Par folijskābi, kas zināma arī kā B9 vitamīns, visplašāk runā grūtniecības plānošanas kontekstā, tomēr tā ir vērtīga un nepieciešama ikvienam, jo organismā tā iesaistās procesos, kas atbild par audu augšanu, kā arī atbild par smadzeņu normālu darbību un emocionālo veselību. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga skaidro, ar ko folijskābe ir vērtīga, kas liecina par tās deficītu organismā, kā arī pie kādiem veselības sarežģījumiem jo īpaši vajadzētu pievērst uzmanību pietiekamai folijskābes uzņemšanai.

Kas ir folijskābe un kādas funkcijas organismā tā pilda?

Folijskābe ir B9 vitamīns. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka bez tās varētu mierīgi iztikt, Zane Melberga uzsver, ka folijskābe organismā iesaistās ļoti būtiskos procesos. Viens no svarīgākajiem – tā piedalās aminoskābju metabolismā, kas ir būtiski, lai ķermenis spētu ražot olbaltumvielas. Aminoskābes atrodas visā cilvēka organismā un tās ir nepieciešamas, lai organisms spētu augt un pilnvērtīgi attīstīties. Šī iemesla dēļ jo īpaši svarīgi ir, lai cilvēka organismā būtu pietiekams folijskābes līmenis periodos, kad notiek strauja audu augšana – mazulim attīstoties jeb grūtniecības laikā, zīdaiņa vecumā, kā arī pusaudžu gados. 

Kā nozīmīgu folijskābes uzdevumu farmaceite min iesaisti emocionālās veselības procesos. Folāts, kas ir aktīvā folijskābes forma, ir iesaistīts serotonīna, kas zināms kā “laimes hormons” un dopamīna sintēzē, kam ir būtiska loma emociju regulēšanā. Lai palīdzētu stabilizēt emocionālo stāvokli, farmaceite iesaka gan bērniem, gan pieaugušajiem izvērtēt ikdienā uzņemto folijskābes daudzumu un pārliecināties, vai tas ir pietiekams. 

Tāpat arī kopā ar vitamīnu B12 folijskābe piedalās eritrocītu jaunveidē. Eritrocītu jeb sarkano asins šūnu galvenā funkcija ir skābekļa pārnešana, līdz ar to pietiekams B grupas vitamīnu līmenis asinīs ir vitāli svarīgs ikvienam cilvēkam. 

Folijskābe ir būtiska arī DNS sintēzei un šūnu atjaunošanai. Tā iesaistās procesos, kas atbild par ādas, nagu un matu veselību. Ja organismā folijskābe ir pietiekamā apjomā, arī ādas un matu stāvoklis var ievērojami uzlaboties, padarot tos dzīvīgākus un mirdzošākus, tādēļ pietiekams folijskābes līmenis asinīs ir vienlīdz svarīgs gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.  Folijskābes līmeni organismā iespējams pārbaudīt, veicot asins analīzes.

Nogurums, vājums un reiboņi? Pārbaudi folijskābes līmeni.

Izteiktākie simptomi, kas var liecināt par folijskābes trūkumu organismā, ir anēmija jeb asins trūkums organismā, kas var veicināt vājumu un ilgstošu nogurumu. Tāpat arī kā pirmie signāli var būt ādas un gļotādas bojājumi, imūndeficīts jeb izteikti pazemināta imunitāte. Arī nespodri mati un nagi, reiboņi un  bāla āda var liecināt par folijskābes trūkumu. Farmaceite uzsver, ka šīs veselības problēmas nav jāpiecieš, bet gan jāuztver kā pamudinājums pēc iespējas drīz doties pie ārsta, lai pārliecinātos gan par to, vai nav nepieciešams papildus uzņemt folijskābi, gan par kopējo veselības stāvokli. 

Kā visefektīvāk uzņemt folijskābi?

Folijskābi dabiski organismā ražo baktērijas, kas atrodas cilvēka zarnu traktā, taču ar uzturu tās vislabāk var uzņemt ēdot salātus, spinātus, aknas, nieres, kā arī tomātus. Aptiekās ir pieejami dažādi folijskābi saturoši līdzekļi, tostarp tablešu, kapsulu un izsmidzināmā formā. Ieteicamais un nepieciešamais folijskābes daudzums ir 0,2 līdz 0,4 mg diennaktī, bet atsevišķos gadījumos deva var būt lielāka, piemēram, grūtniecības laikā vai izteikta folijskābes deficīta gadījumā, taču lielāku devu drīkst uzņemt, konsultējoties ar ārstu. Farmaceite Zane Melberga skaidro, ka folijskābe ir ūdenī šķīstoša viela, tādēļ to visefektīvāk ir uzņemt ūdenī izšķīdinātas tabletes veidā, savukārt, ja tomēr tā tiek uzņemta kā tablete, tad noteikti ir jāuzdzer vismaz viena glāze ūdens, lai tā pietiekami labi uzsūktos organismā.

Kādēļ folijskābe ir tik vitāli svarīga grūtniecēm?

Zane Melberga uzsver, ka folijskābi ir akūti nepieciešams lietot ne vien grūtniecības laikā, bet jo īpaši

pirms tās un agrīnajā periodā, kad sieviete pati, iespējams, vēl nezina, ka ir stāvoklī. Par svarīgāko iemeslu, kādēļ ir tik svarīgi, lai folijskābe būtu sievietes organismā, tiklīdz bērniņš ir ieņemts, farmaceite min nepieciešamību pildīt tās primāro funkciju – novērst bērniņa nervu caurulītes defektu. Ir būtiski, lai folijskābe pietiekamā līmenī ir sievietes organismā jau pāris dienas pēc bērna ieņemšanas, jo tā piedalās procesos, kas organismā atbild par bērna attīstību.

Ko darīt, lai organisms spētu pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem, bet imūnā sistēma veiksmīgi tiktu galā ar vīrusiem? Speciālisti atgādina – svarīgi pietiekami atpūsties, būt kustībā un ar uzturu uzņemt daudz vitamīnu.

“Daudzi domā, ka mūsu imunitāti rudenī vājina tieši aukstums, straujās laika apstākļu maiņas un biežas augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, taču pētījumi pierādījuši, ka biežākais iemesls tam ir hroniska neizgulēšanās un personīgās higiēnas neievērošana. Cilvēki ar slimības pazīmēm aptiekā arvien vēršas pēc Covid-19 testiem, taču vērojams, ka daudz retāk tiek dezinficētas rokas, izmantotas sejas maskas, kā tas bija šī vīrusa infekcijas uzliesmojuma laikā,” saskata “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa atgādina, ka šobrīd augļu un ogu raža dārzos jau ir izsīkusi, tādēļ vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā uzņemam vitamīnus un minerālvielas ikdienas uzturā. Sevišķa uzmanība jāpievērš bērniem, kuriem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies. Savukārt senioriem lēnāk norit vielmaiņas procesi, tādēļ organisms bieži vien neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms darbotos pilnvērtīgi.

Divi virzieni imunitātes atbalstam 

Profilaksei, kad cilvēks ir vesels.  “Profilaksei ieteicams lietot kompleksos vitamīnus, uzsvaru īpaši liekot uz B grupas vitamīniem, kas nepieciešami, lai organisms veidotu imūnās šūnas, kā arī antioksidantus – selēnu, cinku, C un E vitamīnu. Gada tumšajos mēnešos var strauji kristies D vitamīna līmenis, tādēļ to tikpat strauji vajadzētu paaugstināt. Būtu lieliski, ja cilvēki būtu veikuši analīzi D vitamīna līmeņa noteikšanai, lai farmaceits tad varētu ieteikt optimālo devu. C vitamīns būtu lietojams no 200 līdz 500 mg dienā. Nedrīkst aizmirst arī par probiotiķiem un prebiotiķiem  –  labvēlīgajām baktērijām, kuras kursa veidā var lietot organisma aizsargspēju stiprināšanai. Pēc mēnešu ilga kursa vajadzīgs pāris mēnešu pārtraukums un tad lietošanu var atkal atsākt. Ikdienā ieteicams lietot ehinācijas, Islandes ķērpja, augu maisījumu tējas, kuras paredzētas imunitātes stiprināšanai,” iesaka farmaceite.

Kad parādījušies pirmie slimības simptomi vai, lai saglabātu veselību, ja ģimenē vai darba vietā kāds jau saslimis, svarīgs intensīvāks atbalsts imūnajai sistēmai. C vitamīna deva palielinās līdz 1-3000 mg dienā, tādā devā šo vitamīnu var lietot pāris dienu. Farmaceite norāda, ka, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem, būtu vēlams lietot antioksidantus, kuriem piemīt pretvīrusu iedarbība, bet būtu jāpārtrauc B grupas vai komplekso vitamīnu lietošanu, jo tie var “barot” ne tikai imūno sistēmu, bet arī vīrusus un baktērijas. Farmaceite iesaka lietot ārstnieciskās augu tējas, piemēram, ingvera, plūškoka, liepziedu, salvijas, greipfrūta sēklu ekstraktu. Bioloģiski aktīvās vielas flavonoīdi, tādi kā kvercetīns un rutīns, stiprina asinsvadu sieniņas, tādēļ vīrusiem grūtāk iekļūt dziļāk organismā. Mazāk dzirdēti, bet ļoti efektīvi ir preparāti, kuru sastāvā tabebujas mizas, tragantzirņu sakņu, kurkumas, šitake sēņu ekstrakti, kā arī pirmpiena koncentrāts. Labvēlīgi un spēcinoši organismu ietekmē arī bišu māšu peru pieniņš. 

Lai atvairītu gaisā cirkulējošos augšējo elpceļu vīrusus, pirms došanās uz darbu, skolu vai bērnudārzu var izmantot bezrecepšu izsmidzināmos aerosolus deguna gļotādas aizsardzībai.

Atslēga –  veselīga dzīvesveida paradumos

Izpētīts, ka stresa dēļ mūsu organisms zaudē spēju kontrolēt iekaisuma procesu, un tas veicina slimību progresēšanu, tādēļ, tuvojoties gripas un augšējo elpceļu vīrusu sezonai, laikus jārūpējas par tā mazināšanu. Ilgstošs stress un trauksme izraisa imūnās sistēmas darbības traucējumus, kuru dēļ organisms rudeņos biežāk cieš no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pakļauts hroniskiem iekaisuma procesiem un pēc slimībām grūtāk atveseļojas. 

“Pats galvenais ir atcerēties trīs lietas:  astoņas stundas miegam, astoņas darbam un vēl astoņas –  savam vaļaspriekam un atpūtai,” saka ģimenes ārste Veselības centru apvienībā  Kristīne Astra. Viņa aicina neaizmirst arī par veselīgu uzturu, ēdienkartē iekļaujot augļus un dārzeņus, svaigi spiestas sulas, jo normālas imunitātes funkcijas nodrošina pilnvērtīgs uzturs. Arī šajā tumšajā gadalaikā, pietiekami daudz laika jāatvēl dažādām fiziskām aktivitātēm, jāuzturas svaigā gaisā, jāturpina arī norūdīties. Ģimenes ārste atgādina cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, hronisko slimību un citu rika grupu pacientiem noteikti vakcinēties pret sezonālo gripu un Covid-19.

Pirms uztura bagātinātāju iegādes un lietošanas, vispirms nozīmīgi apspriesties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu, jo dažus nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem medikamentiem, bet citiem var būt līdzīgs sastāvs, tādēļ tos viegli pārdozēt. Arī bišu produktu, piemēram, medus un ziedputekšņu, lietošana ir ieteicama imūnās sistēmas nostiprināšanai, ja vien neizraisa alerģisku reakciju. “Nav viena superlīdzekļa, kas varētu aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu. Ja cilvēks ir vesels, ikdienā patiešām lieto pilnvērtīgu uzturu, viņam uztura bagātinātāji nav nepieciešami,” uzskata ārste.

“Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse aptaujāto veselības stiprināšanai ziemā uztura bagātinātājus izmantos. Rūpējoties par pietiekamu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu rudens un ziemas periodā, 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju veikalā vai tirgū iegādāsies augļus un dārzeņus, gandrīz tikpat 44% izmantos dažādu uztura bagātinātāju piedāvājumu. 13% respondenti norādījuši, ka īpaši nerūpējas par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu gada tumšajā laikā. Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz sešiem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus. 

Ikdienas stress, ieslīgšana rutīnā, mazkustīgs dzīvesveids un mentālās veselības atstāšana novārtā – tas viss ietekmē ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī smadzeņu darbību, kā rezultātā zūd dzīvesprieks un interese par apkārt notiekošo. Lai neatkarīgi no gadu skaita saglabātu mentālo tonusu un smadzeņu veselību, prāts pastāvīgi jātrenē, rūpējoties kā par pastāvīgu smadzeņu aktivitāti, tā par veselību kopumā. Kā saglabāt mentālo jaunību un dzīvesprieku jebkurā vecumā, stāsta Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

„Cilvēka mentālā veselība ir tikpat būtiska kā fiziskā labklājība. Tā sniedz mums dzīvotprieku, motivāciju, spēju saskatīt jauno un interesanto, ļauj tikt galā ar ikdienas stresu un pilnvērtīgi dzīvot, sekmīgi pārvarot grūtības, veidojot attiecības ar apkārtējiem un izbaudot mazos ikdienas priekus. Atstājot mentālo veselību novārtā, iespējams saskarties ne vien ar emocionālām grūtībām, piemēram, nomāktību un garastāvokļa svārstībām, bet arī ar fiziskiem simptomiem, tostarp miega traucējumiem un hronisku nogurumu. Turklāt jāņem vērā, ka laika gaitā smadzeņu šūnas atjaunojas lēnāk, tāpēc, netrenējot prātu, cieš kognitīvās funkcijas – atmiņa, spēja apstrādāt informāciju un apgūt jaunas lietas. Lai saglabātu mentālo tonusu, smadzenes – gluži tāpat kā ķermenis – pastāvīgi jātrenē, komunicējot, apgūstot jaunas iemaņas un apzinoties savas emocijas, vienlaikus veltot arī pietiekami daudz laika atpūtai un stresa menedžmentam. Tāpat jāatceras, ka mentālā veselība cieši saistīta ar fizisko – hronisks stress un mentālās veselības traucējumi veicina saslimšanas, bet pilnvērtīgs miegs un fiziskās aktivitātes uzlabo ne vien mūsu pašsajūtu, bet arī garīgo stāvokli,” uzsver Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.

5 praktiski uzdevumi mentālās jaunības saglabāšanai un atjaunošanai

1. Komunicē ar apkārtējiem. Komunicējot ar līdzcilvēkiem, mēs attīstām sociālās prasmes, iegūstam jaunu pieredzi un tādējādi veicinām smadzeņu un psihes veselību. Savstarpējā saskarsme ietver kā daudzpusīgas sarunas un diskusijas par aktuāliem tematiem, tā jaunas iepazīšanās, mācīšanos no citiem, komunikāciju digitālajā vidē un aktīvu klausīšanos. Šīs nodarbes ļauj attīstīt argumentācijas prasmes un emocionālo inteliģenci, izprast citu cilvēku emocijas un atbilstoši uz tām reaģēt, stimulē kritisko domāšanu un smadzeņu darbību.

• Velti laiku fiziskajām aktivitātēm. Aktīvi kustoties, organismā paaugstinās laimes hormonu endorfīnu līmenis un uzlabojas noskaņojums. Fiziskās aktivitātes veicina smadzeņu apgādi ar skābekli, paaugstina domāšanas, uztveres un reakcijas ātrumu, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz smadzeņu asinsvadiem. Atvēli kustībām vismaz 30 minūtes dienā, izvēloties to aktivitāti, kas šķiet tīkamāka, piemēram, dejošanu vai jogu, vai dodies ātrā pastaigā. Savukārt vismaz 150 minūtes nedēļā būtu jāvelta paaugstinātas slodzes fiziskām aktivitātēm.

• Apgūsti jaunas iemaņas. Mācoties ko jaunu, mēs uzturam smadzeņu aktivitāti, tādā veidā saglabājot to elastību un spēju uzņemt jaunu informāciju. Apgūstot jaunas prasmes, tiek paplašinātas smadzeņu kognitīvās rezerves, kas nodrošina labāku smadzeņu atjaunošanos dažādu traumu gadījumā, kā arī palēnina to dabisko novecošanās procesu. Apgūsti jaunu valodu, pievienojies sev interesējošiem kursiem, iemācies spēlēt mūzikas instrumentu vai velti laiku citām aktivitātēm, kas ļauj sastapties ar vēl nezināmo un rada jaunus izaicinājumus prātam.

• Pielieto elpošanas un meditācijas prakses. Nesteidzīga meditācija palīdz paaugstināt koncentrēšanās spējas, samazina stresu un uzlabo pašapziņu, savukārt elpošanas vingrinājumi ļaus atjaunot mentālo līdzsvaru un nomierinās prātu. Meditācijai ieteicams atvēlēt vismaz desmit minūtes dienā, rūpīgi koncentrējoties uz katru veikto ieelpu un izelpu.
• Pieraksti savas emocijas un pārdzīvojumus. Definējot un pierakstot savas domas, emocijas un pārdzīvojumus, samazinās iekšējā spriedze, smadzenes atbrīvojas no raizēm un paaugstinās emocionālā labklājība, turklāt, rakstot ar roku, tiek vingrināta pirkstu motorika, attīstās problēmu risināšanas spēja un tiek trenēta uzmanība. 

„Lai parūpētos par smadzeņu darbību, jāpievērš uzmanība arī citiem ikdienas ieradumiem, piemēram, ēdienkartei. Uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam, smadzenēm nepieciešami produkti, kas satur vērtīgās omega-3 taukskābes, magniju, cinku, B vitamīnu un citus vitamīnus un minerālvielas. Tāpat var noderēt uztura bagātinātāji, kas normalizē nervu sistēmas darbību – piemēram, preparāti, kas satur vilkābeles, baldriāna, piparmētras vai asinszāles ekstraktu. Atrodi laiku atpūtai un vismaz astoņas stundas dienā velti miegam. Ja mentālo veselību neizdodas atjaunot paša spēkiem, vērsies pie palīdzības pie speciālista! Mentālo jaunību un tonusu iespējams saglabāt un atjaunot jebkurā vecumā – ir svarīga mūsu attieksme, dzīvesveids, spēja mācīties no pieredzes un nepieciešamības gadījumā – prasme pieņemt palīdzību no citiem,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite.

Psoriāze ir viena no izplatītākajām iekaisīgajām ādas slimībām. Taču, neskatoties uz tās izplatību, to joprojām apvij dažādi mīti un ne vienmēr pacientiem ir pareizs priekšstats par pieejamajām ārstniecības iespējām. Par to, kas ir psoriāze un kā to kontrolēt, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe dr. med. Ilze Upeniece un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Psoriāze ir ģenētiska slimība, ko raksturo divi būtiski faktori: pirmkārt, tā ir hroniska slimība, tas nozīmē, ka tā cilvēku pavada visu mūžu, un, otrkārt, tā ir iekaisīga saslimšana, tātad tās procesu raksturo iekaisums, skaidro dermatoloģe, dr. med. Ilze Upeniece. Ārēji vairāk pamanām psoriāzes izpausmes uz ādas, taču šī slimība var skart arī locītavas, nagus un pat acis (psoriātisks kerotokonjutīvs). Tāpēc mūsdienās psoriāze tiek uzskatīta par sistēmisku saslimšanu, jo psoriātiskais iekaisums skar vairākas organisma sistēmas un veicina arī citu slimību attīstību. 

Šobrīd psoriāzes sastopamība ir aptuveni 0,3–5 % no populācijas, turklāt jāņem vērā, ka Latvijā psoriāze ir biežāk sastopama nekā dienvidu zemēs. Kopumā šobrīd nav pārliecinošas tendences psoriāzes pacientu skaita pieaugumam, un jāņem vērā, ka kopējos statistikas datus ietekmē faktors, ka mūsdienās šī slimība tiek diagnosticēta daudz biežāk, pateicoties tam, ka pacienti daudz apzinīgāk vēršas pie ārsta un kritiskāk izturas pret veselības problēmām. Turklāt ir arī uzlabojušās psoriāzes diagnostikas iespējas – psoriāzi ir iespējams daudz labāk atpazīt, arī agrīnās formās, kad tā skar tikai nagus vai locītavas. Senāk diagnosticēšanas process bija daudz sarežģītāks. Ārste uzsver, ka psoriāze ir viena no izplatītākajām iekaisīgajām ādas slimībām, tāpēc ir būtiski būt par to informētiem, lai savlaicīgi vērstos pie speciālista, to diagnosticētu un uzsāktu ārstēšanu.

Psoriāzes iemesli 

Psoriāzes ģenētiskā pārmantojamība ir pierādīta, un tās varbūtība ir 60–90 %, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Saskaroties ar psoriāzes diagnozi, pacienti mēdz būt neizpratnē, ja ģimenē nevienam nav psoriāzes diagnozes. Tomēr te jāsaprot, ka šī ģenētiskā pārmantojamība nav vienmēr tieši ar vecākiem, turklāt ar laiku rodas jaunas gēnu mutācijas. Protams, ir iespējami arī citi slimību izraisoši faktori, kuri vēl līdz galam nav zināmi. Tomēr gēnu teorijai ir neapstrīdama loma, turklāt ir zināmi vairāki gēni, kam ir nozīme psoriāzes attīstībā, līdz ar to pacientam var būt viena vai pat vairāku gēnu mutācija, kas izraisa slimību. 

Ir pētījumi, kas atklāj, ka ne mazāk kā pusei no pasaules iedzīvotāju ir vismaz viena ar psoriāzi saistīta gēnu pārmantojamība. Šī gēnu mutācija nenosaka, ka dzīves laikā attīstīsies psoriāze, bet gan to, ka dzīves laikā dažādi palaidējmehānismi var to aktivizēt. Šie palaidējmehānismi var būt ļoti dažādi, un visbiežāk tie ir multifaktoriāli, piemēram, stress apvienojumā ar hronisku smēķēšanu vai pārmērīgu alkohola lietošanu, saslimšana ar nopietnu vīrusu, piemēram, Covid-19 vai gripu, kā arī dažu spēcīgu medikamentu lietošana. Taču pacientam ir svarīgi saprast, ka pie slimības nav vainojama saslimšana ar vīrusu vai citi faktori, jo iemesls ir organismā esošā gēnu mutācija.

Lai arī visbiežāk psoriāze pirmo reizi parādās 20–30 gadu vecumā vai ap 50 gadiem, tā var parādīties arī jebkurā citā vecumā – no pāris mēnešu līdz pat senioru vecumam. Tāpat psoriāze vienlīdz skar gan vīriešus, gan sievietes.

Atpazīšana un diagnostika

Mūsdienās psoriāzes atpazīšana un diagnostika ir ievērojami gājusi uz priekšu. Taču jāņem vērā, ka psoriāzei ir līdzības ar citu slimību klīniskajām izpausmēm, tādēļ to ne vienmēr uzreiz nekļūdīgi atpazīst, uzsver dermatoloģe I. Upeniece. Piemēram, ja psoriāze lokalizējas ģenitāliju rajonā, tā izpaužas ļoti līdzīgi kā sēnīte, piemēram, kandidoze, savukārt galvas matainajā daļā psoriāze ir ļoti līdzīga seborejiskam dermatītam, kas ir plaši izplatīts. Tādēļ dažreiz ir nepieciešami vairāki soļi diagnostikā, lai uzstādītu diagnozi.

Ārste uzsver, ka pacientam nevajadzētu patvaļīgi izvērtēt un noteikt sev diagnozi, bet aizdomu gadījumā doties pie speciālista. Ja uz ādas parādās iekaisīgs, sārts, niezošs, zvīņojošs izsitums, tas ir jāparāda speciālistam. Tāpat gadījumos, kad pacientam ir ilgstošs, neizskaidrojams nagu bojājums un sēnīte jau ir meklēta, bet nav atrasta, kā arī gadījumos, ja pacientam ir ilgstošas sāpes locītavās, ir jādodas pie ārsta.

Ārstniecības iespējas

Psoriāzei ir raksturīga viļņveidīga gaita – tai var būt gan remisijas periodi ar pilnīgi tīru ādu, gan paasinājuma periodi ar spilgtām slimības izpausmēm, ādas iekaisumu vai citu lokalizāciju iesaisti. Diemžēl nevienam no viļņiem nav zināms tā ilgums, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Reizēm remisijas laiks var ilgt pat gadiem, kā arī paasinājuma periodi var būt dažādi – no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tā kā slimība savās izpausmēs var būt tikpat gara kā pacienta dzīve, attiecīgi tā visu dzīvi ir jāārstē un jākontrolē.

Mūsdienās viens no psoriāzes ārstēšanas un kontroles būtiskākajiem faktoriem ir personalizēta pieeja, kas var ietvert gan ārēji lietojamus līdzekļus, gan iekšķīgi lietojamus medikamentus:

• Ārīgi lietojamie līdzekļi. Viena no galvenajām ārstniecības metodēm neatkarīgi no psoriāzes līmeņa ir lokālā jeb ārīgā terapija, saka dermatoloģe. Tā ietver dažādus aplicējamus krēmi, ziedes, losjonus un citus ārēji lietojamus līdzekļus. 

Svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus, kas nesausina ādu un nav kairinoši, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Psoriāzes saasinājumus var veicināt tādu mazgāšanās līdzekļu lietošana, kas mazina ādas aizsargspējas. Tādēļ ir svarīgi pēc dušas lietot ādu mitrinošus un mīkstinošus krēmus, ko kombinē ar keratolītiskiem līdzekļiem.

Tāpat psoriāzes gadījumā ieteicami ir šampūni, kuros izmanto salicilskābi, urīnvielu, darvu, arī komponentus ar nomierinošu darbību, lai mazinātu niezi un zvīņošanos. Šie līdzekļi jāizvēlas bez smaržvielām un krāsvielām, kā arī hipoalerģiski un no dermatoloģiskās kosmētikas klāsta.

Psoriāzes ārstēšanai ārīgi tiek lietoti kortikosteroīdi un D3 vitamīna analogi, kā arī to kombinācija spēcīgākai iedarbībai dažādās zāļu formās (geli, ziedes vai putas), ko lieto psoriāzes skartajās vietās. Šie līdzekļi palīdz mazināt iekaisumu un normalizēt ādas šūnu augšanu. Pēc šo medikamentu lietošanas jānomazgā rokas, lai izvairītos no zāļu nonākšanas mutē, acīs vai uz citām ķermeņa vietām. Ar ārstu vai farmaceitu jākonsultējas par pareizu zāļu lietošanu, blaknēm un iespējamo zāļu mijiedarbību.

• Iekšķīgi lietojami medikamenti. Vidēji smagām vai smagām psoriāzes izpausmēm neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa ir sistēmas medikamentiem, kas var būt gan konvencionālie, gan pavisam mūsdienīgi jeb bioloģiskie medikamenti, stāsta dermatoloģe I. Upeniece. Bioloģiskie medikamenti ir jaunākās vielas, kas pieejamas psoriāzes ārstēšanā. Diemžēl daudzi pacienti vēl joprojām par tiem zina maz, kaut gan šie medikamenti tiek lietoti jau aptuveni 20 gadus un Latvijā tiek pilnībā kompensēti no valsts līdzekļiem jau kopš 2018. gada. Protams, ne visiem pacientiem bioloģiskie medikamenti ir nepieciešami un piemēroti, tādēļ ārsts individuāli izvērtē piemērotāko terapiju katram pacientam. 

Farmaceite I. Priedniece atgādina, ka, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus, ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu vai atbilstoši zāļu lietošanas shēmai nozīmētajā devā un režīmā. Pretpsoriāzes medikamenti tiek nozīmēti katram pacientam individuāli – atbilstoši vecumam, ņemot vērā slimības smagumu un veidu, tās izpausmes, blakussaslimšanas un citus faktorus.

No vitamīniem psoriāzes gadījumā īpaši būtiska ir pietiekama D un B grupas vitamīnu uzņemšana.

• Ierīču tehnoloģijas. Psoriāzes terapijā var lietot arī ierīču tehnoloģijas, piemēram, fototerapiju. Tajā tiek izmantoti šaura spektra UVB stari, un šo procedūru veic speciālisti medicīnas iestādēs. Kādreiz izmantoja arī PUVA terapiju, kas mūsdienās vairs nav tik populāra. 

Jebkurai psoriāzes terapijai ir jābūt kontrolētai – tas dod iespēju modificēt ārstēšanu, piemēram, ja pacientam ir apgrūtināta līdzekļu uzziešana ādai, tad ir ātrāk jāsāk lietot iekšķīgos medikamentus, neskatoties uz to, ka slimības izpausmes nav tik smagas. Vai arī, ja, iekšķīgi lietojot medikamentus, parādās kāds nevēlams blakusefekts, par to ir jārunā ar ārstu. Ja pacients regulāri dodas rutīnas vizītēs pie ārsta, tad var savlaicīgi piemērot visatbilstošāko ārstēšanu, uzsver dermatoloģe I. Upeniece.

Psoriāzes neārstēšana – būtiska kļūda

Viena no lielajām kļūdām, ko mēdz pieļaut psoriāzes pacienti, ir līdzestības trūkums un nevērīga attieksme pret ārstēšanos. Proti, ņemot vērā, ka psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, pacienti mēdz uzskatīt, ka nav vērts censties, saka dermatoloģe I. Upeniece. Tomēr, lai arī psoriāze nav izārstējama, to var veiksmīgi kontrolēt un ievērojami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Turklāt jāatceras, ka psoriāze ir slimība, kas skar ne tikai ādu, bet ir sistēmisks process. Nekontrolēta psoriāze, psoriātisks iekaisums un ar to saistīto aktīvo vielu izdale veicina arī citu veselības risku, piemēram, cukura diabēta, attīstību, kā arī paaugstina risku saslimt ar dažādām mentālām slimībām, piemēram, depresiju, un sirds un asinsvadu slimībām. Tāpat tas saasina jau esošās slimības. Ja psoriāzi neārstē, slimība var radīt neatgriezeniskus bojājums, piemēram, locītavās, izraisot to eroziju, kas var novest pie locītavu funkciju ierobežojuma. Tādēļ ir ļoti svarīgi ārstēt psoriātisko iekaisumu jau agrīni, nevis samierināties ar to vai sākt ārstēt to tikai tad, kad tas jau ir kļuvis ļoti apgrūtinošs un sasniedzis vidēji smagu vai smagu slimības formu. 

Izturieties atbildīgi pret savu veselību un ārstniecības procesu!

Šķiet, ka rudenī runāt par nosalušām kājām nav nekādas jēgas – skaidrs, ka aukstā laikā kājas var salt! Tas tiesa, kāju pēdu salšanu var izraisīt zema temperatūra, taču ne tikai. Arī, piemēram, ilgstoša stresa vai vairogdziedzera slimības viena no izpausmēm var būt salstošas kāju pēdas. Pamata slimība, protams, ir jāārstē, bet, ko var darīt tūlīt, lai salstošu kāju simptomu mazinātu?

Iemesli, kāpēc salst kājas

Aukstums

“Pēdu salšana ir viena no ķermeņa reakcijām uz zemu temperatūru. Kad ķermenis nonāk vēsumā, ekstremitāšu, piemēram, roku un pēdu asinsvadi sašaurinās, līdz ar to samazinās asins plūsma šajās zonās, palīdzot saglabāt siltumu dzīvībai īpaši svarīgās ķermeņa daļās. Ekstremitātes atrodas vistālāk no dzīvībai svarīgiem orgāniem, tātad tieši asinsrites samazināšana ekstremitātēs ļauj saglabāt siltumu un asins plūsmu dzīvībai nozīmīgākās ķermeņa daļās.

Laika gaitā šī samazinātā asins plūsma var izraisīt skābekļa līmeņa zudumu audos, kā rezultātā tie var iegūt zilganu krāsu. Ja šādi simptomi ir īslaicīgi, tie parasti nav nopietni, un sasildoties viss ķermenis atgriežas normālā stāvoklī,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Stress vai trauksme

“Stresa vai trauksmes stāvoklis arī var būt par iemeslu aukstām kājām. Viena no ķermeņa dabiskajām reakcijām uz stresu ir adrenalīna nonākšana asinsritē. Cirkulējot, adrenalīns izraisa perifēro asinsvadu sašaurināšanos, tas attiecīgi samazina asins plūsmu ekstremitātēs. Šī reakcija sagatavo organismu iespējamiem miesas bojājumiem un rezervē enerģiju, kas var būt nepieciešama paaugstināta stresa situācijās. Mūsdienās ik uz soļa sagaida dažādi stresa faktori, taču lielākā daļa no tiem, par laimi, nav tik apdraudoši. Tāpēc šī aizsargreakcija var būt vairāk kaitīga nekā noderīga, īpaši, ja tās dēļ regulāri ir aukstas kājas vai rokas. Šos simptomus mazināt var stresa un trauksmes kontrolēšana,” norāda neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņa. 

Juta Namsone paskaidro, ka ārstniecības augi, piemēram, asinszāle (jālieto ar piesardzību!), pasiflora, baldriānis, apinis, melisa, vilkābele un kumelīte var palīdzēt rast emocionālo līdzsvaru stresa situācijās, uzturēt labu garīgo formu, nomierināt un sniegt relaksējošu efektu. “B grupas vitamīni (B₆ , B₁₂ ), veicina normālas psiholoģiskās funkcijas, enerģijas ieguves vielmaiņu un var mazināt nogurumu, nespēku. Izcils “palīgs” normālai muskuļu, nervu sistēma darbībai ir magnijs. Ne mazāk svarīgi trauksmes un stresa mazināšanai ir vitamīniem A,C, D, E,” saka farmaceite. 

Asinsrites problēmas

Asinsrites problēmas ir ļoti izplatīts salstošu kāju cēlonis. Cilvēki ar sliktu asinsriti bieži cenšas nodrošināt labāku asinsriti rokās un kājās, jo salstošo ekstremitāšu dēļ pastāvīgi izjūt diskomfortu. 

“Sliktai asins cirkulācijai var būt dažādi iemesli. Mazkustīgs dzīvesveids vai ilgstoša sēdēšana pie rakstāmgalda var samazināt asinsriti kājās un izraisīt to salšanu.

Augsts holesterīna līmenis var izraisīt aplikumu veidošanos artērijās, kas var samazināt asins cirkulāciju kājās, izraisot pēdu salšanu. Dažas sirds slimības arī var būt par iemeslu kāju salšanai, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstu par visām esošajām sirds problēmām vai riska faktoriem. Asinsriti visā organismā var apgrūtināt arī smēķēšana, tāpēc tie, kuri smēķē, biežāk sūdzas par kāju salšanu,” norāda farmaceite.

Anēmija

Anēmija rodas, ja organismā ir pārāk maz normālu sarkano asins ķermenīšu. To var izraisīt daudzi faktori, tostarp dzelzs, B12 vitamīna vai folātu deficīts vai hroniska nieru slimība. Novērots, ka vidēji smagi vai smagi anēmijas gadījumi var izraisīt kāju salšanu. Farmaceite norāda, ka anēmiju iespējams ārstēt ar izmaiņām uzturā un/vai papildu uzņemt attiecīgu uztura bagātinātāju vai bezrecepšu medikamentu. Terapijas efekts sāk veidoties pēc 3 līdz 6 nedēļām, tādēļ, lai atjaunotu dzelzs “depo” organismā, preparātu vēlams lietot pat sešus mēnešus. Divvērtīgie dzelzs sāļi vislabāk uzsūcās vidēji skābā vidē, tādēļ, ja bezrecepšu medikamenta sastāvā papildus nav C vitamīna, lietojot jāpievieno 250 – 500 mg askorbīnskābes vai jāizdzer pusglāzi apelsīnu sula. Vislabāk tos lietot vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas. 

Par labiem dzelzs avotiem uzskata, piemēram, liesu liellopu vai cūkas gaļu un aknas, vārītas sojas pupiņas, zirņus, arī spinātus, ķirbju sēklas, rozīnes.

Tomēr nevajadzētu rīkoties “uz savu galvu”. Pirms kaut ko sākt lietot, svarīgi, lai anēmiju ir diagnosticējis ārsts un ir jāievēro viņa ārstēšanas ieteikum. Konkrēta dzelzs preparāta nepanesības gadījumā jākonsultējas ar ārstu par iespēju mainīt terapiju – mazināt devas mainīt vai preparāta uzņemšanas veidu,” uzsver Juta Namsone. 

Cukura diabēts

Cilvēkiem ar cukura diabētu var rasties asinsrites problēmas, kas izraisa roku un kāju salšanu. “Bieži augsts cukura līmenis asinīs var izraisīt artēriju sašaurināšanos un samazinātu asins piegādi audiem, kas veicina pēdu salšanu. Dažiem cilvēkiem cukura diabēts var izraisīt diabētisku perifēro neiropātiju – nervu bojājumus. Diabēta izraisīti nervu bojājumi parasti rodas tiem, kam ilgu laiku ir nekontrolēts augsts cukura līmenis asinīs,” atgādina ārste. 

Citi diabētiskā nervu bojājuma simptomi ir tirpšanas vai durstīšanas sajūta, nejutīgums vai dedzinošas sāpes kājās un pēdās. Simptomi var pastiprināties naktī.

Nervu darbības traucējumi 

Ja kājas salst regulāri, cēlonis var būt arī citi nervu darbības traucējumi. Nervu bojājumus var izraisīt trauma vai ievainojums, piemēram, smags apsaldējums, vai tas var būt saistīts ar pamata slimību. Perifēro neiropātiju var izraisīt arī aknu vai nieru slimība, infekcija vai ģenētika. Mēdz būt arī papildu simptomi, tostarp nejutīgums un tirpšana. Gaidot pamata diagnozi, aukstu pēdu simptoma mazināšana var palīdzēt novērst diskomfortu.

Hipotireoze

Hipotireozi izraisa nepietiekama vairogdziedzera darbība – tas nenodrošina pietiekamu vairogdziedzera hormonu līmeni, kas savukārt negatīvi ietekmē vielmaiņu organismā.

“Vielmaiņa ir cieši saistīta ar asinsriti, sirdsdarbību un ķermeņa temperatūru, tāpēc viss, kas ietekmē vairogdziedzera darbību un izraisa hipotireozi, var izraisīt kāju salšanu,” saka farmaceite un piebilst, ka cilvēki ar hipotireozi var būt jutīgāki pret aukstumu, un viņiem var būt arī citi simptomi, piemēram, nogurums, svara pieaugums, atmiņas problēmas.

6 līdzekļi pret kāju salšanu, kas pieejami katram

Juta Namsone uzsver, ka sadarbība ar ārstu, lai diagnosticētu kāju pēdu salšanas cēloni, ir labākais ceļš uz šī simptoma novēršanu. “Tikmēr arī mājās ir pieejami vairāki līdzekļi, kas varētu palīdzēt sasildīt kāju pēdas un mazināt salšanas radīto diskomfortu.”

1. Kustības

Lai arī tas šķiet pārlieku vienkārši un diez vai efektīvi, piecelšanās kājās un izkustēšanās var būt viens no veidiem, kā sasildīt ķermeni un palīdzēt asins cirkulācijai pēdās.

“Biroja darbiniekiem, kuriem, pavadot laiku pie rakstāmgalda, ir aukstas kājas, var līdzēt periodiska pastaiga kaut vai pa biroju. Vēlams gan būtu katru dienu 30 minūtes vai stundu veikt fiziskās aktivitātes, kas ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet uztur asinsvadu tonusu un asins cirkulāciju. Protams, ka fiziskā slodze un izpilde jāizvērtē atbilstoši savam veselības stāvoklim.’’

2. Zeķes un čības

Ja salst kājas, svarīgi ir valkāt siltas un labi piegulošas zeķes. Izvēlēties pēc dabīgāka materiāla – vilnas, kokvilnas – izstrādājumus, tie labāk notur siltumu. Telpās, būs noderīgas arī čības, īpaši, ja uz grīdas nav paklāja vai ja tā nav apsildāmā grīda.

Turēt pēdas saliktas blakus citu pie citas ir labs veids, kā palīdzēt tām saglabāt siltumu un novērst papildu siltuma zudumus.

3. Kāju vanniņas, masāža

Viens no ātrākajiem veidiem, kā atbrīvoties no aukstām pēdām, ir iemērkt tās siltā vannā. “Pietiks, ja siltā ūdenī mērcēsit kājas 10-15 minūtes. Procedūra var būt noderīga arī tieši pirms gulētiešanas, jo var mazināt spriedzi, atslābināt muskuļus.

Cilvēkiem ar diabētisku nervu bojājumu jābūt uzmanīgiem ar ūdens temperatūru (to vēlams nenoteikt taustot, bet izmērīt ar ūdens termometru), jo samazinātā nervu jutīguma dēļ var nespēt novērtēt ūdens temperatūru un netīšām apdedzināties.” Asinsrites uzlabošanai var palīdzēt masāža ar gumijas fizioterapijas bumbiņu, kurai ir mīkstas adatiņas. 

4. Termofors

Cilvēkiem, kuriem aukstu kāju dēļ ir problēmas ar miegu, sildoša termofora novietošana kājgalī var līdzēt saglabāt kāju siltumu gulēšanas laikā. Turklāt sildīšana var nomierināt muskuļus pēc dienas, kas pavadīta, ilgstoši stāvot kājās.

5. Sildoši augu līdzekļi

Var izmantot sildošus līdzekļus, kas satur flavonoīdus. Tie uzlabo asins cirkulāciju un arī perifēro asinsriti. Aktīvās vielas ir dažādu augu (čili, paprikas) ekstrakti, kas dod sildošo efektu. Pirms lietošanas gan jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Noteikti nevajadzētu tos lietot cilvēkiem ar jutīgu ādu vai brūcēm, ka arī tad, ja ir alerģija uz kādu no sastāvā esošajiem augiem. 

Lokāli pēdām var izmantot kampareļļu, kas paplašina asinsvadus un rada siltuma sajūtu. 

Asinsriti var uzlabot arī ginkgo bilobas ekstrakts, kas veicina perifēro asins mikrocirkulāciju. Pirms lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu. No šiem preparātiem jāatturas cilvēkiem, kuri lieto asins šķīdinātājus, jo pastāv risks, ka var sākties asiņošana.

Kad svarīgi doties pie ārsta? 

Lai gan ik pa laikam nosalušas kājas ir normāla parādība, dažos gadījumos tomēr var būt nepieciešama vizīte pie ārsta. “Protams, vienkāršākais ir iegriezties aptiekā un aprunāties par šo problēmu ar savu farmaceitu, tomēr esmu droša, ka vairākos gadījumos, iztaujājot klientu, farmaceits ieteiks doties pie ģimenes ārsta. Piemēram, to vajadzētu darīt ikvienam, kam bieži vai bez acīmredzama iemesla ir aukstas kāju pēdas. Kā noskaidrojām, cēlonis var būt arī kāda slimība. Ar ārstu noteikti jākonsultējas, ja bez salstošām kājām ir arī citi simptomi, tostarp:

• nogurums;
• būtisks svara zudums vai pieaugums;
• drudzis;
• locītavu sāpes;
• čūlas uz roku vai kāju pirkstiem, kas slikti dzīst;
• ādas izmaiņas, piemēram, izsitumi, zvīņošanās, bieza āda
• kāju tirpšana;
• slapjas un sasvīdušas pēdas.

Ja pēdās jūtams aukstums, bet pataustot, tās nav aukstas, arī ir jādodas pie ārsta, jo tas var liecināt par nervu bojājumiem vai citu neiroloģisku slimību,” skaidro farmaceite.

“Ik pa laikam aukstas kājas ir pilnīgi normāla parādība. Savukārt pastāvīgi nosalušu kāju simptoms noteikti ir jāapspriež ar ārstu. Ārstējot pamatcēloni, pēdām vajadzētu atgūt normālu temperatūru. Tikmēr, veicot tūlītējas darbības, piemēram, valkājot siltas zeķes, kājas var ātri sasildīt,” atgādina neiroloģe Dace Bērziņa.