Rudzi un mieži ir vissenākā labība mūsu platuma grādos un arī vispiemērotākā skarbajai ziemeļu dabai. Savukārt no rudzu miltiem ceptā maize ir veselīga.
Rudzu maize labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu, uzlabo zobu un mutes veselību, stiprina imūnsistēmu. Bagātīgais šķiedrvielu daudzums rada sāta sajūtu un veicina gremošanu. Šķiedrvielas tīra zarnu sieniņas, ir barības vide mikroorganismiem, sekmē kuņģa un zarnu satura transportu, kavē toksisko vielu veidošanos un uzkrāšanos. Kaut gan pastāv uzskats, ka maize ir barojoša, graudaugu produktos ir zems tauku saturs.
Sāta sajūtu nodrošina lielais šķiedrvielu daudzums. Tās uzbriest, un izsalkums tiek remdēts ātrāk, ilgāk negribas ēst.
Vērtīgāka ir no rupja maluma miltiem ceptā, jo tajā ir ne tikai B grupas, bet arī citi vitamīni un daudz šķiedrvielu. Rudzu maize satur 37–47% ūdens, 6–8% olbaltumvielu, 1–2% tauku, 42–58% ogļhidrātu, 3–4% balastvielu, 1–2% minerālvielu un vitamīnu. Izmantojot visas graudu daļas, arī klijas un dīgstus, maize tiek bagātināta ar olbaltumvielām, E un B grupas vitamīniem un minerālvielām.
Rudzu maize dod enerģiju, tāpēc īpaši ieteicama sportiskiem un citādi aktīviem cilvēkiem.
Tā der gan ikdienā, gan svētkos. Latvieši rudzu maizi tradicionāli ēd ar medu, kaņepju sviestu, biezpienu, rūgušpienu, sieru un citām piedevām. No sakaltušas, sarīvētas rupjmaizes var gatavot desertus, piemēram, dažādus kārtojumus, maizes zupu, rudzu biskvītus, cepumus un citus gardumus.
