Miegs, tāpat kā gaiss, ēdiens un ūdens, ir mūsu dzīvības saglabāšanas pamatā. Jā – dzīvības. Miegs ir teju maģisks – tas ir smadzeņu spēju veicināšanas, stabilas nervu sistēmas, muskuļu veidošanas, tauku dedzināšanas, izskata uzlabošanas un ilgdzīvošanas pamatā. Ne velti trešo daļu dzīves pavadām miegā. Tomēr straujais ikdienas ritms padarījis miegu par greznību, kurai nepietiek laika – lielākā daļa pieaugušo guļ pārāk maz, salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, laiks, ko cilvēki pavada miegā ir samazinājies par 20%. Kas notiek, ja guļam pārāk maz? Kāda ir miega nozīme un kāpēc tik būtisks ir labs miegs? Atbildes un ieteikumus sniedz zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” produktu speciāliste Inga Arbidāne.
Miegs – būtiskākais Tavu fizisko un garīgo spēju atjaunotājs
Miegs ir dabisks un mūsos iestrādāts “brīnumlīdzeklis” – tam nav aizvietotāju. Miega laikā mūsu organisms atgūst spēkus, atpūšas un atjaunojas. Miegs vissvarīgākais ir smadzenēm, sevišķi smadzeņu garozai. Visa informācija, ko esam saņēmuši dienas laikā, tiek apstrādāta un “salikta pa plauktiņiem”, un tiek stiprināta nervu sistēma, tai atjaunojoties un atbrīvojoties no aizvadītajā dienā piedzīvotā stresa.
Labs miegs ir viens no labas veselības stūrakmeņiem. Paaugstinoties miega kvalitātei, pamanīsi, ka uzlabojas gan pašsajūta, gan veselība – normalizējas sirdsdarbība un asinsspiediens, paātrinās vielmaiņa, uzlabojas koncentrēšanās spējas, ir vairāk enerģijas un arī stresa vairs, šķiet, nav tik daudz. Itin kā vienkāršs risinājums, bet tomēr lielākoties mēs neizguļamies. Pat tad, ja gribam. Kāpēc tā?
Nepilnvērtīgs miegs vai bezmiegs – tas ir nopietni
Katru no mums kādā dzīves posmā ir skāruši miega traucējumi, un ikviens, kurš kaut reizi nav varējis normāli un ātri iemigt un ir mocījies ar bezmiegu, zina, cik sliktas sajūtas ir nākamajā dienā – bezspēks, nogurums, nespēja koncentrēties un efektīvi strādāt, domāt un kaut vai saglabāt optimistisku skatu uz dzīvi. Krītas mūsu organisma spēja pretoties dažādām saslimšanām. Miega trūkuma rezultātā mūsu darba ražīgums pazeminās, toties paaugstinās dažādi riski – miegainība ir viens no biežākajiem autoavāriju un darba un ikdienas traumu cēloņiem.
Jo ilgāk slikti guļam, jo postošāka ietekme uz mūsu pašsajūtu un organismu. Ilgtermiņā pasliktinās mūsu maņas – redze, dzirde, oža, palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas slimībām. Var parādīties atmiņas traucējumi. Arvien grūtāk koncentrēties ikdienas uzdevumu veikšanai, imunitāte novājinās, esam vieglāk aizkaitināmi, dramatiski krītas darba efektivitāte.
Sekas ir ļoti ļoti nopietnas. Kāpēc tad mēs neguļam?
Bezmiega pamatā – stress un nepareiza miega higiēna
Cilvēkam vidēji nepieciešamas astoņas stundas miega, lai gan precīzu nepieciešamo miega daudzumu nosaka dienas un darba režīms, kā arī emocionālais un veselības stāvoklis. Kāpēc, reizēm dodoties gulēt laikus, nespējam gulēt? Izplatītākie bezmiega cēloņi ir stress un neērta, nepareizi iekārtota guļamtelpa, kas neievēro t.s. miega higiēnas pamatprincipus. Miega kvalitāti ietekmē arī nepareizs uzturs, dažādas veselības problēmas un arī, iespējams, kādi no lietotajiem medikamentiem. Miega kvalitātes pamatā ir mūsu dzīvesveids – ja tas ir veselīgs, arī miegs ir veselīgs. Ja ne, cieš miega kvalitāte un attiecīgi arī mūsu organisms.
Ko darīt?
Guļamistabai jābūt tumšai, klusai un ērtai, nevajadzētu skanēt radio vai mūzikai, jo smadzenes turpina klausīties un līdz ar to atpūta nebūs pilnvērtīga. Nelabvēlīgu vidi pilnvērtīgam miegam rada arī nevēdinātas un sasmakušas, pārāk karstas vai aukstas telpas, kā arī neatbilstoša, neērta gulta, sega un spilvens. Tik tiešām ir iespējams, ka nepilnvērtīga vai pat bezmiega problēma ir ļoti vienkārši atrisināma, iekārtojot savu guļamistabu tieši tā, kā nepieciešams kvalitatīvam miegam.
Stress ir grūtāk risināms. Stress ir viens no izplatītākajiem un nopietnākajiem bezmiega cēloņiem. Emocionālais stress un pārdzīvojumi – darbā, personīgajā dzīvē, ikdienā, jebkur – uzbudina nervu sistēmu, kā rezultātā cilvēks nespēj iemigt. Vienīgā izeja – nervu sistēmas nomierināšana un stiprināšana, jo stipra nervu sistēma ir laba miega priekšnosacījums. Nostabilizēt nervu sistēmu var palīdzēt savas garīgās slodzes “dozēšana”, pielūkojot un pieskatot, lai nepārsniedzat savus limitus un pietiekoši daudz atpūšaties. Palīdz arī regulāras fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā. Ja jūti, ka netiec galā, pirms ķerties pie miega zālēm, savam organismam un nervu sistēmai atkopties var palīdzēt arī ar ārstniecības augiem, piemēram, ar uztura bagātinātāju RELAXEN FORTE, kura sastāvā ir būtiskākie ārstniecības augi nervu sistēmas līdzsvarošanai – melisa un vilkābele, kas sekmē relaksāciju un atpūtu, baldriāņi un apiņi, kas mazina uzbudināmību, palīdz iemigt un uzturēt labu miega kvalitāti, kā arī mātere, kas uzlabo nervu sistēmas darbību. Ja jūti, ka miega traucējumi būtiski ietekmē Tavu ikdienu – noteikti vērsies pie ārsta.
Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē miega kvalitāti, un katram laba miega “vienādojums” būs nedaudz citādāks. Tomēr izvērtēt savus miega paradumus nenāktu par ļaunu nevienam – iespējams, sapratīsiet, kas jādara, lai nodrošinātu, ka no rīta pamodīsieties spirgts un žirgts un organisms – stiprs. Atceries, ka ar miegu jokot nevar.
