vai vienkārši atpūsties.
Visu laiku ir jāpielāgojas bērniņa garastāvoklim. Ja bērnam pa nakti gāzes ir puncītī un iznāk 22 h negulēt, bērnu ucināt un ņemties, bet plusā klausīties cik mēs sliktas, slinkas un sliktu garastāvokļu pārpilnas. Tad nezin kā tas ir būt mātei. Pāris stundas auklēšana ir pavisam kas cits un audzināt ir pavisam kas cits.
Piekrītu majsaimniecei par mamminu rezimu.Runa ir par divu dazadu. Vecuma berniem.Ja viens tad vieglak,divi jau grutak.
padomajiet uz mirkli sievietei piemeram ir 4 un 2 gadus veci bernini un vinai vel piedzimst dvinisi vai trinisi.Cik sai sievietei vajag daudz pacietibas un nervus ja virietis nekadi nepiedalas bernu aidzinasana-kopsana…
Corbie! Tu to esi darījis katru dienu vismaz mēnesi no vietas? Ja jā tad cepuri nost,ja nē tad nerunā ja neesi to izbaudijis. Ir ļoti grūti morāli to izturēt. Un ko darīt sievietēm kuras arī strādā? Mainās ar vīru. Nostrādā darba un tad jātīra māja,ēst jātais, jāucinās un jāvelta bērniem laiks? Tas vis ir sievietes darbs? Tad jautājums kāda velna pēc tu taisiji bērnus,ka pirmajā vietā esi tu pats sev nevis sieva un bērni!? Pasaki bērnam negribu un nespēlēšos ar tevi,redzēsi ko tev bērns pateiks un darīs. Smiekli nāk par tavu tekstu Corbie. Kāpēc sievietei ir jāstrādā 24h,bet vīrieši tik aizbrauc uz darbu pastrādā un vis,baigie karaļi. Manā ģimenē tā nenotiek. Man ir trīs bērni. Es aizgāju strādāt,jo nevarēju vairs mājās nosēdēt. Atnāku mājās un vīrs skrien uz savu darbu,tā teikt nomainu vīru. Vīrs māju ir sakārtojis,ēst uztaisījis,bērnu 10mēn vecu nolicis diendusā gulēt un vēl ar lielajiem bērniem pavadījis laiku kopā. Man atliek pa otro reizi māju sakārtot un tikt galā ar veļu. Kāpēc tā?
Viennkārši nedzemdē