KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā
esmu īstajā vietā un īstajā laikā un ka viss, kas notiek, ir pareizi – no tā brīža es atguvu mieru.
Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas
un sāpes ir tikai brīdinājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai.
Tagad es zinu: to sauc būt tam, kas tu esi.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves
un sāku saskatīt, ka viss, kas ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt.
Tagad es zinu: to sauc par briedumu.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju laupīt sev brīvo laiku, un es pārstāju plānot
grandiozus projektus manai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku,
ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet – un daru to sev pieņemamā veidā un tempā.
Tagad es zinu: tas saucas – būt patiesam.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai,
no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša.
Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība.
Tā es arvien mazāk kļūdījos.
Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi
un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek.
Tā es tagad dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu
un slimu. Bet, kad es iesaistīju šai procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri.
Šo saikni es saucu par sirds gudrību.
KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un
problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules.
Tagad es zinu, to sauc par dzīvi!
/Čarlijs Čaplins/
