Ikdienā mēdz notikt dažādas nepatīkamas, sāpīgas, skumjas lietas, kas nomāc mūsu tuvos un mīļos. Īpaši bieži skumjas un depresija mācas virsū tieši rudenī. Ir svarīgi zināt, kā varam palīdzēt saviem līdzcilvēkiem.
Neatgādini notikušo
Agri vai vēlu katrs no mums saskaras ar bēdām. Tuvu cilvēku nāve, sāpīgas šķiršanās, ilūziju sabrukums, slimības – to smagi pārdzīvo pat dzīvespriecīgākie ļaudis. Ja drauga vai tuvinieka dzīvē ir notikusi traģēdija, tev jābūt tuvumā, gatavam sniegt atbalstu.
Taču nepieciešamība izteikt līdzjūtību mulsina – mēs baidāmies kaut ko pateikt vai izdarīt nepareizi un rezultātā vienkārši novēršamies, izliekoties, ka neredzam ziloni istabā. Taču palīdzēt tuvam cilvēkam bēdās nav tik grūti. Galvenais – nepieļaut kļūdas.
Daži domā, ka cilvēks, kas nokļuvis traģiskā situācijā, pats to pilnībā neapzinās, un viņu draudzīgais pienākums ir paskaidrot, cik viss ir slikti. No tā, ka tu pieminēsi tuvā cilvēka slēptākās iekšējās bailes un uzsvērsi visus asos stūrus, nevienam vieglāk nekļūs.
Nemēģini uzjautrināt
Redzēt tuvu cilvēku asarās un depresijā ir neizturami. Šķiet, ka tu varētu izdarīt vienalga ko, lai viņš atkal smaidītu un atkal būtu viņš pats. Taču bēdas ir jāpārdzīvo un jāizraud, tāpēc nevajag tēlot klaunu. Kā tu pats reaģētu, ja tevi šādā situācijā censtos sasmīdināt un aiz rokas vilkt uz kādu skaļu pasākumu? Šādi centieni ir dziļi egoistiski un pilnīgi nevietā.
Nesaki optimistiskas frāzes
Tādas frāzes kā “Viss nokārtosies”, “Nieki vien, parasts gadījums” vai “Viss būs labi” savā būtībā neko nenozīmē, nesniedz nekādu atbalstu un pat kaut kādā mērā noniecina pārdzīvojumus. Tas, ka tev tuvs cilvēks lej asaras, tev ir nieki? Vai tu esi ekstrasenss un skaidri zini, ka viss beigsies labi? Ja nē, tad atturies no šādu bezjēdzīgu frāžu izteikšanas.
Apskāvieni palīdz labāk nekā vārdi
Taktilais kontakts ir viens no labākajiem mierināšanas veidiem. Dažkārt vispār nevajag neko sacīt, bet vienkārši apskaut bēdu sagrauzto cilvēku vai uzlikt roku viņam uz pleca.
Esi tuvumā
Taktisku apsvērumu dēļ mēs nereti attālināmies no cietēja. Taču – ja visi draugi un paziņas tā domās, bēdu piemeklētais nonāks vakuumā. Kamēr viss bija labi, no paziņām nevarēja atkauties, bet tad, kad piemeklēja bēda, visi pazuda kā ūdenī iekrituši. Ja tu nezini, kā cilvēks reaģēs uz līdzjūtību, vienkārši uzraksti viņam īsziņu, kurā paud savu līdzjūtību un atbalstu, pieminot “Ja kas, es esmu blakus”.
Nepārtrauc un māj ar galvu
Ja tavs draugs vai paziņa, kas piedzīvo bēdas, nolēmis tev uzticēties un izliet savu dvēseli, sagatavojies, ka saruna būs gara, juceklīga, emocionāla un nesakarīga un tās laikā cilvēks ik pa laikam izplūdīs asarās. Tev ir tikai jāklusē un jāmāj ar galvu. Nekādā gadījumā bēdu piemeklēto nedrīkst pārtraukt. Ja viņš sāk raudāt, iedod mutautiņu. Ja viņš saputrojas paša teiktajā, pagaidi. Ja atkārto vienu un to pašu piecas reizes, turpini māt ar galvu.
Palīdzi pareizi
Jautājums “Kā es varu palīdzēt?” ir visdabiskākais, ko uzdot tuvam cilvēkam, ja viņu dzīvē piemeklējis kāds dramatisks notikums. Taču labuma no tā nav daudz. Draugs ir apjucis, iegrimis sevī, pats nezina, vai tu kaut kā spēj mazināt viņa ciešanas. Tāpēc uzreiz padomā, ko konkrēti tu vari darīt cietēja labā. Noteikti ir kaut kas, ar ko viņš bez tevis netiks galā. Piedāvā bēdu piemeklētajam konkrētu palīdzību un viņš to neaizmirsīs.
