Trūcīgi iedzīvotāji, kas tiesības uz savu īpašumu nav reģistrējuši pat vairākās paaudzēs, mantinieki, kas vairāku gadu garumā nav uzsākuši mantojuma lietu, novārtā atstāti vecāki, kuri zaudēs vienīgo mājokli, jo bērni, kam īpašums uzdāvināts, to ieķīlājuši – šie un daudzi citi skaidri dzīvesstāsti bija jāuzklausa notāriem, Notāru dienās sniedzot bezmaksas konsultācijas aptuveni 3208 cilvēkiem. Šogad notāri devās arī gandrīz 90 mājas vizītēs pie tiem, kas veselības, finansiālu vai kādu citu ierobežojumu dēļ paši nevar nokļūt notāra birojā.
“Jāatzīst, ka šīs bija visemocionālākās Notāru dienas 12 gadu laikā, kopš LZNP tās rīko. Notāru dienas ik gadu ir dzīvesstāstu dienas, taču šogad notāri bija liecinieki ļoti daudzām smeldzīgām situācijām. Juridiskās procedūras ir viena lieta, taču vissarežģītākais šajās konsultācijās ir cilvēku dzīvesstāsts – ģimenes problēmas, konflikti tuvinieku vidū, vientulība, pievilta uzticība u.tml.,” stāsta Sandra Stīpniece, LZNP priekšsēdētāja.
Šogad Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajās Notāru dienās papildus bezmaksas konsultācijām 108 notāru birojos īpaša uzmanība tika pievērsta sociāli vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem – trūcīgiem, veciem un vientuļiem cilvēkiem, ne tik labvēlīgos apstākļos dzīvojošām ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti. Notāri devās bezmaksas mājas vizītēs pie tiem, kam visvairāk nepieciešama, bet faktiski nav pieejama juridiskā palīdzība.
“Notariāta pamatbūtība un darbības svarīgākā jēga ir tas, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un pieejamākais jurists. Arī Notāru dienas katru gadu norit ar šo vadmotīvu. Šogad Notāru dienās bijām vēl tuvāk – paši ejot pie cilvēkiem nevis otrādi. Notāra vizīti mājās vai uz slimnīcu, vai jebkuru citu vietu, kur attiecīgajā brīdī atrodas cilvēks, kam nepieciešama juridiska konsultācija, var pieteikt jebkurā laikā. Taču Notāru dienās tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, bet vismazāk pieejams, konsultācijas dzīves vietā bija pieejamas bez maksas. Diemžēl tajās apstiprinājās tas, ko sabiedrības pētnieki min jau sen, ka neziņa par savām tiesībām ir viens no iemesliem atstumtībai no pārējās sabiedrības,” uzsver Sandra Stīpniece.
Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ārpus Rīgas Notāru dienā šogad bija Rēzeknē, Valkā, Gulbenē, Bauskā un Saldū. Lai uzdotu savus jautājumus pa tālruni, kā arī caur saziņas programmu Skype, pie notāriem šajās dienās vērsās 1121 cilvēks.
LZNP priekšsēdētāja atzīst, ka gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst arī aizvien sarežģītāki. Piemēram, vienā no situācijām notārs sācis risināt līdz galam nenokārtotu īpašuma sadalīšanas un reģistrācijas lietu Latgalē, kas ievilkusies vēl no 1993. gada. “Lai šo lietu vispār sāktu risināt, notāram ir jāizpēta tā laika normatīvie akti un jānoskaidro, ko šajā situācijā vispār var darīt, turklāt ņemot vērā arī to, ka cilvēkam, kurš vērsies pie notāra, nav naudas tiesu darbiem,” stāsta LZNP priekšsēdētāja.
Citā gadījumā kāda sieviete, kurai ir veselības problēmas, pēc mātes nāves jau 2015. gada decembrī mantojusi dzīvokli, taču līdz šim nav uzsākusi formēt nepieciešamos dokumentus, lai sakārtotu mantojuma lietu. Šādas vilcināšanās rezultātā viņa savu vienīgo dzīvesvietu var zaudēt. Tāpēc notārs devās pie viņas uz mājām un uzsāka mantojuma lietu, lai sakārtotu viņas tiesības uz īpašumu.
Kopumā jautājumi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un tā reģistrāciju arī šogad bija izplatītākie, ar kuriem cilvēki vērsās pie notāriem Notāru dienās. Taču šoreiz aktuāls bija arī temats par pilnvarām. “Tas ir nopietns jautājums, jo saistīts ar uzticēšanos. Taču nepieciešamību apsvērt iespēju izsniegt, piemēram, nākotnes pilnvarojumu kādam no tuviniekiem vai ģimenes locekļiem, apliecina arī vairākas situācijas, ar kurām notāri saskārās mājas vizītēs. Divās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ nespēja skaidri paust savu gribu. Cilvēki mūsdienās daudz ceļo, aizraujas ar ekstrēmiem sporta veidiem, daudz pārvietojas ar dažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl neviens nav pasargāts no tā, ka uz laiku vai pat arī ilgstoši viņam tiek liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml.,” uzsver LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
