Tāds jautājums pieprasa tikai personisku atbildi – un nekādas teoretizēšanas. Atbilde uz šo jautājumu – tava personiskā izpratne par mīlestību, seksu, vīrieti un sievieti.
Pašā jautājumā mīlestība un sekss tiek nodalīti. Tam mēs varam piekrist – šāds dalījums ir, un tam ir jābūt.
Varu teikt ar pārliecību – iespējams labs sekss bez mīlestības. Tāpat kā mīlestība ir iespējama bez seksa. Bet ideāls – tuvība – starp vīrieti un sievieti sastāv no ķermeņu un dvēseļu mīlestības.
Aplūkot atsevišķi seksu un mīlestību ir iespējams tikai teorētiski. Praksē – nav nepieciešams idealizēt seksu (tā nav attiecību virsotne, kā uzskata daudzi cilvēki), un nevajag arī samazināt, noniecināt tā nozīmi. Tā ir tikai attiecību sastāvdaļa. Un kā katra daļa – tā nevar aizstāt veselo, bet to papildina.
Vispārinot es teiktu – nav nepieciešama. Turklāt viss atkarīgs no cilvēka, no viņa vecuma, mērķiem un attīstības pakāpes.
Vīrieša attieksmei pret seksu ir dažādi attīstības posmi. Es nevaru runāt par visiem, bet tas, ko esmu bieži novērojis, ir sekojoši.
Vecumā līdz 25 un pat līdz 30 gadiem, vīriešiem bieži vien nevajag neko citu, izņemot seksu. Citi spēcīgu seksuālo vēlmi uztver kā mīlestību. Dažiem vēlāk dabiskā veidā šāda kaislība pāraug attiecībās, bet kopumā var teikt, ka agrīnā vecumā vīriešiem sekss pats par sevi ir daudz svarīgāks par jūtām un attiecībām. Un šajā posmā pilnīgi iespējams labs sekss bez mīlestības un ar gadījuma partneri. Caur seksu vīrietis iepazīst pasauli, sievietes un pats sevi. Viņš vēl neveido attiecības un nemeklē mīlestību.
Tuvāk 30 gadiem šis tas var mainīties. Pirmā seksuālā pieredze jau ir iegūta, nepieciešamība pēc dažādības apmierināta, un bieži vien gadās, ka vīrietis sāk meklēt dziļumu attiecībās, cenšas piedzīvot sarežģītākas emocijas, un šajā stadijā viņš var atklāt un izteikt savas jūtas caur seksu. Viņš jau sāk saprast, ka nevar iegūt kaut ko jaunu, mainot partneres un tāpēc vēlas padziļināt attiecības ar vienu sievieti.
Apmēram 45 gadu vecumā, ja sākotnējā pieredze tomēr bija nepietiekama vai attiecības ar pastāvīgo partneri neradīja pietiekami spilgtu jūtu attīstību, bieži vien vīrietis cenšas sevi “sapurināt” ar jaunu daudzveidīgo pieredzi un šajā posmā atkal ir iespējams labs sekss bez mīlestības. Un notiek arī tā, ka vecumā ap 40, vīrieši, kuri sekmīgi izgājuši iepriekšējos posmus, sāk saprast seksu kā garīgu pieredzi, pievēršas tantrai. Šajā periodā seksu uztver ne tik daudz kā mīlestības izteikšanu pret partneri (lai gan arī kā to), bet gan par veidu, kā iegūt zināšanas par kādu augstāku realitāti, saikni ar kosmosu, transcendentu būtību.
Dažreiz notiek tā, ka kvalitatīvs sekss iemieso jaunības spilgtākās fantāzijas, kas ir atstājušas pēdas vīrieša psihē. Bieži vien šādu seksu grūti realizēt ar pastāvīgu partneri, piemēram, tāpēc, ka fantāzija ir saistīta ar nepazīstamu sievieti vai ar situāciju, ko nevar īstenot ģimenē. Vai ar jūtām, kas ģimenē nav pieņemamas (piemēram, vairākiem vīriešiem novēroju kaislīgu piesaisti sievietēm, kuras viņi nicināja…!).
Protams, vīriešu un sieviešu psiholoģija ir ļoti atšķirīgas, kolēģes sievietes jau par to lieliski izteicās, nav jēgas atkārtot.
Autors: Dieviete.lv
Ko darīt, ja sieviete ir kā dadzis pielipis vīrietim, lai gan zin, ka viņam ir arī cita sieviete? Kā to izskaidrot? Vai tas ir zems pašapziņas līmenis, mazvērtības kompleksi, bērnības trauma jeb kā? Un viņa vēl tēlo šausmīgu cietēju, nabadzīti, kurai tik ļoti licies, ka kaut kas sanāks viņiem abiem. Kāpēc viņa nedomā kā jūtas cita sieviete? Vai tā vajadzība pēc seksa ir tik milzīga, ka viņa gatava iet pāri līķiem? Tā Danele pat skaitās skolotāja, lai gan tikai arodskolā kā šuvēja. Bet pilnīgi bez intelekta, kuras intereses tālāk par horoskopiem un seksu nesniedzas. Un izskatās, ka tas vīrietis arī sāk nolaisties līdz viņas līmenim, par ko ir ļoti skumji.