Pirmais cilvēks, ar ko ikdienā aprunājamies, esam mēs katra pati. Mūsos nepārtraukti norit iekšējie dialogi, kas nereti ir kritizējoši un šaubas vai bailes apstiprinoši. Tas var notikt nemanāmi, jo esam tik ļoti pieradušas pie šīm iekšējām sarunām, ka varam pat nepiefiksēt, ka kārtējo reizi sevi kritizējam vai nosodām. Un, kas ir skumjākais, šādā veidā mēs sevi neapzināti nolemjam neveiksmēm.
Tomēr ar to var cīnīties, pieskatot un koriģējot savu domāšanu. Lūk, daži ieteikumi:
- Iemācies apzināti sekot līdzi savām domām.
Domas mūsu prātos skrien vēja ātrumā, brīžiem liekas, ka tām nevar izsekot, taču var gan. Īpaši viegli tas ir izdarāms tieši ar negatīvajām domām, pārspīlēto paškritiku, šaubām un bailēm. Kad šīs domas uznāk, pats galvenais ir likt sev saprast, ka tās ir tikai domas.
- Beidz nepārtraukti prātā atkārtot vienu un to pašu.
Neizdevās iecerētais? Kļūdījies? Kaut kas nesanāca? Nu, un? Tā gadās, tas ir normāli, visi taču esam cilvēki. Tā vietā, lai nepārtraukti sevi grauztu par to, kā tev kaut kas neizdevās, novērs domas uz ko citu- izej pastaigāties, pagatavo ko ēdamu, aprunājies ar draugiem, sakārto galdu vai skapi.
- Ko tu ieteiktu draugam?
Kad draugs nonāk sarežģītā situācijā, tu taču viņam nesaki “Es taču teicu, ka nekas nesanāks” vai “Tev nav nekādu cerību”, vai ne? Tad kāpēc lai tu to teiktu sev? Tā vietā uzmundrini sevi ar pozitīvām domām, piemēram : “Nekas, tā gadās, nākamreiz viss izdosies!”
- Rodi līdzsvaru savām negatīvajām domām.
Kad gribas sev teikt : “Man nekad nekas neizdodas,” liec pretī domu “Toties ir dažas jomas, kurās es esmu lieliska, pie tam, kļūdīties ir cilvēcīgi”. Rodi sevī ne vien nosodošo Es, bet arī atbalstošo un neitrālo Es.
- Savelc “plusus” un “mīnusus”.
Kad gribas uzreiz kādu domu vai iespēju noliegt, jo “es to nevarēšu, neesmu gana laba”, kas nereti ir neadekvātas domas, izdari šādi : lapas vidū novelc līniju un vienā pusē, racionāli spriežot, saraksti iespējamos “plusus”, kādēļ tu vari pieņemt šo izaicinājumu, un tik pat stingri un racionāli izvērtē savus “mīnusus”, kādēļ pieņemt izaicinājumu nebūtu laba doma. Tu būsi pārsteigta, ka neesi nemaz tik slikta un vari vairāk, kā liec sev domāt.
- Iztēlojies sliktāko scenāriju.
Kad būsi iztēlē ieraudzījusi pašu sliktāko, kas var notikt, prātā atrodi iespējamās izejas un variantus, kā atrisināt situāciju. Un pārlieku nepieķeries šim scenārijam. Ja arī tas piepildīsies, tu jau zināsi, ko darīt, un kā to labot, un būsi izglābusi situāciju.
- Izsaki sev komplimentus.
Lai cik grūti tas būtu, dari to. Tikko pamodusies pieej pie spoguļa, uzsmaidi sev, lai kā negribētos, pasaki : “Es esmu skaista, es esmu lieliska, šī diena ir izdevusies!”, piemiedz sev ar aci un dodies dienas gaitās. Dari to katru dienu un vairākas reizes dienā, jo vairāk, jo labāk. Un vēro, kā tava dzīve izmainās.
Visgrūtākais darbs ir darbs ar sevi, tas ir pierādīts. Tomēr tas ir to vērts.
Dieviete.lv redakcija, Lapsa
