Marija Blūma-Kauliņa, ezoteriķe, mūsdienu šamanisma praktizētāja
Ir vairākas pazīmes, kas liecina par bīstami lieliem iekšējiem tukšumiem, par nesamērīgiem enerģētiskajiem blokiem un par svešu enerģiju ietekmi.
Galvenās iekšējo tukšumu pazīmes
• Dziļa neapmierinātība ar savu personību.
• Vientulības sajūta un depresija.
• Nesamērīga aizraušanās ar darbu citu labā.
• Pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana.
• Pārmērīga ēšana, nepamatota bada sajūta.
• Liela kāre pēc gaļas vai saldumiem.
• Nepamatots svara pieaugums vai zudums.
• Destruktīva rīcība pret sevi un citiem.
• Fanātisms, pieķeršanās autoritātēm.
• Hroniskas slimības, fiziskas un psihiskas.
• Biežas fiziskas traumas, ugunsgrēki.
• Nepamatotas garastāvokļa svārstības.
• Ģimenes un dzimtas locekļu nepieņemšana.
• Neizprotamas izcelsmes pārliecības, kategoriskums.
• Enerģētiskā stāvokļa izmaiņas, jūtamas pašam vai citiem.
• Nespēja just citus un citiem sajust šo cilvēku.
• Atmiņas zudumi, samaņas zaudēšana.
• Fizisko maņu un uztveres traucējumi.
• Seksuālas pārmērības un aseksualitāte.
• Emocionāls trulums, cietsirdība.
• Emocionāla atkarība, infantilisms.
• Ilgstošas, nepanesamas emocijas.
• Slimīga iemīlēšanās vai iekāre.
• Naudas un mantas kults.
• Varas kults.
• Fobijas.
Nedaudz par to, kā notiek iekšējo tukšumu aizpildīšana un atbrīvošanās no svešām būtnēm. Īsumā šim procesam ir trīs daļas:
Enerģētisko bloku likvidēšana.
Pagātnē vai citur ārpus savas auras palikušo “dvēseles daļu” atgriešana sevī jeb uzmanības un enerģijas saišu sakārtošana.
Atbrīvošanās no svešajām enerģētiskajām būtnēm un saistībām.
Savu talantu un spēju apzināšanās un realizācija.
Problēmu risināšanā ir vēlama iepriekšminētā secība.
Lai likvidētu enerģētiskos blokus, tie vispirms jāapzinās.
Palīdz apziņa, ka paši tos esam sevī radījuši, tātad paši arī varam no tiem tikt vaļā. Pirmā reakcija, kad sākam šos blokus kustināt, ir bailes un nevēlēšanās redzēt realitāti – tā nav patīkama prātam, tā izraisa nepatīkamas emocijas un fiziskus simptomus. Jāsaprot, ka tas ir tikai prāta vērtējums, turklāt pēc kaut kādu citu, tikpat nepilnīgu (jo tādi esam visi) cilvēku mērauklas. Mūsu augstākajai būtībai nav šādu vērtējumu, tā vispār neko nevērtē. Arī mūsu dvēsele neko nevērtē, tā visu brīvi laiž caur sevi, pieņemot to, kas tai atbilst, un atlaižot to, kas nav atbilstošs. Nenobīstoties un sākot enerģētiskos blokus kustināt, drīz vien rodas pārsteigums par to, cik viegli un ātri tas notiek, ja vien neapstājamies pusceļā.
Sākumā šķiet, ka šis process būs bezgalīgs, bet tā nav, un par to var pārliecināties, vienīgi to darot. Šiem blokiem ir tendence vienam otru papildināt, un, atlaižot vienu, līdzi aiziet visi, kas ar to saistīti. Piemēram, atlaižot aizvainojumu par bērnībā nenopirkto rotaļlietu, līdzi aiziet daudzi ar trūkumu un vēlmju neapmierināšanu saistītie aizvainojumi. Metodes šeit neaprakstīšu, tās var atrast daudzos psiholoģijai veltītos izdevumos.
Uzmanības savākšana no ārpuses un no pagātnē zaudētajām dvēseles daļām jau ir sarežģītāks process. Te parasti vēlama citu cilvēku palīdzība, kuri var ievadīt procesos, kam paši jau daļēji vai pilnībā gājuši cauri. Kā atzīstamas metodes var minēt enerģētiskās prakses, jogu, cigun un elpošanas vingrojumus, šamaniskās prakses, regresijas terapiju, dzimtas sistēmterapiju, geštaltterapiju, balsu dialogus, pirts rituālus, koncentrācijas un sirds meditācijas
u. c.
Līdzās šim vai tūlīt pēc uzmanības atgūšanas notiek atbrīvošanās no svešām būtnēm un enerģijām. Šim procesam pavadonis vienmēr ir vajadzīgs, jo ar paša cilvēka spēkiem nepietiek. Pavadonis šajā stadijā var būt gan fiziska būtne, cits cilvēks, gan kāds no paša garīgajiem pavadoņiem – neredzamās pasaules jeb augstākā Es daļām. Tie var būt sargeņģeļi, spēcīgi senču gari, reāli šamaņi vai garīgie skolotāji.
Jebkurā gadījumā šim pavadonim jābūt spējai redzēt cilvēka neveselumu un sajust atšķirību starp paša un svešām enerģijām. Cilvēka paša atgūtā uzmanība tiecas ieņemt savu vietu, un tai vienmēr ir priekšrocības, salīdzinot ar svešo enerģiju. Tomēr jāņem vērā, ka svešās enerģētiskās struktūras,
kuras kādu laiku esam “barojuši”, pašas labprātīgi prom neiet un aiz tām stāv spēcīgi enerģētiskie egregori. Tās mūs atkārtoti kārdina un kaitina, rada dzīvē situācijas, kas atgādina, cik labi bija ar viņiem un cik ļoti to pietrūkst. Tādēļ vienkārša to izstumšana nedod vēlamo rezultātu, ja pirms tam nav savākta atpakaļ daļa izkaisītās uzmanības.
Sevis atveseļošanas procesa pēdējā daļa – personības attīstība un realizācija – sākas, kad daļa uzmanības jau savākta pie sevis atpakaļ un ir, ko attīstīt un realizēt. Cilvēks sāk atcerēties savas dziļākās vēlmes, iekšējos aicinājumus un bērnības sapņus, kas to visu atspoguļoja samērā tīrā veidā. Pamazām dzīvē paveras iespējas to visu īstenot. Tas arī ir ceļš, kurā var gūt patiesu gandarījumu un panākumus un kas sniedz vislielāko labumu gan pašam, gan cilvēkiem līdzās.
