Man bija 18, kad puisis pirmo reizi man pateica, ka es neesmu no tām meitenēm, ar kurām satiekas. Es nesapratu, ko tieši viņš bija domājis, tāpēc, ka es pati uzskatīju, ka pēdējos 2 mēnešus mēs ar viņu bijām satikušies. Es pat šos divus mēnešus gaidīju, lai ar viņu pārgulētu. Un, kad tas notika, es pajautāju, kas būs tālāk, bet viņš kaut kā parasti pagriezās pret mani un teica: “Tu neesi tā meitene, ar kuru es satiekos. Tu vienkārši esi meitene, ar kuru es guļu”. Bija dīvaini, jo tas bija mūsu pirmais sekss. Un man bija tikai 18.
Nākamos 5 gadus es dzirdēju dažādas šīs pašas frāzes variācijas:
“Tu man patīc kā draugs”
“Es tevi apprecētu, bet neesmu tam vēl gatavs”
“Es vienkārši par tevi tādā plānā neesmu domājis”
Pēc trešās reizes es jau sāku nopūsties. Man apnika to klausīties. Dažreiz es vienkārši pārtraucu viņus un nomierināju, lai viņi nepārdzīvo. Un pēc tam es izdarīju to, ko nevajadzēja darīt: es ar to samierinājos.
Es uzkāpu uz bīstamu pašiznīcināšanas taku, kas lika manai labākajai draudzenei pateikt, cik smagi viņai ir skatīties, kā es atkal un atkal atkārtoju savas kļūdas. Un tad es sapratu, ka es pati esmu daļa no problēmas. Velns parāvis, es esmu problēma.
Jā, vīrieši attiecās pret mani tā, it kā es nebūtu meitene, kuru varētu apprecēt, bet es viņiem to atļāvu.
Es to atļāvu viņiem darīt, jo tas kaut kādā veidā deva man spēku, kas spēlēja mīlestības lomu ilgu laiku manā dzīvē.
Draudzene nogura klausīties par to, kā mans kārtējais precētais vīrietis sūta man nepieklājīgas īsziņas, vai arī kā kāds cits muļķis raksta man tikai vēlu naktī. Es arī no tā biju nogurusi, bet neko nemainīju. Es nebiju gatava izdzirdēt, ko viņa patiesībā teica. Bet viņa man teica, lai sāku sevi vairāk cienīt.
Es kaut kur lasīju, ka tad, kad divi cilvēki mīlējas, viņu dvēseles savienojas, un pēc tam, kad viss beidzas, cilvēkā paliek mazs gabaliņš tavas dvēseles. Tajā kaut kas ir. Atdot sevi kādam – tas nav tas, ko vajadzētu darīt iegribas dēļ. Sevi atdot vajag tikai tam, kurš jums ir svarīgs un kurš ir jūsu cienīgs.
Ja jūs šādā vai citādā veidā saka, ka jūs esat laba tikai seksam, jums tādai nav jābūt. Dariet, ko gribat, lai būtu laimīga, bet nedariet to tāpēc, ka kāds cits nolēma, ka jūs tāda esat. Jums ir jāsaprot, ka problēma ir jūsos, un tikai tad jūs varēsiet kaut ko izmainīt.
Zināma taisnība jau tur ir.