Laiku pa laikam publicējam jūsu iesūtītos atgadījumus iz dzīves. Šis ir mūsu lasītāja Andra iesūtītais stāsts. Andris ir vienīgais vīrietis sieviešu kolektīvā. Domāsiet, ak, laimīgais? Nekā. Lasiet, kas ar mūsu varoni atgadījās, kad kolektīvā parādījās jauna kolēģe!
Vienu rītu pirms darba saņēmu zvanu no jaunās kolēģes (strādāju birojā). Nekas traks, piedāvāja ar viņas auto kopā braukt uz darbu. Nezinu, mēģina iekļauties kolektīvā? Precēta, pēc skata tā neko.
Piebrauca kā runāts 8:30, braucot uz darbu forši parunājām. Pamanīju lielu ziedu pušķi uz aizmugurējā sēdekļa un jautāju : “Kas tie par ziediem, pie tam no rīta?”, viņa izvairīgi atbildēja, ka esot no rīta pie durvīm atradusi, nolēmusi paņemt līdzi.
Ka tā, tad labi, nodomāju, ka taisnība, varbūt kāds slepenais pielūdzējs.
Piebraucot pie biroja vēl viens joks notika. Pēc iebraukšanas teritorijā ir izvēle – braukt pa kreisi vai pa labi. Pa kreisi aizbrauksi uz stāvvietu, pa labi izmetīsi milzīgu līkumu un tāpat nonāksi stāvvietā (šādi neviens nebrauc).
Jautāju : “Kāpēc pa labi? Gribas izmest lielu loku?”, uz ko bija neskaidra atbilde : “Ai, sajaucu, uz kuru pusi bija jābrauc.”
Nabadziņš neapdirsies? Tavu kolēği gadījumā nesauc Gunita? A kaut gan nē, viņa nevar strādāt birojā, ja nu tikai par apkopēju.
?
elza tu esi rupja….
riebigi…
Raksta autors ir pārāk augstās domās par sevi.Jaunā kolēģe centās vien būt draudzīga un izpalīdzīga,tāpēc viss šis stāsts ir vīrieša interpretācija.Bet varbūt ziedus viņa iegādājās,lai iepriecinātu sevi darba vietā?Bet varbūt patiešām tos kāds bija uzdāvinājis,un lai nenovīstu,bija jāpaņem uz darbu?Tāpēc mazāk sēdi un domā kārtējās muļķības,bet esi vienkāršs un draudzīgs bez aizdomīguma.
Nu un kā tieši tad šī tevi. tirliņ, izmantoja?