Attīstoties dažādām informāciju tehnoloģijām, finanšu darījumi nereti tiek kārtoti interneta vidē. No vienas puses tas ievērojami atvieglo cilvēku ikdienu, jo šādā veidā veikt darījumus ir daudz ātrāk, ērtāk un vienkāršāk, taču tam ir arī savas ēnas puses. Darījumi neklātienē paver plašas iespējas krāpniekiem. Gan pirkumi internetā, gan kredīti online, gan pārskaitījumi internetbankā gan daudzi citi tiešsaistes un neklātienes darījumi var kalpot kā lieliska iespēja krāpniekiem iegūt jūsu personīgo un finanšu informāciju. Jāsaprot, ka, veicot darījumus internetā, ir jābūt tik pat uzmanīgam kā rīkojoties ar skaidru naudu. Ko ikvienam vajadzētu zināt, lai pasargātu savu personīgo un finanšu informāciju no krāpšanas gadījumiem?
- Sargājiet savas ierīces, kurās veicat darījumus
Daudzi cilvēki īpaši nesargā savus datorus, viedtālruņus, planšetes un citas ierīces, taču tās mēdz glabāt ļoti svarīgi personīgo un finanšu informāciju, tāpēc pret tām jāizturas ļoti uzmanīgi. Visvairāk tiek grēkots tieši ar viedtālruņiem, jo tajos nereti ir atvērti dažādi konti, piemēram, sociālie tīkli, e-pasti un pat internetbanka vai citi norēķinu konti. Atstājot savu viedtālruni nepiesargātu kaut uz pāris minūtēm, jūs principā visu tajā pieejamo personīgo un finanšu informāciju krāpniekiem pasniedzat uz paplātes. Pirmkārt, ir jādomā par to, lai ierīcēm, kas glabā svarīgu informāciju par jums un jūsu finansēm, neviens nevarētu piekļūt bez jūsu atļaujas un, otrkārt, jānodrošinās pret to, lai arī kaut kādā veidā piekļūstot jūsu ierīcēm, nevienam nebūtu iespējams piekļūt jūsu datiem. To var panākt izmantojot paroles, drošības kodus, PIN kodus un īpašas drošības aplikācijas, kas neļauj piekļūt dažādiem kontiem bez papildus parolēm.
- Neizpaudiet savu finanšu informāciju nevienam
Nereti piekļūt personas finanšu datiem ir vieglāk par vieglu, tieši tāpēc, ka cilvēki vienkārši nezina, ka nedrīkst šādus datus nodot tālāk citām personām. Nereti krāpnieki uzdodas, piemēram, par bankas darbiniekiem un lūdz atklāt sensitīvus datus, piemēram, bankas rekvizītus, paroles utt. Lai viss šķistu ticamāk, tiek nosaukti arī izdomāti amati, vārdi un apliecību numuri, taču nekas no tā visa nav īsts. Neviens bankas darbinieks vai arī jebkuras citas oficiālas iestādes pārstāvis nelūgs jums sniegt šāda veida informāciju. Arī savus personas datus, piemēram, precīzu dzīvesvietas adresi un personas kodu neviens telefoniski nosaukt vai sūtīt e-pastā neliks. Ja šādi lūgumi tiek izteikti, ir skaidrs, ka tas ir krāpšanas gadījums un kāds pēc tam iegūtos datus centīsies izmantot ļaunprātīgi.
- Nenēsājiet līdzi lapiņas ar pierakstītiem bankas datiem
Nekādā gadījumā PIN kodus, internetbankas paroles, kodu kartes un cita veida informāciju nedrīkst nēsāt līdzi ikdienā. Šādu informāciju ir jāglabā ļoti uzmanīgi un to nedrīkst izpaust nevienam nekādā veidā, citādi nepiederošai personai būs brīva piekļuve jūsu finanšu līdzekļiem. Nereti cilvēki izvēlas pierakstīt savas norēķinu kartes PIN kodu uz lapiņas un nēsāt to līdzi, taču tas nav droši, jo, ja karte kopā ar lapiņu tiek nozagta vai nozaudēta, jūsu naudai ir iespējams brīvi piekļūt. Tāpat daudzi ikdienā izvēlas nēsāt līdzi internetbankas piekļuves kodus un paroles, jo nekad nevar zināt, kad var rasties vajadzība piekļūt savai internetbankai. Arī tas nav droši, jo, zinot internetbankas datus, ikviens var piekļūt jūsu naudai, turklāt, arī paņemt kredītus uz jūsu vārda.
- Domājiet par paroļu drošību
Vienmēr piedomājiet pie tā, lai jūsu izvēlētās paroles gan internetbankai, gan e-pastiem, gan sociālo tīklu kontiem būtu spēcīgas un unikālas. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, parolei ir jābūt grūti uzminamai un, otrkārt, katram kontam vai profilam ir jāizdomā cita, unikāla parole, lai gadījumā, ja krāpnieks var piekļūt vienam jūsu kontam, citi viņam būtu slēgti. Vislabāk ir izveidot paroles no nejaušām ciparu un burtu kombinācijām. Tiesa, varētu rasties problēmas ar šādu paroļu iegaumēšanu, taču, veltot tam mazliet sava laika, tas nemaz nav tik grūti. Varat arī lietot šifrētus kodus, ko saprotat tikai jūs. Galvenais, lai parole tiešā veidā nesaturētu personīgu informāciju par jums, ko ir viegli uzminēt.
- Izmantojiet tikai uzticamus pakalpojumu sniedzējus
Visbeidzot, veicot jebkādus darījumus tiešsaistē, ir jāizpēta konkrētais pakalpojumu sniedzējs, ar ko darījumu slēdzat. Daudzi uzskata, ka internetā krāpnieki brīvi darboties nevar, jo ikviens pakalpojumu sniedzējs tiek pārbaudīts. Patiešām ir instances, kas nodarbojas ar patērētāju aizsardzību arī interneta vidē, taču visu pārbaudīt tāpat nevar. Izmantojiet tikai tādus tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus, kurus labi zināt, un vienmēr pārbaudiet mājaslapas drošības politiku un licences. Arī labi zināmiem tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem var tikt izveidotas viltus mājaslapas. Arī tad, ja, piemēram, iepērkaties labi zināma zīmola mājaslapā vai tiešsaistē piesakāties tādiem pakalpojumiem kā līzings vai patēriņa kredīts, pārliecinieties, ka informācija tiešām tiek sniegta tai juridiskajai personai, kas norādīta mājaslapā, nevis krāpniekiem.
Diemžēl pilnīgi drošs, veicot dažādus finanšu darījumus tiešsaistē, nevar būt neviens. Krāpnieki uzdarbojas aizvien aktīvāk un izmanto arvien jaunas metodes, kā izkrāpt vai nozagt finanšu informāciju, taču vismaz pamata drošības pasākumus ir jāievēro ikkatram. Sargājiet savus finanšu datus tāpat kā jūs sargātu skaidru naudu.
