Pareģi ieskicē jaunākās nākotnes prognozes

 

Zahara Oskotska redzējums

– Zemes iedzīvotāju skaits nepalielināsies, bet gan samazināsies trešā pasaules kara rezultātā, un šis karš notiks starp rietumu valstīm un biezi apdzīvotajām dienvidu valstīm. Turklāt šā kara izšķirošā fāze notiks jau 21. gadsimta pirmajā pusē, turklāt praktiski bez upuriem un postījumiem. Tā kā dienvidnieku agresivitātes iemesls bija demogrāfiskais sprādziens, pret viņiem pielietos jaunu nenonāvējošu bioloģisko ieroci, kas būtiski iegrožos tieši dienvidnieku dzimstību.

– Uzvarējušajās valstīs zinātnes un medicīnas sasniegumu rezultātā cilvēku dzīves ilgums sasniegs 140 gadus. Turklāt cilvēku apziņā notiks īstens apvērsums: viņi iemantos pārliecību, ka jau drīz sekos jauni atklājumi, kas ļaus vēl vairāk palielināt dzīves ilgumu. Cilvēki sevi sajutīs praktiski “gandrīz nemirstīgus”.

– Taču pirmajā acumirklī šķietami labklājīgajai “gandrīz nemirstīgo” cilvēku sabiedrībai, kurā vairs nebūs vietas karam, draudēs cita nopietna bīstamība. Un tā jau vairs nebūs saistīta ar planētas pārapdzīvotību, bet gan ar…

Tādas un līdzīgas prognozes, balstoties padziļinātā mūsdienu attīstības tendenču analīzē, savā grāmatā “Trojas pēdējais tornis” veicis rakstnieks un futurologs Zahars Oskotskis. Sižeta darbība risinās 2085. gadā Krievijā jau “gandrīz nemirstīgu” cilvēku sabiedrībā. Aprakstot iespējamo nākotnes sabiedrību, autors uzrāda arī varbūtējos riskus, tikumus un netikumus, kā arī cilvēka psiholoģiju apstākļos, kad viņš cenšas saglabāt savu dvēseli pasaulē, kas jau faktiski zaudējusi pēdējās cilvēcības paliekas.

Pētnieki, kuri nodarbojas ar ārpuszemes dzīvības jautājumu, un vēsturnieki allaž uzskatījuši, ka tehnoloģiski attīstītas civilizācijas spēj pastāvēt ļoti neilgu laiku un vēlāk izzūd praktiski bez pēdām. Tāpat pausts, ka mūsu zemiešu civilizācija vienkārši nav “sakritusi laikā” ar saviem kaimiņiem Galaktikā – vieni jau gājuši bojā, citi vēl nav piedzimuši. Savukārt Oskotskis secina, ka individuālās nemirstības sasniegšana, iespējams, arī ir tieši tā kritiskā robeža, kuru civilizācijai praktiski nav iespējams pārvarēt. Viņš savu grāmatu uzrakstījis pašā šā gadsimta sākumā (2000.–2004.), un, kā pauduši apskatnieki, jau šodien iespējams noteikt, kuras no viņa tolaik paustajām prognozēm jau piepildījušās.

Piemēram:

– Rietumu valstīs uzliesmojuši asi migrantu un pamatiedzīvotāju konflikti;

– atklātībā nonākusi informācija par tā dēvētā “kontraceptīvā” ieroča izstrādāšanu;

– bioloģijā tieši cilvēka dzīves ilguma pagarināšanas sfērā parādījušies jauni sasniegumi;

– veikti pētījumi, kas apliecinājuši savulaik izvirzīto pieņēmumu, ka cilvēka iemantotā “nemirstība” var nopietni apdraudēt pašu mūsu civilizācijas pastāvēšanu…

Vēl tikai atliek piebilst, ka pētnieki un literatūras kritiķi Oskotska grāmatu “Trojas pēdējais tornis” salīdzinājuši ar Džordža Orvela, Vladimira Voinoviča, brāļu Strugacku, Staņislava Lema un Herberta Velsa labākajiem darbiem.

Selestīnas pareģojums

Savukārt amerikāņu rakstnieks Džeimss Redfīlds savā grāmatā “Selestīnas pravietojumi” vēsta par unikālajiem senās gudrības, kas jāsavāc pa gabaliņam, meklējumiem, vienlaikus izsakot virkni pareģojumu, kuri krietni vien atšķiras no lielākās daļas pareģojumu, kas galvenokārt parasti skar tehnoloģijas un ļoti konkrētus dažādu notikumu gadus un tamlīdzīgu ielūkošanos nākotnē. Apkopojot, var noformulēt deviņus “Selestīnas pravietojumus”:

1. Visas sakritības nav nejaušība. Cilvēki, kuri to sapratīs, izveidos kritisko masu. Kad šī kritiskā masa kļūs pietiekama, cilvēki sapratīs dzīves jēgu un veiks ļoti daudz jaunu atklājumu.

2. Cilvēce apjēgs kopumā visu vēsturisko procesu un vienlaikus arī tā kļūdas. Apzināsies, ka materiālā attīstība sasniegusi savu virsotni, kas jau sāk apdraudēt visu pasauli, tāpēc pasaules izziņas process ievirzīsies gluži citā gultnē.

3. Iestāsies gluži jauna fiziskās pasaules izpratne. Šīs tūkstošgades beigās cilvēki atklās enerģiju, kas ir visu ķermeņu pamatā, ieskaitot arī cilvēku ķermeņus. Cilvēce sapratīs, ka skaistums un enerģija nāk no viena avota.

4. Cīņa par enerģiju ir un paliks cilvēka mērķis – katrs cilvēks uzņem un atdod enerģiju. Šis pareģojums vēsta par to, ka cilvēkiem nāksies iemācīties uzņemt enerģiju no dažādiem avotiem, kā arī racionāli dalīties tajā ar citiem.

5. Lai iegūtu enerģiju no apkārtējās pasaules, vispirms nāksies iemācīties iemīlēt visu, kas cilvēkam ir visapkārt, ļaujot sevī ienākt mīlestībai jeb tātad sasniedzot harmoniju.

6. Bet vēl pirms harmonijas ar apkārtējo pasauli un īpaša apziņas stāvokļa iemantošanas cilvēkam nāksies pilnībā izprast savu būtību. Pareģojums pauž, ka katram cilvēkam atbilst savs konkrētais scenārijs, un, spējot iepriekš izanalizēt, kuram no dažādo scenāriju variantiem atbilduši viņa vecāki, cilvēks spēs apzināties savu scenāriju, ar kuru jācīnās un jāsadzīvo, lai varētu izprast savu īsteno būtību.

7. Visas atbildes uz mūsu jautājumiem nāk no citiem cilvēkiem. Galvenais ir saprast, ka cilvēks patiešām ir gatavs jums kaut ko pastāstīt. Un tas būs vēstījums tieši jums.

8. Vecākiem nāksies iemācīties nešaubīgi pareizi veidot attiecības ar saviem bērniem un arī ar visiem apkārtējiem cilvēkiem, vienlaikus apjēdzot, ka vajag dalīties ar enerģiju, kā arī izvairīties no pārliekas atkarības no citiem.

9. Jau šīs tūkstošgades laikā pilnībā mainīsies cilvēku civilizācija. Par katra cilvēka dzīves mērķi kļūs viņa personīgā evolūcija. Cilvēks dzīvos senatnīgos mežos, tomēr vienlaikus arī līdzās ar vismodernāko tehniku pārpildītām pilsētām. Cilvēce apzināti samazinās dzimstības līmeni, tāpēc visiem uz planētas būs pietiekami vietas. Cilvēki sapratīs, ka nejaušība ir pamudinājums rīcībai…

Kā jums tas patīk?