Elektroniskā tirdzniecība visā pasaulē tiek uzskatīta par mūsdienīgu un perspektīvu komercdarbības veidu. Tostarp tās attīstība Latvijā kavējas ne tikai kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ, bet arī pastāvošo mītu dēļ par tamlīdzīga tirdzniecības veidu nedrošību, interneta norēķinu nedrošību un nekvalitatīvām precēm. Un tomēr izpārdošanu laikā vairāk pircēju piesaista nevis tradicionālie, bet virtuālie interneta veikali. Pat neskatoties uz to, internetā strādājošie elektroniskie veikali pagaidām vēl nespēj radīt reālu konkurenci parastajiem veikaliem.
Pēc Latvijā strādājošā elektroniskā veikala www.220.lv speciālistu vārdiem, pagaidām interneta veikali neizceļas ar tādu lielu klientu apmeklējumu, ar kādu var lepoties Dānijas vai Lielbritānijas virtuālie veikali. Visvairāk tirdzniecību kavē novecojušie, bet dziļi iesakņojušies mīti. Viens no tiem – apģērbs internetā maksā lētāk, jo tam ir sliktāka kvalitāte. Jau diezgan sen tiek runāts par to, ka elektroniskā veikala uzturēšanas izmaksas ir zemākas, tāpēc tas var piedāvāt klientiem draudzīgākas cenas precēm. Bet izskatās, ka ļoti bieži šī informācija aiziet klientiem garām. Turklāt jānovērtē arī tas, ka elektroniskā veikala apmeklēšanas laikā samazinās arī meklēšanas ārējās izmaksas, tai skaitā gan sastrēgumos pavadītais laiks, gan preces meklēšana parastajā veikalā, stāvēšana rindā utt. Pirkuma veikšanas ērtība un izmaksas šobrīd ir galvenie faktori, kas palielina elektroniskās komercijas popularitāti rīcībspējīgu personu vidū, tāpēc tirgus eksperti cer, ka pēc diviem gadiem tirdzniecība Latvijā sasniegs Vācijas līmeni.
Apģērbs – tā ir produktu kategorija, kuru klienti gribētu novērtēt klātienē, tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka ļoti izplatīta ir pārliecība par to, ka apģērbu nedrīkst pirkt neuzmērot. Un patiešām – liela daļa pircēju izvairās pirkt apģērbu tikai pēc fotogrāfijas un pēc apraksta, jo cilvēki baidās, ka ekskluzīvs apģērbs viņiem var nederēt. Tomēr mūsdienu elektroniskajos veikalos strādā ļoti elastīga preču atdošanas sistēma, kas ļauj atdot atpakaļ iegādātās preces divu nedēļu laikā vai tās samainīt pret lielāku vai mazāku izmēru. Tiesa, apģērbam, kuru atdod atpakaļ elektroniskajam veikalam, jābūt nebojātā un nevalkātā stāvoklī. Tādējādi elektroniskie veikali saviem pircējiem sniedz pilnu naudas atmaksas garantiju un pircējs neriskē ar savu personīgo finansiālo labklājību.
Daļa patērētāju neveic pirkumus elektroniskajos veikalos tikai tāpēc, jo baidās, ka elektroniskās tirdzniecības kompānija izmantos viņu personīgo informāciju savos nolūkos, vai, ka iegādātā prece, par kuru viņi ir samaksājuši, netiks piegādāta. 220.lv speciālisti apgalvo, ka svarīgi faktori elektroniskajā tirdzniecībā ir: drošums, reputācija un interneta veikala ērtība. Šie faktori veicina to, ka pircēji drošāk izvēlas elektronisko pirkumu veikšanas veidu. Tiesa, tajā gadījumā, ja pircējs nav tendēts iepriekš apmaksāt preci, kuras viņam vēl nav, elektroniskie veikali piedāvā iespēju apmaksāt preci tikai tad, kad tā jau ir piegādāta uz mājām. Izvēloties šo apmaksas variantu, pircējs absolūti neriskē ar sava maciņa saturu.
Bez tam jāatgādina, ka pieaugot konkurencei elektroniskajā biznesā, paaugstinās pakalpojumu kvalitāte, samazinās to izmaksas, vērojama elastīgāka reakcija uz pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām tirgū, uzkrājas dati par patērētāju vajadzībām, kā arī paaugstinās uzticēšanās un drošuma līmenis, kas kompensē elektroniskās komercijas trūkumus (piemēram, tādus, ka nav iespējams redzēt iegādājamo preci klātienē).
Citi šķēršļi elektroniskajai tirdzniecībai
Ātrāku elektroniskās tirdzniecības attīstību traucē arī cilvēku ieradumi pirkumu veikšanas jomā. „Latvijā ir pieraduši iesēsties automašīnā vai sabiedriskajā transportā un braukt uz veikaliem”, – tā saka 220.lv speciālisti. Dažādi sabiedriskie pētījumi ir parādījuši, ka liela daļa apģērba vai citu produktu pircēju meklē tos internetā, bet visbiežāk iegādājas tikai pēc tam, kad ir redzējuši lietu realitātē.
Visbeidzot būtu jāmin arī tas, ka daļa komersantu neinvestē vai investē pārāk maz reklāmā, un strādā klusu, tāpēc daļa pircēju, īpaši vecākās paaudzes, vienkārši nezina, kā strādā elektroniskie veikali, kā var norēķināties par iegādātajām precēm, kur tās var izņemt utt. Informācijas trūkums, pamatojoties uz kuru rodas dažādi mīti un bailes, kļūst par iemeslu tam, ka cilvēki pēc pirkumiem iet uz tradicionālajiem veikaliem, kuros viss ir labi zināms un saprotams. Tādējādi, jo vairāk elektroniskais veikals investē reklāmā, veido savu pozitīvo imidžu un paplašina savas robežas, jo vairāk pircēju tiecas uzticēties un izmantot to sniegtos pakalpojumus.
Elektroniskās tirdzniecības perspektīvas
Balstoties uz Eiropas Savienības statistiku, elektroniskās tirdzniecības izmantošana ar katru gadu aizvien palielinās. Pagājušā gada laikā elektroniskā tirdzniecība Latvijā auga daudz ātrāk par tradicionālās tirdzniecības apjomiem. Un tomēr Latvija pagaidām atpaliek no tādām valstīm, kā Zviedrija, Dānija vai Lielbritānija. Piemēram, Vācijā pašreiz 66 procenti interneta lietotāju iepērkas elektroniskajā telpā, bet pasaulē, pēc pircēju procenta no interneta lietotājiem, līdere ir Lielbritānija – 74 procenti pircēju. Visvairāk pircēju internetā (pēc pasaules datiem) dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs – virs 72 milj. iedzīvotāju. No otras puses, speciālisti ir noskaņoti optimistiski un apgalvo, ka Latvijai ir tiešām labas izredzes panākt šīs valstis, jo jūtama arvien lielāka uzticēšanās elektroniskajiem veikaliem. Patērētāju personīgā pieredze un tās pieaugums nodrošinās elektroniskās tirdzniecības popularitāti.