Apzinātība ir viens no labākajiem ieročiem pret nebeidzamām ķibelēm un grūtībām. Tu apzinies, kas notiek, Tu saproti to, un Tu izvēlies to pārtraukt. Kā?
Ar kādu man zināmu cilvēku notika nopietna problēma – viņam pēkšņi uznāca agresijas un dusmu lēkme. Dūrēs sažņaugtās plaukstas saliktas aiz muguras un ar ķermeni piespiestas pie sienas, lai nespruktu brīvībā. Kāpēc? Šis cilvēks tā pārvērtās, ka pats sāka baidīties no sevis. Viņš teica: “Es zinu, ka es nevienai citai dzīvai radībai šobrīd neko nenodarīšu, bet es baidos, ka es sevi varētu nosist.” Cilvēks trīcēja, zobi bija sakosti, ķermenis sasprindzis, acīs lauzās dusmu asaras.
Nelīdzēja nekādi elpošanas vingrojumi, nedz arī domu novēršana. Agresija bija gandrīz nekontrolējama. Izkustēties no ieņemtās turku pozas nevarēja muskuļu saspringuma dēļ.
Tajā brīdī ar padomu šim cilvēkam palīdzēja kāda paziņa, sakot :
Tev jāizdara izvēle. Kad esi pašā zemākajā punktā, ja tev šīs pieredzes pietiek, tad izvēlies to pārtraukt.
Tā pati paziņa ieteica 3 teikumus, kas jāsavieno vienā frāzē, lai pārtrauktu jebkuru situāciju savā dzīvē. Tā jāizrunā no visas sirds un ar patiesu vēlmi pārtraukt notiekošo. Frāze vislabāk darbojas, kad izteikta skaļi, jo tā cilvēks ir licis sev pašam saprast – ES ESMU IZDARĪJIS IZVĒLI, un šī frāze ir jāatkārto vairākas reizes, kamēr situācija tiek pārtraukta, kamēr iestājas atvieglojums un miers.
Es pateicos par šo situāciju.
Es pateicos par šo pieredzi.
Es izvēlos pacelties tam pāri.
Svarīgi ir vispirms pateikties par šo pieredzi, ko situācija ir nesusi – vienalga, vai tā ir augstāk aprakstītā dusmu lēkme (kad apgūstamā pieredze ir nevaldāmas dusmas), vai tas ir nepārvarams slinkums (kad apgūstamā pieredze ir spēja vēsā mierā darīt neko), vai jebkura cita iedomājamā situācija.
Un tad ir jāizdara izvēle, jāinformē par to savu prātu, savu enerģētiku, savas ausis un visbeidzot Kosmosu, Dievu un kā nu vēl kurš sauc to Augstāko spēku.
Ar agresijas lēkmes nomocīto paziņu notika šādi – viņš sāka balsī izrunāt šo frāzi no visas sirds, atkārtoja arī čukstus un prātā, un pēc astotās atkārtošanas 3 minūšu laikā lēkme bija prom kā nebijusi, palika vien zilumi uz kājām, kas radās, kad rokas vairs neklausīja.
Mēs spējam kontrolēt savas dzīves, izdarot izvēles. Ne tikai par to, kur strādāt, dzīvokli īrēt vai nopirkt, un kuras kurpes vilkt, ar ko sarokoties un kam uzmurmināt lāstu, bet arī par to, kuras situācijas mēs esam apguvuši, kādu pieredzi iemācījušies, un, kad beidzot ir gana, varam izvēlēties to pārtraukt.
Šie vārdi sevi ir pierādījuši, ir vērts tos atcerēties.
Dzīvosim skaistu un pašu izvēlētu dzīvi!
