Kā vecākās māsas sindroms ietekmē turpmāko dzīvi? Kas ir sindroms “vecākā māsa”? Tas ir sarežģīts psiholoģisko īpašību komplekss, kas saistītas ar vecākā bērna lomu ģimenē. Interesanti, ka zēni no šī kompleksa cieš daudz mazāk. Pēc psihologu domām tas ir saistīts ar to, ka viņiem vecāki daudz retāk deleģē pienākumus rūpēties par jaunāko brāli vai māsu. Skaidro sociālais psihologs Sima Musatova.
Kā izaudzināt perfekcionistu
Ar nākamā bērna piedzimšanu mamma un tētis, un citi radinieki iedveš vecākajai māsai, ka viņai vajadzētu būt par piemēru mazulim it visā. Meitenes cenšas vecāku cerības attaisnot un tādēļ viņās izveidojas tieksme būt perfektām. Viņām ir ļoti svarīgi saņemt pieaugušo atzinību, būt labākajām visās jomās. Un ko tālāk? Pieaugušo dzīvē šīm meitenēm ir grūti: viņām vienmēr par maz, nekas nav labi, viņas bieži cieš no depresijas. Nevis dzīve, bet viena liela vilšanās! Pieradušas būt labākās vecākiem, pieaugušo dzīvē viņas, nesaņemot vajadzīgo atbalstu un atzinību no apkārtnes, ar grūtībām to pārdzīvo.
Izaug līderis, kurš neprot deleģēt
Kopā ar vēlmi būt prefektiem šajos bērnos attīstās vēlme vadīt – būt līderiem. Rūpējoties par jaunākajiem brāļiem un māsām, viņiem rodas vēlme (un dažreiz arī nepieciešamība) pieņemt svarīgus lēmumus. “Vecākajām māsām” ir svarīgi atzinību un pateicību par viņu pašaizliedzīgo līdzdalību jaunākās paaudzes audzināšanā saņemt no abiem vecākiem, un no pašiem jaunākajiem brāļiem vai māsām.
Nākotnē meitenēm ar sindromu “vecākā māsa” var būt grūtības deleģēt savus pienākumus un atbildību citiem. Līdera īpašības, kas vērstas nepareizā virzienā, izraisīs problēmas attiecībās ar ģimeni un vīriešiem. Šādi cilvēki nekaunīgi iejauksies savu tuvinieku dzīvē, cenšoties visus pamācīt un audzināt. Visu kontrolēt. Pat tad, ja tas nekādi neattiecas uz viņiem.
Nevēlēšanās veidot ģimeni
“Izspēlējušies” ar pirmdzimto, vecāki mazāk iesaistās jaunākā bērna audzināšanā. Dažreiz viņi novirza lielāko daļu atbildības vecākajiem bērniem. Jo vairāk tā tiek deleģēta, jo lielāka iespēja, ka, pieaudzis bērns kavēsies ar savas ģimenes izveidošanu. Un varbūt vispār no tās attieksies, jo jau bērnībā pietiekami izspēlējies “meitās un mātēs”.
Ir vēl viena problēma. Audzinot savus bērnus, sieviete ar sindromu “lielā māsa” bieži izmanto autoritāro komunikācijas stilu, ķeras pie manipulācijām.
Mātes ar tādu sindromu neapzināti bloķē savu bērnu personības attīstību, kad viņi kļūst pieauguši. Viņas ļoti baidās zaudēt savu nozīmību un iespēju realizēt vēlmi rūpēties par kādu.
Dēļ tādas uzvedības sievietei ir grūtības identificēt savas intereses, viņai nav savu jūtu un emociju. Viņa dzīvo ar to vajadzībām, par kuriem rūpējas (brālis, meita). Ļaunākais ir tad, kad notiek “vecākās māsas” “atdalīšanās” no saviem bērniem. Tas bieži noved sievietes pie psihosomatiskām slimībām, piemēram, cukura diabēta, aptaukošanās.
Atbrīvojamies no kompleksa
Ja tev pazīstama vēlme bāzt degunu tuvinieku darīšanās, tu nevari noturēties dot padomus pat tad, ja to nelūdz un negaida, tev ir grūti deleģēt jebkuru, pat visvienkāršāko lietu citiem, jo tev šķiet, ka neviens cits pareizi netiks ar to galā, tad, iespējams, tu ciet no sindroma “vecākā māsa”.
Lai sakārtotu attiecības ar tuviniekiem un uzlabotu savu emocionālo stāvokli, pamēģini kaut ko no šī:
• analizē pazīmes, kuras aprakstītas iepriekš, un atrodi sev tuvāko problēmu. Sāk ar to strādāt patstāvīgi vai ar psihologa palīdzību.
• Mēģini atteikties no autoritārisma komunikācijā ar ģimeni un stingro kontroli. Tavs brālis ir laimīgi precējies un sieva uztraucas par to, vai viņš uzlicis šalli un uzlādējis tālruni.
• Seko tam, kā runā ar saviem tuviniekiem. Kādus darbības vārdus tu bieži izmanto. Varbūt pavēles izteiksmē? Veido savu runu, izmantojot: “Varbūt tu varētu? Kā tu domā?” Sāc ar sīkumiem un nostiprini rezultātu.
• Cieni tuvinieku personīgo telpu, esi delikāta. Neapmeklē meitu bez brīdinājuma, bez ceremonijām atverot guļamistabas durvis, bet pēc tam – ledusskapi.
• Centies sākumā deleģēt citiem nelielus uzdevumus. Ļaujiet viņiem darīt pašiem.
• Apstājies, ieklausies sevī un mēģini sajust un saprast, kas ir tas, ko tu patiešām vēlies.
• Nebēdā, vecākās māsas loma nav nemaz tik slikta, vajag tikai gudri izmantot tās stiprās puses.
Padoms, drīzāk lūgums sievietēm, kam nav vecākās māsas sindroma, bet kuras pašas audzina meitenes. Lūdzu, atcerieties, ka meita arī ir bērns, viņai nav jāauklē jaunākie. Kļūt ātrāk, pirms laika pieaugušai viņai nav vajadzīgs, lai tas neradītu problēmas ar personīgo dzīvi nākotnē.
Dariet visu iespējamo, lai neaudzinātu bērnus konkurences atmosfērā. Audziniet viņus kā draugus, kā vistuvākos cilvēkus, neprasiet no vecākā bērna neiespējamo, nepārvērtiet viņu par bezmaksas auklīti.
