7.2 C
Rīga
piektdien, 9 maijs, 2025
Home Blog Page 5

Krāšņi izskanējusi pirmā Mūzikas un Mākslas festivāla LABA DABA diena

Mūzikas un mākslas festivāls Laba Daba, kas šogad norisinās jau 14. reizi, ir ieskandināts Cēsu novada Ratniekos. Pirmajā festivāla dienā uz skatuvēm kāpa krāšņs pulks gan pašmāju, gan ārzemju mūziķu. Laba Daba otrā diena solās būt vēl aizraujošāka, jo būs ne tikai muzikāli priekšnesumi, bet arī mākslas performances.

Piektdien, festivāla atklāšanas dienā, apmeklētāji varēja piedzīvot plašu muzikālo gammu. Uz skatuvēm kāpa tādi labi zināmi mūziķi un apvienības, kā LAIKA SUNS, UFO, BALOŽU PILNI PAGALMI, VECĀS MĀJAS, INOKENTIJS MĀRPLS, ORANŽĀS BRĪVDIENAS, JAUNO JĀŅU ORĶESTRIS, VOICEKS VOISKA, RĪTA STIENIS, NOSTRA, DĪKSTĀVE, ZĀLE, kā arī MUNGO’S HI FI no Lielbritānijas un duets no Pakistānas – ASHRAF SHARIF & VIKTOR MAREK, radot emocijām pilnu priekšnesumu.

Festivāla otrajā dienā gaidāmas spilgtas un unikālas mākslas performances. Uz Suņa skatuves būs skatāma latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstīta izrāde, kuru demonstrēs teātra studija KĀPNES. WILLA TĒĀTRIS Labā Dabā viesosies ar izrādi “Putn Ilgs”. Savukārt, dejas apvienība LDM5, kas apvieno 5 laikmetīgās dejas paaudzes dejotājus, skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu “Meitene ar sērkociņiem”.

Šodien mūzikas programmā gaidāmi koncerti no pašmāju māksliniekiem: ZEME DUNN, LAPSENE, LU KORIS DZIEDONIS, OGAS, DZELTENIE PATNIEKI, APTIEKAS BĒRU ANSAMBLIS, ALL DAY LONG, KRĀSA, ELIZABETE BALČUS, DEPUSTŪTES, duets MARIJA LŪĪZE MEĻĶE un EDGRAS RUBENIS. Ar eksperimentālu programmu uzstāsies mākslinieki TABULA RASA un VIDEORITMI. Apmeklētājus arī priecēs mūziķis BAWN no Ukrainas, apvienība ABENEKO & THE POSITIVE MIND no Tanzānijas, un protams, elektroniskās mūzikas grupa GUSGUS no Islandes.

Galerija

Šogad īpaša programma baudāma uz skatuves Kraukļa Ligzda, kur sound system mūzikas kultūras izplatītāju grupa SUBKULTŪRA ir izveidojusi iespaidīgu DJ programmu. Te uzstāsies mākslinieki gan no Latvijas, gan Igaunijas, kā arī Lielbritānijas.

Paralēli plaša ir radošo aktivitāšu programma. Šodien festivālā būs atvērta labdarības tetovēšanās darbnīca. Darbosies arī visiem iemīļotā krūšu atliešanas darbnīca PIE DABAS KRŪTS. Iespējams būs baudīt pirtis, masāžas, kā arī dažādas meistarklases. Arī bērniem būs pieejamas interesantas, kā arī izglītojošas nodarbes, rotaļas un atrakcijas. Ikviens apmeklētājs ir aicināts apmeklēt Labo Lietu Tirdziņu, kas kļuvis par neatņemamu festivāla sastāvdaļu.

Visa festivāla programma un aktivitātes ir iespējams iepazīt Laba Daba mājas lapā: www.labadaba.lv

Lai baudītu šīs dienas koncertus, performances un aktivitātes, ir iespējams iegādāties vienas dienas biļetes. Tās pieejamas gan online (www.ticketshop.lv), gan uz vietas festivālā.

Foto: ULDIS SILIŅS

300 miljonu dolāru cīņa, kas sašķēla mūzikas industriju: Teilore Svifta pret Skūteru Braunu

2019. gadā amerikāņu uzņēmējs un slavenāko mūzikas industrijas talantu menedžeris Skūters Brauns (Scooter Braun) iegādājās ierakstu kompāniju “Big Machine Records” un līdz ar to arī tiesības uz visu laiku veiksmīgākās popmūzikas mākslinieces Teilores Sviftas (Taylor Swift) pirmajiem sešiem albumiem. Jauns dokumentālais seriāls “Svifta pret Braunu. Sliktās Attiecības” atklāj ekskluzīvas juristu, žurnālistu, kā arī Sviftai un Braunam tuvu cilvēku intervijas un atziņas par šo strīdu. Seriāls pieejams skatītājiem Latvijā jau no 10. jūlija platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Dokumentālajā seriālā tiek pētītas mūzikas industrijas izaicinājumi, dzimumu līdztiesība un fanu ietekmes spēks, aptverot visus šī skandalozā strīda aspektus, kas, kā tiek uzskatīts, neatgriezeniski mainījis mūzikas industriju. Šis strīds pārtapa, kā daži eksperti apgalvo, par spilgtu piemēru sieviešu ekspluatācijai izklaides industrijā, savukārt citi uzskata, ka Teilora izmantoja savu fanu bāzi, lai šo strīdu pavērstu viņai par labu.

Pirmajā epizodē tiek sniegts ieskats tajā, kas padarīja Teilori par savas paaudzes slavenāko mūziķi, Nešvilas žurnālists un draugs Braiens Mansfīlds (Brian Mansfield) stāsta par Teilori, kad viņa bija tikai 15 gadus veca: “Teilore ne tikai turpināja augt kopā ar savu auditoriju, bet arī sāka piesaistīt cilvēkus, kuri pusaudža gados viņai nepievērsa nekādu uzmanību, un tā viņa ne tikai veiksmīgi kļuva par popzvaigzni, bet arī liela mēroga mākslinieci.” Viņš stāsta, ka tieši sava autentiskuma dēļ viņas fani palika viņai līdzās: “Viņa atrada veidu, kā veidot saikni ar cilvēkiem, kuri klausās viņas mūziku un liek justies kā viņas draugiem.”

Liels Teilores Sviftas fans un podkāstu vadītājs Zeks Hourihans (Zack Hourihane) piebilst, ka Sviftas unikālā dziesmu rakstīšanas un mūzikas izpildīšanas prasme rada personisku saikni ar jebkuru klausītāju.  Kā skaidro mūziķes fans Alekss Goldšmits (Alex Goldschmidt): “Viņa savā karjerā vienmēr ir likusi lielu uzsvaru uz to, kā pārsteigt fanus un pierādīt, ka viņa vienmēr ir klāt svarīgos brīžos, radot saikni un paužot mīlestību.”

Vai Teilorei tika atņemtas tiesības uz pašas mūziku, un ierakstu kompānija pārsteidza viņu nesagatavotu, tāpēc viņai neatlika nekas cits, kā vērsties pēc atbalsta pie saviem faniem? A. Goldšmits spriež: “Kad viņa dzied par kaut ko patiesi sirdi plosošu vai skumju, gribas noskaidrot – kurš sāpināja Teilori?”

Tā kā juridiskā cīņa, kas apdraudēja Sviftas karjeru, saasinājās, laikraksta “Vice” žurnāliste Zinga Tsjenga (Zing Tsjeng) slavē Teilores mākslinieciskās spējas: “Prasme aizstāvēt sevi un pašas radītos skaņdarbus, sastopoties ar tik nesaprotamu situāciju – tas ir jāprot un par to ir jācīnās.”

Ekseteras Universitātes kultūras teorētiķe Dr. Amēlija Morisa (Amelia Morris) apgalvo, ka Teilore savas karjeras laikā saskārusies ar mizogīniju: “Vēsturiski sievietes popmūzikā tiek pozicionētas neprecīzi, proti, kā “mazas detaļas lielā mehānismā””. Teilore Svifta piedzīvoja mizogīniju. Tabloīdi par Sviftu apsēsti rakstīja, ka viņa tiekas ar vīriešiem tikai tāpēc, lai varētu par viņiem uzrakstīt dziesmas, un tas tikai atspoguļo milzīgos dubultstandartus, kādos tiek runāts par slaveniem mūziķiem. Mūziķes privātā dzīve nav diži savādāka kā grupas “The Beatles” dalībnieku vai Harija Stailsa (Harry Styles) privātās dzīves, taču tiek uzskatīts, ka Teilores Sviftas dziesmu rakstīšana par vīriešiem ir kā nokļūšana upura statusā.”

Vai Teilores atriebība bija vēršanās pret ekspluatāciju un cīņa par to, kā patiesībā viss notika? Laikraksta “LA Times” žurnālists Mikaels Vuds (Mikael Wood) apgalvo: “Sievietes ir mūzikas industrijas dzinējspēks. Viņas rada vislielāko sajūsmu, pārdod visvairāk ierakstu un biļešu uz koncertiem, un tomēr mūzikas industriju, tāpat kā daudzas citas nozares, pārsvarā vada vīrieši.”

Seriāla otrajā daļā tiek pētīta Skūtera Brauna versija par notikumiem. Laikraksta “Vice” žurnāliste Zinga Tsjenga (Zing Tsjeng) pauž: “Es domāju, ka visa būtība slēpjas tajā, kurā pusē jūs esat. Ja jūs nostājaties Skūtera pusē, tad runa ir par to, ka kāds izmanto savu fanu bāzi, savu spēju izlikties un kļūst par upuri, lai apslāpētu darījumu, kas, pēc visa spriežot, ir finansiālā un biznesa ziņā pilnīgi pamatots.”

Autore un akadēmiķe Dr. Dženifera Otere Bikerdaika (Jennifer Otter Bickerdike) norāda: “Viena patiesi interesanta lieta par Teilores Sviftas fenomenu ir tā, ka viss šķiet tik perfekti “kūrēts”, lai palīdzētu eksistēt mūziķes zīmolam.” Pēc Dr. Bikerdaikas teiktā, 2019. gada balvas “Women in Music Awards” pasniegšanas ceremonijā, saņemot balvu, Teilore varēja izvēlēties godināt sievietes, tā vietā viņa atkal izmantoja situāciju, lai veltītu vārdus savam ienaidniekam, pievēršot uzmanību juridiskajam strīdam saistībā ar viņas darbu pārdošanu.

Dokumentālajā seriālā tiek pētīts dažādu personu viedoklis. Piemēram, tiek apskatīts Teilores ieraksts vietnē “Tumblr”, kad mūziķe iedrošināja savus fanus ļaut Skotam Borketam (Scott Borchetta) un Skūteram Braunam uzzināt, visu ko viņa domā, kas, iespējams, izraisīja virkni draudu un nomelnošanu internetā. Aģentūras “Bloomberg” reportieris un žurnālists Lūkass Šavs (Lucas Shaw) apgalvo, ka Svifta un viņas fani, iespējams, ir viena no ietekmīgākajām kopienām pasaulē.

“Tas ir patiešām interesants fenomens, kad viņa tiek pozicionēta kā upuris, bet tajā pašā laikā viņa vienmēr ir bijusi arī uzvarētāja,” stāsta laikraksta “Daily Mail” izklaides žurnāliste Nola Ojomu. 2020. gadā Skūters pārdeva Teilores Sviftas darbus privātā kapitāla grupai “Shamrock”, kas pieder kompānijai “Disney”, pārdošanas līgumā iekļaujot klauzulu, ka viņš joprojām gūst peļņu no Sviftas darbiem.

Ojomu turpina: “Teilore vienmēr savā ziņā atriebjas. Viņa pati par to ir pat jokojusi un minējusi savās dziesmās “Karma” un “look what you made me do”. Viņa regulāri plāno, kā atriebties par šo situāciju un vienmēr to paveic nevainojami.”

Seriāls “Svifta pret Braunu. Sliktās Attiecības” pieejams skatītājiem Latvijā jau no 10. jūlija platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Breds Pits nesazinās ar saviem pieaugušajiem bērniem! (+VIDEO)

Pavisam nesen, tikai mēnesi pēc tam, kad 60 gadus vecā aktiera Breda Pita meita Šilo, kas tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, iesniedza pieteikumu atteikties no tēva uzvārda, kāds avots izdevumam “People” atklāja, ka Pita attiecības ar vecākajiem bērniem joprojām ir ļoti saspīlētas. Izrādās, ka aktieris praktiski nemaz ar viņiem nesazinās.

48 gadus vecajai Andželīnai Džolijai un 60 gadus vecajam Pitam 12 gadus ilgo attiecību laikā ir seši bērni: trīs bioloģiskie bērni – Šilo un 15 gadus vecie dvīņi Knokss un Vivjena, kā arī trīs adoptēti bērni – 22 gadus vecais Medokss, 20 gadus vecais Pakss un 19 gadus vecā Zahāra.

Pagājušajā mēnesī, kad Šilo sasniedza 18 gadu vecumu, viņa iesniedza juridiskos dokumentus, lai atteiktos no tēva uzvārda un turpmāk lietotu vārdu Šilo Džolija.

Video

Tas nav pārsteigums, jo jau iepriekš bija zināms, ka Breda Pita bērni izrāda nepatiku pret tēvu. Piemēram, arī Zahāra universitātē ir pazīstama bez uzvārda “Pita”, un Pakss savulaik nodēvējis tēvu par “šausmīgu cilvēku”.

Informācija par saspīlētajām attiecībām starp Bredu Pitu un viņa bērniem izskanējusi jau gadiem. Pēc 12 gadiem kopā un diviem laulībā, 2016. gadā Džolija iesniedza šķiršanās pieteikumu, apsūdzot Pitu vardarbībā.

Jaunākā informācija liecina, ka Pits praktiski nav saistīts ar pieaugušajiem bērniem, un komunikācija ar jaunākajiem ir ierobežota viņa filmēšanas grafika dēļ. Pašlaik Pits atrodas Eiropā, strādājot pie sacīkšu filmas “F1”. Saskaņā ar pāra aizbildniecības vienošanos, viņam ir tiesības apciemot jaunākos bērnus: “Andželīna lielāko daļu laika ir kopā ar bērniem, bet Pitam ir iespēja satikties ar jaunākajiem bērniem,” stāstīja avots.

Nesen kāds Pita tuvs avots atklāja, ka aktieris ir ļoti sagrauts par Šilo vārda maiņu. “Viņš apzinās un ir ļoti sarūgtināts par to, ka Šilo atteikusies no tēva uzvārda,” sacīja avots jūnijā. “Viņam ļoti sāp apziņa, ka viņš ir zaudējis savus bērnus. Viņš mīl savus bērnus un viņam viņu ļoti pietrūkst,” piebilda avots.

Šobrīd aktieris ir aizņemts, uzņemot jauno filmu “F1”, kas pirmizrādi piedzīvos 2025. gadā, savukārt Džolija palikusi Losandželosā, lai rūpētos par bērniem.

Koncerts: Raivo Stašāns “Romantisks Solo Saksofonam – 33 gadi mūzikā” (+VIDEO)

“Romantisks Solo Saksofonam jeb 33 gadi mūzikā ” – tā ir izcilā spēles virtuoza, publikas mīluļa un viena no romantiskākajiem džeza saksofonistiem Latvijā – saksofonista Raivo Stašana populārās mūzikas solo koncertprogramma, kura 5. augustā plkst. 19:00 skanēs Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Šajā koncertprogrammā  tiks prezentēts arī Raivo Stašana pirmais instrumentālās mūzikas solo albums ar nosaukumu “ Romantic Solo For Sax “, kurā ir iekļautas 10 oriģināldziesmas. Albums ir izdots un ierakstīts sadarbībā ar mūzikas producentu, aranžētāju un komponistu Gaiti Lazdānu.

Koncertprogrammā “ Romantisks Solo Saksofonam – 33 gadi mūzikā ” skanēs dziesmas no jaunā diska kā arī pasaules un latviešu estrādes populāri skaņdarbi! Kā īpašie viesi koncertā uzstāsies Raivo draugi un līdzgaitnieki – multiinstrumentālists Marko Ojala, saksofonists Zintis Žvarts, trombonists Lauris Amantovs, dziedātāji – Maija Lūsēna un Roberto Meloni!

Video

Šis noteikti būs romantiskākais šīs vasaras  instrumentālās mūzikas koncertvakars Jūrmalā, kurā fantastisku atmosfēru kopā ar pavadošo mūziķu grupu, īpašajiem viesiem un dažādiem muzikāliem pārsteigumiem uzburs neatkārtojamais saksofonists – Raivo Stašans!

Koncerts paredzēts bez pārtraukuma 1:40h

Biļetes iepriekšpārdošanā Biļešu Paradīzē

Džordžs Klūnijs mudina Baidenu pārtraukt pārvēlēšanas kampaņu (+VIDEO)

Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs, kurš ir viens no vadošajiem līdzekļu vācējiem ASV Demokrātu partijai, trešdien aicinājis ASV prezidentu Džo Baidenu atteikties no kandidēšanas uz pārvēlēšanu amatā.

Klūnijs pievienojies augošajam sabiedrībā zināmu cilvēku sarakstam, kas aicina 81 gadu veco Baidenu izstāties no vēlēšanu cīņas pēc viņa nepārliecinošās uzstāšanās debatēs ar republikāņu kandidātu, eksprezidentu Donaldu Trampu pagājušajā mēnesī.

“Es mīlu Džo Baidenu. Es viņu uzskatu par draugu, un es ticu viņam (..). Bet vienīgā cīņa, kurā viņš nevar uzvarēt, ir cīņa ar laiku,” laikrakstā “New York Times” norādīja Klūnijs.

Video

Klūnijs, kurš ir pārliecināts demokrāts, pagājušajā mēnesī Losandželosā kopā ar Baidenu rīkoja līdzekļu vākšanas pasākumu, kurā piedalījās arī bijušais prezidents Baraks Obama. Baidena kampaņa paziņoja, ka šis pasākums nesis rekordlielus ieņēmumus – 28 miljonus ASV dolāru.

“Ir sāpīgi to sacīt, bet Džo Baidens, ar kuru es biju kopā pirms trim nedēļām līdzekļu vākšanas pasākumā, nebija 2010.gada Džo,” rakstīja Klūnijs. “Viņš pat nebija 2020.gada Džo Baidens. Viņš bija tas pats cilvēks, kuru mēs visi redzējām šajās debatēs,” norādīja Klūnijs, aicinot atsaukties arī citus demokrātu likumdevējus, kas uzskata, ka Baidenam būtu jāatsakās no cīņas par pārvēlēšanu.

“Demokrātu līderiem – Čakam Šūmeram, Hakīmam Džefrīsam, Nensijai Pelosi – un senatoriem, pārstāvjiem un citiem kandidātiem, kuriem novembrī draud zaudējums, ir jālūdz šim prezidentam brīvprātīgi atkāpties,” uzskata Klūnijs.

Oskara balvas ieguvējs atvairīja bažas, ka Baidena aiziešana radīs haosu četrus mēnešus pirms vēlēšanām, kurās demokrāti cer novērst Trampa atgriešanos pie varas.

Klūnijs neizteica atbalstu nevienam potenciālajam Baidena aizvietotājam. Partijai vajadzētu uzklausīt tādus pretendentus kā viceprezidente Kamala Herisa, Merilendas gubernators Vess Mūrs un citus, “tad mēs varētu doties uz demokrātu konventu nākamajā mēnesī un izlemt,” norādīja Klūnijs.

Baidens NATO samitā pārsakās, nosaucot Zelenski par Putinu! (+VIDEO)

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien turpināja uzstāt, ka viņš kandidēs uz pārvēlēšanu amatā, tomēr jaunas viņa pārteikšanās NATO samita vadīšanas laikā vairoja šaubas par viņa piemērotību.

81 gadu vecais prezidents centās parādīt sevi, vadot NATO samitu Vašingtonā divas nedēļas pēc tam, kad viņa nepārliecinošā uzstāšanās debatēs ar republikāņu kandidātu eksprezidentu Donaldu Trampu radīja bažas demokrātu vidū, ka viņš vēlēšanās varētu zaudēt Trampam. 

Baidens samita laikā kļūdaini iepazīstināja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, nosaucot viņu par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet ātri izlaboja teikto. 

Preses konferencē pēc samita Baidens kļūdaini nosauca viceprezidenti Kamalu Harisu par “viceprezidentu Trampu”, bet solīja neizstāties no prezidenta vēlēšanu sacensības.

Video

“Es domāju, ka esmu vislabāk kvalificētais cilvēks kandidēšanai uz prezidenta amatu. Es viņu vienreiz sakāvu, un sakaušu viņu atkal,” Baidens sacīja par Trampu.

Baidens, kurš jau ir vecākais cilvēks, kas ievēlēts par ASV prezidentu uz pimo termiņu, sacīja, ka viņš kandidē uz pārvēlēšanu “nevis sava mantojuma dēļ”, bet “lai pabeigtu darbu, ko esmu iesācis”.

“Un tagad es griibu nodot [NATO-Ukrainas padomes vadību] Ukrainas prezidentam, kuram ir tikpat daudz drosmes, cik apņēmības – dāmas un kungi, prezidents Putins,” sacīja Baidens. 

Baidens drīz attapās un paziņoja: “Prezidents Putins! Viņš sakaus prezidentu Putinu. Prezident Zelenski – es tā esmu fokusējies uz Putina sakaušanu, ka mums par to būtu jāuztraucas.”

Baidena pārteikšanos, nosaucot Ukrainas prezidentu par Putinu, bijušais aktieris Zelenskis uztvēra ar humoru, piebilstot, ka viņš esot “labāks” nekā Putins.

Vēlāk Baidens, atbildot uz jautājumu, vai viņa kandidatūras atsaukšanas gadījumā Harisa sakautu Trampu, sacīja: “Es nebūtu izvēlējies viceprezidentu Trampu viceprezidenta amatam, ja nedomātu, ka viņa ir kvalificēta prezidenta amatam.”

Citi NATO samita dalībnieki lielākoties izturējās iecietīgi pret Baidena misēkļiem, paužot viņam atbalstu.

“Pārteikšanās notiek, un, pietiekami uzmanīgi kādu vērojot, jūs drīz pamanīsiet pietiekami [daudz šādu pārteikšanos],” sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc Baidena jaunākā misēkļa.

Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Baidens parādījis, ka “ir galvenais”. Jaunais Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers sacīja, ka Baidens “bija labā formā”.

Mūzikas un mākslas festivāls LABA DABA jau šajā nedēļas nogalē!

Jau šajā nedēļas nogalē, no 12. līdz 14. jūlijam, Cēsu novadā, Līgatnes pagastā, Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā “Ratnieki” tiks ieskandināts mūzikas un mākslas festivāls LABA DABA. Šogad festivāla apmeklētāji varēs baudīt un redzēt ap 60 dažādus māksliniekus, kuri uz 5 skatuvēm pārstāvēs dažādus mūzikas žanrus un mākslas veidus. Paralēli darbosies radošās aktivitātes, meistarklases, amatnieku tirgus, sporta spēles un daudz kas cits.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad vieni no galvenajiem festivāla māksliniekiem ir Islandes elektroniskās mūzikas apvienība GUSGUS, kuri uz Lāča skatuves kāps naktī no 13. uz 14. jūliju. Ārzemju mākslinieku sarakstu papildina BaWN no Ukrainas, ABENEKO & THE POSITIVE MIND no Tanzānijas, duets ASHRAF SHARIF KHAN & VIKTOR MAREK no Pakistānas un MUNGO’S HI FI no Lielbritānijas. Plašs un krāsains ir arī vietējo mūziķu saraksts: LAIKA SUNS, DZELTENIE PASTNIEKI, ORANŽĀS BRĪVDIENAS, BALOŽU PILNI PAGALMI, JAKOB NOIMAN FESTIVAL BAND, INOKENTIJS MĀPLS, NOSTRA, VOICEKS VOISKA, ALL DAY LONG, DEPUSTŪTES, mūziķe ELIZABETE BALČUS, DĪKSTĀVE, JAUNO JĀŅU ORĶESTRIS, APTIEKAS BĒRU ANSAMBLIS, ZĀLE, ZEME DUNN, OGAS, KRĀSA, LAPSENE, VECĀS MĀJAS, Latvijas Universitātes koris DZIEDONIS, duets MARIJA LUĪZE MEĻĶE un EDGARS RUBENIS, kā arī  UFO. 

Šogad īpaša programma būs uz skatuves “Kraukļa ligzda”, kur būs iespēja piedzīvot sound system mūzikas kultūru. Būs skatāmi un klausāmi teju 20 mūziķi, dīdžeji un apvienības – viesi no Lielbritānijas CHAD DUBZ, LOTU, ØZ, MINTY, MUHLA, SENNCORIA, no Igaunijas Q100, bet Latviju pārstāvēs FEE.NIX-Z, SAIRAM, LEONE, LEO NOVUS, ENK3I, ANIRI CHAN, F-LINE & BIG-N, RAGAVA, AIZVAKARDIENA un Radio NABA DJ/ Instruktoru apvienības DABASKATS un EJ APSKRIETIES.  

Skatuves un starpžanru mākslas programmā dzeja, poētisms un eksperimenti Šķūnī jeb uz Suņa skatuves mijiedarbosies ar ierastām un mazāk ierastām skatuves mākslas formām. Teātra studija “Kāpnes” festivālā izrādīs latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa poēmas “Atraitnes dēls” motīvos balstītu iestudējumu. Savukārt, Willa Teātris sniegs ieskatu izrādē “Putn ilgs”. Dejas apvienība “LDM5” festivāla skatītājiem piedāvās vēl iepriekš neizrādītu skatuves mākslas darbu “Meitene ar sērkociņiem”. Uz suņa skatuves  paredzēta arī eksperimentālo programu sērijas TABULA RASA un VIDEORITMI.

Kā ierasts festivālā 36 stundas darbosies Radio NABA tiešraides skatuve, kurā plānotas vairāk nekā 50 dažādas intervijas ar dalībniekiem un apmeklētājiem, kā arī dažādi priekšnesumi, interakcijas un skatuvju koncertprogrammas. Pie studijas pults stāsies vairāk nekā 20 radio Dj un instruktori. Blakus radio skatuvei būs “Kino zālīte” ar Starptautiskā īsfilmu festivāla 2ANNAS  īpaši atlasītu programmas maratonu.

Aktivitātēm bagāta šogad būs arī festivāla radošā pļava. Te nodarbi atradīs gan lielie festivāla viesi, gan mazie. Būs gan radošas, gan izglītojošas rotaļas. Ar pašiem mazākajiem būs iespējams atpūsties BABYROOM mazuļu terasē. Jautri piedzīvojumi bērniem būs kopā ar darbnīcu Nītaurēni, Latvijas Lego® fanu klubu, mini zoo dārzu DZĪVAIS SAPŅU DĀRZS, dzīvnieku draugu stūrīti ZOOTĒKA un citiem radošiem notikumiem.  Relaksācijai būs pieejamas dažāda veida masāžas, kā arī pirtis. Šogad būs atvērta īpaša labdarības tetovēšanās studija, kā arī fantāzijai vaļu varēs ļaut dzejas rakstīšanas un etno izstrumentu meistarklasēs. Darbosies arī dabīgo ziepju un  hennas tetovējumu darbnīcas, un daudz kas cits. Protams, arī šogad apmeklētāju iemīļotākā aktivitāte “Pie Dabas Krūts” gaidīs visas drosmīgās un lieliskās dāmas atliet savas krūtis ģipsī. Savukārt, labo lietu tirgus pļavā amatnieki un mājražotāji piedāvās dažādas modes pērles, kā arī ikdienai noderīgas preces.

LABA DABA aicina apmeklētājus būt saudzīgiem un draudzīgiem pret vidi. Tāpēc kopīgi ar ZAAO arī šogad pareizi tiks šķiroti atkritumi. Par ilgtspējas jautājumiem izglītos Dabas un tehnoloģiju parks “URDA”. Šis ir viens no retajiem festivāliem, kas norisinās ārpus pilsētvides, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. 

Visa festivāla programma detalizēti, kā arī biļetes pieejamas www.labadaba.lv. Biļetes nav nepieciešamas bērniem līdz 13 gadiem (ieskaitot), kā arī ir pieejamas skolēnu un studentu kategorijas. Telšu pilsētiņa skaistajā ābeļu dārzā ir iekļauta cenā.

Kas ir hroniskā noguruma sindroms?

Arvien biežāk tiek runāts par hroniskā noguruma sindromu un tā iespējamajiem iemesliem. Par to, kas ir hronisks nogurums un kas – hroniskā noguruma sindroms, kādi ir tā iemesli, diagnostikas un profilakses iespējas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir hroniska noguruma sindroms?

Kas ir hronisks nogurums un hroniska noguruma sindroms – vai tas ir viens un tas pats? Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, hronisks nogurums ir stāvoklis, kurā indivīds ilgstoši jūtas noguris un izsmelts, bet, atrodot un atrisinot cēloni, pašsajūta uzlabojas. Savukārt hroniskā noguruma sindroms ir sarežģīta multisistēmiska slimība, ko raksturo centrālās nervu sistēmas, imūnsistēmas, šūnu metabolisma, sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Tas bieži var attīstīties pēc vīrusu vai pēc infekcijas slimībām, to nevar izskaidrot ar veselības stāvokļa problēmām, un tas ir saistīts ar citiem simptomiem, piemēram, muskuļu un locītavu sāpēm, miega traucējumiem un kognitīvu disfunkciju. Šis nogurums pastiprinās fizisku vai garīgu aktivitāšu laikā un nepāriet pat pēc atpūtas. Tā ir smagāka hroniska noguruma forma un ir pazīstama arī kā sistēmiskas slodzes nepanesamības slimība vai mialģiskais encefalomielīts.

Par hronisku nogurumu var runāt, ja nogurums ilgst vismaz sešus mēnešus un nav izskaidrojams ar citiem medicīniskiem vai psiholoģiskiem iemesliem. Hroniska noguruma sindroma simptomu intensitātei jābūt mērenai vai smagi izteiktai vismaz 50 % noguruma lēkmju. Atšķirībā no parasta noguruma, kas var būt saistīts ar īslaicīgu slodzi, hronisks nogurums ir pastāvīgs un neuzlabojas pēc atpūtas, cilvēks nespēj veikt pat vienkāršas darbības. Pēc lielākas slodzes (mācībās, darbā vai citur) likumsakarīgi jūtamies piekusuši, un tas ir normāli, ka ķermenim ir nepieciešams atjaunoties, un, sniedzot vienkāršas rūpes par veselību, ātri spējam atgūt enerģiju. Taču hroniska noguruma sindroma gadījumā simptomiem pievienojas arī blakusslimības, piemēram, klīniska depresija, kairinātas zarnas sindroms, fibromiaļģija, anēmija un hipotireoīdisms, kas prasa specifisku ārstēšanu.

Galvenās pazīmes un simptomi

Hroniskā noguruma sindroma galvenās pazīmes ir pastāvīgs smags nogurums un organisma izsīkums, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Viens no pamatsimptomiem ir neizskaidrojamas muskuļu un locītavu sāpes, var būt arī sāpes rīklē un palielināti jutīgi limfmezgli, kakla un padušu rajonā, limfadenopātija. Miega traucējumi, bezmiegs, pārmērīga miegainība, sajūta, ka pēc miega nav iespējams atgūt možumu un enerģiju. Tāpat pacienti saskaras ar jauna tipa galvassāpēm, domāšanas un koncentrēšanās grūtībām, atmiņas traucējumiem, turklāt simptomi pasliktinās pēc nelielām fiziskām vai garīgām aktivitātēm. Piepūle izraisa vājumu un vārgumu, pēc kura nevar atgūties diennakti vai ilgāk, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Bieži sastopamas arī psihiatriskas izmaiņas, piemēram, nekontrolētas trauksmes simptomi, panikas lēkmes un sociālās funkcionēšanas traucējumi.

Hronisks nogurums var attīstīties jebkurā gadalaikā, arī vasarā. Lai gan daudziem cilvēkiem noguruma simptomi var saasināties ziemā, kad ir mazāk saules gaismas un īsāki dienas gaismas periodi, tomēr hronisks nogurums nav izteikti sezonāls. Turklāt tā simptomi var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk 30–50 gados, un tas biežāk tiek diagnosticēts sievietēm, ko varētu skaidrot ar hormonu ietekmi uz slimības attīstību. Ir aprēķināts, ka apmēram 1–4 no 1000 pieaugušo ir saskārušies ar šo slimību.

Atcerieties – ja nogurums turpinās ilgāk par sešām nedēļām un ir tik izteikts, ka traucē ikdienas aktivitātēm, pašaprūpei un dzīves kvalitātei, apgrūtina mācības vai darbu, ir nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja nogurumu pavada iepriekš minētie simptomi.

Galvenie iemesli

Par būtiskākajiem hroniska noguruma iemesliem tiek uzskatīta inficēšanās ar noteiktām infekcijas slimībām, imūnsistēmas deregulācija un ģenētiski traucējumi, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Saistība ar pārslimotām infekcijas slimībām, piemēram, Covid-19 infekciju, Epšteina Barra vīrusu, herpesvīrusu grupām un parvovīrusu B19, koksaki vīrusu. Pētīti arī tādi infekciju aģenti kā hepatīta C vīruss, borēlijas, hlamīdijas un mikoplazmas ietekme. Tās rada imūnsistēmas traucējumus un var veicināt hroniska noguruma sindroma simptomu uzturēšanu.

Autoimūnas saslimšanas var izraisīt hormonālu disbalansu organismā, un ir novērota saistība ar paaugstinātiem imūnglobulīniem – igG antivielu, ko ražo B limfocīti. Pacientiem ar hroniska noguruma sindromu ir traucēta hipotalāma-hipofīzes darbība, tāpēc cirkulējošā kortizola līmenis ir pārāk zems un organisma darbības aktivizācija ir aizkavēta. Hroniska noguruma sindroma pacientiem ievērojami palielinās oksidatīvais stress, kam ir liela nozīme slimības uzliesmojumā.

Ir zināmas specifiskas ģenētiskas mutācijas, kas sastopamas ar šo slimību sirgstošu pacientu genomā, un ir novērots, ka pozitīva ģimenes anamnēze palielina saslimstības risku.

Nepieciešamās pārbaudes

Hroniska noguruma sindromu diagnosticē, pamatojoties uz klīnisko izmeklēšanu un pēc citu iespējamo slimību izslēgšanas principa, stāsta Z. Zitmane. Lai noteiktu hroniska noguruma iemeslus, var būt nepieciešamas šādas pārbaudes:

  • Asins analīzes, hematoloģiskā izvērtēšana, lai noteiktu iekaisuma marķierus, imunoglobulīnus, infekcijas un hormonālos traucējumus, vairogdziedzera funkciju testus, muskuļu enzīmu kreatīnkināzes līmeni.
  • Imūnsistēmas pārbaudes – imunoloģiskie testi.
  • Miega izpēte, lai noteiktu miega traucējumus.
  • Psiholoģiskā novērtēšana, lai izslēgtu psiholoģiskos faktorus, depresiju, trauksmi.
  • Asinsspiediena monitorēšana, pulss, EKG.
  • Mikrobioloģiskie izmeklējumi, piemēram, deguna un deguna un rīkles gļotādas uztriepes, izkārnījumi, urīns, parazītu testi.
  • Seroloģiskie izmeklējumi (kontrolē antivielas pret EBV, CMV, parazītu toksoplazmu, borēliju, hlamīdijām, mikoplazmu un hepatīta vīrusiem HAV, HBV un HCV un HIV).
  • Alerģiju ādas testi.
  • Spirometriskie plaušu darbības testi.
  • Vispārējā neiroloģiskā izmeklēšana, ieskaitot elektromiogrāfiju un encefalogrāfiju.

Vitamīnu un minerālvielu ietekme

Arī noteiktu minerālvielu un vitamīnu trūkums var veicināt hroniska noguruma attīstību vai traucēt tā novēršanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Visbiežāk tie ir magnijs, D vitamīns, dzelzs, C vitamīns un B grupas vitamīni (B1, B2, B5, B6, B12, folijskābe).

Magnija ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 300–400 mg. Magniju var uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu – pilngraudu produktiem, riekstiem, sēklām, dārzeņiem, augļiem, kartupeļiem, salātiem, spinātiem, banāniem, avenēm, kāpostiem, pākšaugiem, zivīm, piena produktiem un gaļu. Magniju uztura bagātinātāju veidā lieto pirms vai ēdienreizes laikā, atbilstoši norādījumiem. Parasti lieto vakarā, jo tas atslābina, bet kopā ar vitamīniem var lietot arī dienas laikā. Magnija preparātus var lietot ilgstoši. Kursu lietošanas biežums vai ilgums nav noteikts, tas ir individuāls un atkarīgs no magnija deficīta pakāpes un sūdzībām.

D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina uzsūkšanos. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to neuzņem pietiekami. Nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml) un regulāri to kontrolēt.

Dzelzi ar pārtiku var uzņemt, regulāri lietojot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus (īpaši sarkano gaļu), griķus, kvinoju, pākšaugus, spinātus, bietes, zemenes, rozīnes, ābolus. Savukārt, lietojot uztura bagātinātāju veidā, dzelzs sāļi jālieto tukšā dūšā, jo uzturs var traucēt dzelzs uzsūkšanos. Tos nelieto kopā ar pienu, kafiju vai tēju, jo tie samazina dzelzs uzsūkšanos. Arī ārstniecības augi, kas satur miecvielas, kalcija, cinka un magnija preparāti, antacīdi var pavājināt dzelzs uzsūkšanos organismā, tādēļ jāievēro 2–3 stundu starplaiks no to lietošanas. Jāņem vērā, ka ne tikai citi lietotie līdzekļi vai uzturs var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos, bet arī dzelzs līdzekļi var ietekmēt citu medikamentu efektivitāti, piemēram, antibiotiku, pretparkinsonisma līdzekļu, medikamentu osteoporozes un vairogdziedzera slimību ārstēšanai, šajos gadījumos lietojot jāievēro starplaiks 2–3 stundas. Savukārt C vitamīna lietošana veicina dzelzs uzsūkšanos.

C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas organismā neveidojas, tāpēc ir jāuzņem ar uzturu katru dienu. Dienā nepieciešams uzņemt 75–100mg vitamīna, turklāt smēķētājiem nepieciešamas lielākas C vitamīna devas. Visvairāk šo vitamīnu satur augļi, ogas un dārzeņi.

B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas piedalās visu organisma sistēmu un orgānu darbībā, kā arī palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību un nodrošināt enerģijas ieguves vielmaiņu, kā arī samazināt nogurumu. B grupas vitamīni jāuzņem ar pilnvērtīgu uzturu ik dienu. Uztura bagātinātāju veidā tos ieteicams lietot pēc ēšanas.

Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par lietošanas nepieciešamību un ilgumu.

Vai hronisku nogurumu varam novērst?

Slimības laikā noteikti nav ieteicams censties pārvarēt nogurumu, piespiežot sevi fiziskām aktivitātēm. Ģimenes ārste Z. Zitmane un klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka tikt galā ar hronisko nogurumu var palīdzēt:

  • Fiziskās aktivitātes. Periodos, kad nogurums mazinās, ieteicams ieviest regulāras, saprātīgas aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, vieglus aerobus vingrinājumus, atpūtas sportu, dārza darbus – vismaz 30 minūtes dienā, atrodot sev patīkamu sportošanas veidu. Fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, sportošana jāsāk pakāpeniski un bez pārspīlējumiem. Regulāras fiziskās aktivitātes ir profilaktisks līdzeklis, kas mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli.
  • Sabalansēts uzturs, kas nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas un mikroelementus. Priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls un cukura, alkoholisko dzērienu, kofeīna patēriņu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, kā arī pietiekami jāuzņem ūdens. Ja uzturā nelietojat zivis, ieteicams lietot zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Tāpat ieteicams iekļaut probiotkas saturošus produktus.
  • Kvalitatīvs miegs un miega higiēnas ievērošana. Miegam jāatvēl 7–8 stundas ik dienas. Veselīgu miegu veicina vēdinātas telpas, svaigs gaiss, ērta guļvieta, klusums, tumsa, kā arī jācenšas iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, skatīties TV, bet labāk palasīt kādu grāmatu.
  • Stresa mazināšana. Centieties apgūt stresa pārvaldīšanas tehnikas, piemēram, meditāciju un elpošanas vingrinājumi. Emocionālā un garīgā pārslodze var būt būtisks faktors, kas ietekmē fizisko pašsajūtu un enerģijas līmeni. Hronisks stress un garīga pārslodze izjauc hormonālo un neiromediatoru regulāciju smadzenēs, kas negatīvi ietekmē miegu, imūnsistēmu un vispārējo veselību. Savlaicīgi vērsieties pēc psiholoģiskā atbalsta, ja jūtat, ka tas ir nepieciešams.
  • Kaitīgo ieradumu, piemēram, smēķēšanas, atmešana.

Hronisks nogurums var būt nopietns stāvoklis, taču ar pareizu pieeju un atbalstu ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti un atgūt enerģiju.

Kas jāzina, lai pasargātu sevi no karstuma?

Karstuma viļņi ir kļuvuši par bieži sastopamu parādību arī Latvijā, un šī vasara nav izņēmums. Augstā gaisa temperatūra var radīt dažādus veselības riskus. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Latvija” ir sagatavojusi praktiskus padomus, kā efektīvi aizsargāties pret pārmērīgu tveici un kā izvairīties no iespējamām veselības problēmām, ko karstums var radīt.

Lai pasargātu sevi no pārkaršanas, izvairies no tumša apģērba un fiziskām aktivitātēm

Šogad karstuma dēļ cietuši vairāki Latvijas iedzīvotāji, tostarp 5 gadus vecs bērns, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtie dati. Lielā karstumā sliktas pašsajūtas simptomi mēdz būt dažādi. Saules dūriena laikā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku. Cilvēks var izjust vājumu, miegainību un nespēku. Ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, vemšana un paātrināta sirdsdarbība. Savukārt par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis un apjukums. Lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, sirdij ir jāpumpē vairāk asiņu. Tas var izraisīt arī sliktu dūšu un vemšanu. Izvairies no saules vai karstuma dūriena, nevelc tumšu apģērbu! Dod priekšroku elpojošām un gaišām drēbēm, platai cepurei un saulesbrillēm. Vienlaikus obligāti lieto aizsargkrēmus, tā tu pasargāsi sevi no UV starojuma, kas bojā ādas šūnas un laika gaitā var veicināt ādas vēža attīstību. Laikposmā no 10.00 līdz 16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, tāpēc meklē patvērumu ēnā vai vēdinātās telpās. Mediķi atzīmē, ka īpaši pakļauti riskam ir cilvēki, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, mazi bērni un seniori.

Dzer ūdeni, kā arī izvairies no alkohola un smagām maltītēm

Tā kā karstā laikā ūdens nepieciešams vairāk nekā ikdienā, speciālisti aicina padzerties ūdeni, vēl pirms parādās slāpes. Saldinātie dzērieni tās neremdē, tāpēc, dodoties ārpus mājas, ņem līdzi ūdens pudeli. Alkohols un citas apreibinošas vielas negatīvi ietekmē sirdsdarbību un bieži vien ir iemesls dažādām traumām. Ceļu satiksmes drošības direkcija ziņo, ka jau vairākus gadus ceļu satiksmes negadījumi visbiežāk notiek vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā. Savukārt viens no galvenajiem iemesliem – alkohols. Nevadi transportlīdzekli alkohola reibumā, kā arī pasargā apkārtējos no pārgalvīgas rīcības. Svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida slodze karstā laikā paaugstina vājuma risku. Nepavadi daudz laika fiziskās sagatavotības treniņos. Ja tomēr nepieciešams piedalīties āra aktivitātēs, dari to stundās, kad gaisa temperatūra vēl ir zema, piemēram, no plkst. 4.00 līdz 7.00, kā arī pēc 22.00. Atceries, ka arī smagas maltītes karstā laikā tiek uzskatītas par papildu slodzi. Izvairies no ēdiena, kas satur daudz olbaltumvielu, piemēram, gaļas. Izvēlies zivi, dārzeņus, augļus. Kardiologi iesaka mazināt sāls izmantošanu ēdienreizēs, jo tas paaugstina asinsspiedienu. Ēd nelielas maltītes vairākas reizes dienā.

Neatstāj bērnus un mājdzīvniekus automašīnā bez uzraudzības

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir reģistrēti vairāki desmiti gadījumu, kad bērni un mājdzīvnieki izglābti no pārkaršanas automašīnās. Bērna atstāšana karstā automašīnā ir neapdomīga rīcība, visbiežāk nelaimes gadījumi notiek neapzināti. Svarīgi atcerēties, ka arī atvērti logi neglābj transportlīdzekli no pārmērīgas tveices. Bērnu nepieciešams ņemt līdzi visās ikdienas gaitās, taču, ja redzi kādu, kurš palicis viens karstā automašīnā, nekavējoties par to ziņo 112. Gaidot palīdzību, klauvē pie mašīnas loga. Ja bērns nereaģē uz saucieniem vai radīto troksni, mēģini atrast, ar ko izsist mašīnas logu, neapdraudot ne sevi, ne cietušo.Tāpat jāiegaumē, ka karstā laikā nevajag segt pāri bērna ratiņiem lakatu vai dvieli, kas šķietami pasargā no saules. Patiesībā ratiņu iekšienē gaiss bīstami uzkarst, un bērns var tikt apdraudēts. Lai atvēsinātu bērnu ratiņos, piestiprini tiem saulessargu un nodrošini gaisa plūsmu ar vēdināšanu. Tāpat svarīgi pieskatīt, lai bērns regulāri dzer ūdeni. Ja pamani tādus simptomus kā pārmērīgu svīšanu, bālumu vai miegainību, pārbaudi bērna temperatūru, pieskaroties kaklam vai mugurai. Pārkaršanas gadījumā atbrīvo bērnu no drēbēm un konsultējies ar ārstu.

Arī mājdzīvnieka labturības pārkāpšana ir sodāma rīcība. Mājdzīvnieki ir īpaši jutīgi pret karstumu, viņu ķermeņa temperatūra paaugstinās pat trīs līdz piecas reizes ātrāk nekā cilvēkam. Pat ar atvērtu logu  10 minūšu laikā temperatūra automašīnas salonā var pieaugt no +25 līdz +45 grādiem, sasniedzot dzīvībai bīstamu līmeni. Dodoties ceļā, pārvadā mājdzīvnieku droši – plāno braucienu agrās rīta vai vēlās vakara stundās, izvēlies viņa vietu automašīnā tā, lai mājdzīvnieks netraucētu tev vadīt automašīnu, kā arī ņem līdzi ūdeni un mājdzīvnieka dokumentus. Ja mani, ka dzīvnieks pakļauts briesmām, par situāciju nevilcinoties ziņo VUGD, zvanot 112.

Kā rīkoties, ja kādam nepieciešama palīdzība karstā laikā

Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, pārrunā ar sev tuvajiem piesardzības soļus, ko nepieciešams ievērot karstās dienās. Apciemo ģimeni, draugus vai kaimiņus, kuri dzīvo vieni, jo varbūt viņiem ir nepieciešama tava palīdzība. Ja mani, ka kādam kļuvis slikti, tad gādā, lai cietušais pārtrauc jebkādu fizisko slodzi. Apsēdini cilvēku ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvo no bieza vai apspīlēta apģērba. Ar vēsu ūdeni mitrini cilvēka galvu, plecus un krūtis. Atceries, ka strauja temperatūras samazināšanās var radīt vēl nopietnākus apdraudējumus, tāpēc neizmanto aukstu vai ledainu ūdeni. Centies radīt vēja plūsmu, lai veicinātu cietušā atdzesēšanu. Ja minētie pasākumi nepalīdz, izsauc NMPD, zvanot 113. Savukārt, ja pēc uzturēšanās karstumā rodas ilgtermiņa veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

Rūpējies par sevi un līdzcilvēkiem, esi piesardzīgs!

Bērni ar velosipēdu ceļu satiksmē: Padomi vecākiem

Ir trīs ceļu satiksmes negadījumi, ar kuriem visbiežāk saskaras riteņbraucēji – pārsista riepa, nokritusi ķēde un vieglas traumas. Lai kāda būtu situācija uz ceļa, ir vērts pārrunāt ar saviem bērniem, kā rīkoties un kur meklēt palīdzību, braucot ar velosipēdu bez vecāku uzraudzības. Armands Žubulis, Circle K Latvia mazumtirdzniecības direktors, sagatavojis vairākus vērtīgus padomus, kā bērnam parūpēties par sevi un savu braucamrīku ārkārtas situācijās, būt drošam uz ceļa un drosmīgam lūgt palīdzību citiem, kā arī, kā degvielas uzpildes stacijas var palīdzēt, ja noticis ceļu satiksmes negadījums.  

“Degvielas uzpildes stacija ir droša vide, kur novērtēt situāciju, uzkavēties, gaidot vecākus, vai palūgt pieaugušā palīdzību. Tā ir arī vieta, kur iegādāties instrumentus velosipēda remontam vai uzpumpēt riepu. Tomēr lieku reizi ir vērts pārrunāt ar bērniem ne tikai to, kur vajadzības gadījumā meklēt palīdzību, bet arī to, kā droši un patstāvīgi pārvietoties ar velosipēdu ceļu satiksmē,” atgādina Armands Žubulis.

Nokritusi ķēde 

Pirms došanās ceļu satiksmē vecākiem ir jāpārliecinās, vai bērna velosipēda riepas ir pareizi piepumpētas, bremzes darbojas un ķēde ir labi ieeļļota. Velosipēda sagatavošana var novērst mehāniskas problēmas brauciena laikā. Situācijā, kad nokrīt velosipēda ķēde, to parasti var salabot pavisam ātri. Parādiet bērnam, kā pārslēgt pārnesumus uz zemāko līmeni, samazinot ķēdes spriegojumu, un kā novietot ķēdi atpakaļ uz aizmugurējā ķēdes rata un pedāļa. 

Mīksta riepa 

Ja riepa pavisam mīksta, velosipēdu var aizstumt līdz tuvākajai degvielas uzpildes stacijai, kur pieejami gaisa sūkņi. Tie parasti atrodas netālu no gāzes sūkņiem vai automazgātavām. Piepūšot riepu, ir svarīgi ievērot norādījumus uz sūkņa un uzpildīt to līdz noteiktajam spiediena līmenim. Dažādiem velosipēdiem spiediena līmenis atšķiras – šosejas velosipēdam tas ir 6-8 bar, pilsētas – 2.5-3 bar, kalnu – aptuveni 2 bar, bet bērnu velosipēdiem – 1.5-2 bar.

Lielākai drošībai uz ceļa var sagatavot un ņemt līdzi pārnēsājamo instrumentu komplektu ar riepu ielāpiem, sviru un kompaktu gaisa pumpi. Daži velosipēdam nepieciešamie aksesuāri nopērkami arī degvielas uzpildes stacijās, piemēram, slēdzene, instrumentu komplekts, pumpis un eļļa velosipēda ķēdei un ritošajai daļai. 

Nelaimes gadījums vai trauma 

Ir būtiski bērnam atgādināt, ka pēc kritiena vai sadursmes galvenais ir saglabāt mieru – novērtēt situāciju un pārbaudīt, vai nav gūtas traumas. Lai mazinātu traumu smagumu, ķiverei jābūt atbilstošā izmērā un rūpīgi jāpieguļ galvai. Braucot vienatnē vienmēr līdzi jāņem telefons ar uzlādētu akumulatoru. Ceļu satiksmes negadījumos nav jābaidās zvanīt vecākiem vai neatliekamās palīdzības dienestam. Degvielas uzpildes stacija var būt noderīga un droša vieta, kur bērniem atrasties, gaidot vecākus – tur var iegādāties ūdeni, uzkodas un atspirdzinošus dzērienus, kā arī pirmās palīdzības preces, piemēram, plāksterus. 

Esi pamanāms 

Spilgts vai atstarojošs apģērbs, braucot ar velosipēdu agrā rītā vai vēlu vakarā, nodrošina redzamību uz ceļa. Braucot naktī, velosipēdam jābūt aprīkotam ar priekšējiem un aizmugurējiem lukturiem. Ja gadās aizkavēties un ārā strauji paliek tumšs, var doties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju, kur iegādei pieejamas atstarojošās vestes. 

Drošība uz ceļa ir galvenā prioritāte 

Lieku reizi ir vērts atgādināt bērniem ceļu satiksmes noteikumus – ar velosipēdu pārvietoties pa ceļa labo pusi, ievērot luksofora signālus, izmantot rokas signālus, lai parādītu pagriezienus, sekot līdzi automašīnu un gājēju plūsmai. Ja iespējams, ierosiniet bērniem braukt kopā ar draugiem — negadījuma laikā draugi var sniegt vai meklēt tūlītēju palīdzību. Jebkurā gadījumā, braucot vienatnē vai lielākā kompānijā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība ceļu satiksmei, neizdarot pārgalvīgus lēmumus.  

Par Circle K Latvia

Alla Pugačova ar bērniem no Kipras pārceļas uz Latviju!

Krievijas estrādes zvaigzne Alla Pugačova paziņojusi, ka kopā ar saviem diviem bērniem pārcelsies no Limasolas uz Latviju, ziņo Lietuvas medijs “15.min.lt”.

2022. gada februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, Pugačova kopā ar savu vīru, komiķi Maksimu Galkinu, un bērniem atstāja Krieviju un pārcēlās uz Izraēlu.

Pēc tam viņi kādu laiku dzīvoja Kipras pilsētā Limasolā. Tagad ir zināms, ka Pugačova nolēmusi pārcelties uz Latviju. Viņa jau noīrējusi māju Jūrmalā un nolīgusi apsardzi.

Sākumā viņa pārcelsies kopā ar bērniem, un vīrs pievienosies vēlāk.

Šī nav pirmā reize, kad ģimene uzturas Latvijas jūrmalā – pēdējos gadus viņi vasaras pavada Jūrmalā. Iepriekš tika ziņots, ka Alla Pugačova Kiprā gandrīz neizgāja no mājām, jo viņai bija veselības problēmas ar sirdi.

Plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka dziedātājai ir grūtības paciest karstumu. Tiek uzskatīts, ka tas ir iemesls, kāpēc viņa izvēlas pārcelties uz Latviju karstākajā laikā.

2024. gada vasaras horoskops: No kā šovasar vajadzētu uzmanīties?

Vēlies uzzināt, kā tu riskē sabojāt sev vasaru? No kā būtu jāuzmanās un jāizvairās, atkarībā no tavas zodiaka zīmes? Tad lasi tālāk, lai 2024.gada vasara būtu piepildīta ar skaistām atmiņām.

Jaunava

Tu prātosi un pārdzīvosi par kādu nelielu neveiksmi vai nenozīmīgu kļūdu, un tu riskē pavadīt visu vasaru, ieciklējusies tieši uz to. Tu pat necentīsies atkal priecāties. Tā vietā tu vienkārši iegrimsi panīkumā un pavadīsi tur visu savu laiku.

Svari

Tu ļoti riskē pazaudēt sev kaut ko svarīgu – vai nu darbu, vai nu cilvēku. Ja tas notiks, tu ar lielām pūlēm centīsies atkal atrast sevi un savu personību, jo šajā pasaulē tu jutīsies pilnīgi pazudusi.

Skorpions

Tu grasies izvēlēties atpūtu un jautrību, lai krāšņi aizvadītu vasaru, un tā ir tava kļūda. Tu vēlies tikai izklaidēties, kā rezultātā zaudē nepieklājīgi daudz naudas. Ja tu neuzmanīsies, vasaras beigās vari bankrotēt.

Strēlnieks

Tu nedaudz nenovērtē sevi un laid visu pašplūsmā. Tu baidies nodarboties ar to, kas tev patīk, jo neesi līdz galam pārliecināta par savām spējām. Saņem sevi rokās un pievērsies kaut kam patīkamam un noderīgam, lai patiesi saprastu savu īsto vērtību.

Mežāzis

Tu aizvadīsi lielu daļu vasaras, lai sūdzētos par nenozīmīgiem sīkumiem, un aizmirsīsi par to, ka par dzīvi ir jāpriecājas. Vasara tev paskries nemanot, un rezultātā tu pat nepaspēsi paskatīties apkārt, kā vasara jau būs beigusies.

Ūdensvīrs

Tu slinkosi un zaudēsi savu motivāciju. Neaizraujies ar neveselīgu pārtiku un neguli līdz pusdienlaikam, lai “maksimāli izgulētos”. Ja tu izvēlēsies tieši šo ceļu, tu riskē vasaru aizvadīt bez spilgtiem iespaidiem un vienatnē.

Zivis

Tu riskē patērēt pārāk daudz laika sociālajiem tīkliem un aizvadīt visas dienas “četrās sienās”, atraujoties no realitātes. Nelaid garām iespēju labā laikā pastaigāties vai doties piknikā ar draugiem.

Auns

Šovasar tev ir aizliegts dusmoties un rīkot scēnas. Pat, ja tev nepatīk tas, ko tu redzi vai dzirdi, savaldi sevi. Jā, tu esi ietiepīga un tev patīk “kalt dzelzi, kamēr tā ir karsta”, tomēr labāk būs, ja tu vispirms nomierināsies, un tikai tad dosies risināt problēmu.

Vērsis

Uz tava sliekšņa stāv kāda lieliska iespēja, un tu aizvadīsi daudz laika prātošanai. Tā kā šī iespēja izskatās pārāk vilinoša, lai būtu patiesība, tev radīsies vēlme palikt savā komforta zonā, kur tu jūties drošībā. Tev tomēr vajadzētu riskēt un izrauties no rutīnas.

Dvīņi

Tev būs slinka un vienaldzīga attieksme, jo ir vasara, un tu jūti, ka tev nav vajadzības būt produktīvai. Tev negribas neko darīt. Tu negrasies sportot, toties plāno uzņemt neveselīgu pārtiku un alkoholu – secīgi, tu riskē vasaru nobeigt sliktā stāvoklī.

Vēzis

Tev pastāv iespēja sastapt kādu, kurā varēsi pilnībā “izkust”. Tu pārstāsi rūpēties par sevi, jo būsi pārāk aizņemta, mēģinot padarīt šo cilvēku laimīgu, dažādos veidos viņam izdabājot un atdodot sevi visu. Kontrolē sevi!

Lauva

Tu pārāk daudz liksi “uz sava šķīvja”. Tev gribēsies daudz un produktīvi strādāt un vienlaicīgi pieņemt uzaicinājumus uz ballītēm un pasākumiem. No sākuma tu jutīsi, ka vari ar visu tikt galā, bet līdz vasaras beigām tu jutīsies kā “izspiests citrons”.

Cīņa ar liekajiem kilogramiem: 5 bieži sastopamas kļūdas, kāpēc diēta nenes gaidīto rezultātu

Vasara un pludmales sezona jau pilnbriedā, un ne vienam vien rodas vilinājums izmēģināt kādu no diētām, kas īsā laikā sola panākt brīnumainu efektu. Tomēr, ievērojot pārmērīgu kaloriju deficītu, izvēloties nabadzīgu un vienveidīgu uzturu vai uzņemot pārlieku niecīgas maltītes, iespējams ne vien palikt bez gaidītā rezultāta, bet pat nodarīt kaitējumu veselībai. Kādas lamatas var slēpt biežākās diētu kļūdas, atklāj Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Domājot par to, kā uzturēt optimālu svaru, daļa cilvēku tiecas uz izmaiņām ilgtermiņā, pārdomāti mainot dzīvesveidu pa solīšiem un tādu to arī pastāvīgi uzturot. Taču, kā liecina pieredze, nereti līdz šim dzīvesveidam nonāk vien pēc neskaitāmiem ātro diētu un izaicinājumu mēģinājumiem. Sabiedrībā joprojām ir diezgan zema veselības pratība, izpratne par to, ko nozīmē sabalansēts uzturs un veselīgs dzīvesveids ilgtermiņā. Diemžēl arvien ir cilvēki, kuri uzķeras uz dažādiem „ātrajiem risinājumiem”, nekritiski uztverot informāciju internetā un sociālajos medijos, piemēram, sekojot līdzi ieteikumiem no kāda, kam nav atbilstošas izglītības un izpratnes par uzturu. Rezultātā bieži vien tiek pieļautas kļūdas, kas var būtiski ietekmēt veselību un pašsajūtu, turklāt svars nebūt nekritīsies vai ātri vien atgriezīsies ar uzviju. Vislabāk dzīvesveida un uztura izmaiņas būtu sākt, vispirms vēršoties pie speciālista, lai izvērtētu veselības stāvokli, veiktu analīzes un kopīgi izstrādātu nepieciešamo rīcības plānu,” skaidro sertificētā uztura speciāliste Laila Siliņa.

1. Pārāk mazas porcijas

Maldīgs ir priekšstats, ka jo mazāk ēdīsi, jo labāks būs diētas rezultāts. Tieši pretēji – lai sasniegtu labu rezultātu ilgtermiņā, ir jāēd pietiekami un regulāri. Izlaistas ēdienreizes un pārāk mazas porcijas agrāk vai vēlāk tiek kompensētas ar mazāk vērtīgu uzturu, piemēram, našķiem, turklāt organisms nonāk pastiprinātā uzkrājumu veidošanas režīmā, un tu riskē iedzīvoties uzturvielu deficītā. Nepieciešams ieturēt regulāras, sabalansēta uztura ēdienreizes, kas dod sāta sajūtu uz trīs četrām stundām. Individuāli pielāgotas uztura rekomendācijas vēlams izveidot, konsultējoties ar sertificētu uztura speciālistu.

2. Bailes no taukiem

Uzsākot diētu, no uztura nereti tiek drastiski izslēgti tauki un ogļhidrāti, cenšoties pārtikt teju no salātiem vien. Pārāk vienveidīgas mono diētas, proti, tādas, kad uzturā tiek lietots tikai konkrēts produkts, var novest pie vielmaiņas traucējumiem un straujas imunitātes pasliktināšanās. Labai pašsajūtai, veselībai un vielmaiņai papildus augļiem un dārzeņiem nepieciešams uzņemt arī olbaltumvielas, saliktos ogļhidrātus un veselīgos taukus, maltītēs iekļaujot gan pilngraudu produktus, gan liesu gaļu un labas kvalitātes taukvielas, piemēram, pirmā aukstā spieduma olīveļļu, riekstus un avokado. Tāpat nevajadzētu atteikties no pākšaugiem, olām, zivīm un piena produktiem ar zemu tauku saturu, tostarp biezpiena un bezpiedevu jogurtiem ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu.

„Pārāk optimistisks redzējums par vitamīniem un uzturvielām, ko papildus uzņem diētas laikā, ir viens no būtiskākajiem riskiem, kas var apdraudēt veselību. Ēdot pārāk maz, ieturot striktas diētas ar vienveidīgu uzturu, tiek novājināts organisms, un var iedzīvoties vitamīnu un minerālvielu trūkumā. Nepieciešamās uzturvielas ikdienā jāuzņem ar atbilstošu pārtiku, kā arī, konsultējoties ar savu veselības speciālistu, vismaz reizi gadā jānodod paplašinātas asins analīzes un nepieciešamības gadījumā jālieto papildu minerālvielas, vitamīnus. Vielmaiņas darbībai ir svarīgs B1, B2, B6 vitamīnu daudzums organismā, jo tie palīdz pārvērst ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas enerģijā, vienlaikus uzlabojot arī vielmaiņas darbību. Tāpat tās procesus labvēlīgi ietekmē kalcija patēriņš kopā ar D vitamīnu, dzelzs un magnija uzņemšana, arī C vitamīns – tas ne tikai pastiprina citu vitamīnu darbību, bet palīdz kontrolēt holesterīna līmeni un samazināt triglicerīdu daudzumu. Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par omega-3 taukskābju uzņemšanu,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

3. Cukura lamatas

Nereti diētas laikā kārtīgas maltītes tiek aizstātas ar vieglāku ēdienu – kādu jogurtu, musli vai smūtiju –, tomēr, šādi rīkojoties, ir risks iekrist cukura lamatās, jo šķietami mazā porcija var saturēt ievērojamu daudzumu kaloriju, turklāt nepaies ne mazs brīdis, kad izsalkums atgriezīsies. Lai no tā izvairītos, vērīgi jālasa produktu etiķetes, jo cukurs var slēpties arī zem tādiem apzīmējumiem kā saharoze, fruktoze, glikoze, maltoze, melase, dekstroze, medus, hidrolizēta ciete, kukurūzas saldinātājs un agaves nektārs.

Vienlaikus uztura speciāliste piebilst, ka kūkas un citus saldumus nevajadzētu demonizēt: ja vismaz 80 % laika tiek ievērots sabalansēts un veselīgs uzturs, tad deserts svētkos neko ļaunu nenodarīs. Būtiskākais būt piesardzīgam ikdienā, jo ar našķiem tiek uzņemts daudz liekas enerģijas un pievienotā cukura, kas izraisa straujas cukura līmeņa svārstības, radot vēl lielāku kāri pēc saldumiem. Vēlams izvēlēties vērtīgākas alternatīvas, piemēram, konfekšu vietā dodot priekšroku proteīna batoniņam, kas saturēs vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu un ilgāk nodrošinās sāta sajūtu.

4. Kaloriju bumba glāzē

Vai tas ir ēdiens šķīvī, vai dzēriens glāzē – kalorijas ir un paliek kalorijas, un tās visas ir jāņem vērā. Gardās kafijas ar krēmīgām piena putām, dzirkstošās limonādes un pat svaigi spiestās sulas – šie dzērieni ir īstas cukura un kaloriju slēptuves, un ar to palīdzību dienas laikā pavisam nemanāmi var uzņemt ievērojamu daudzumu kaloriju. Lai gan uz alkoholisko dzērienu etiķetēm nav norādīts kilokaloriju daudzums, arī tie mums par labu nenāk, un princips ir vienkāršsjo vairāk grādu un cukura, jo vairāk kaloriju. Bieži vien gan alkoholiskajiem, gan bezalkoholiskajiem dzērieniem ir pievienoti dažādi sīrupi, saldinātie dzērieni un citas kalorijām bagātas sastāvdaļas, tāpēc pat vienā glāzē var slēpties pārsteidzoši daudz kaloriju. Nepieciešamais dienas šķidruma daudzums, vidēji 30–35 mililitri uz kilogramu sava svara, vienkārši jāuzņem ar parastu negāzētu dzeramo ūdeni.

5. Kampaņveida diētas

Dažkārt tievēšanas mēģinājumi svārstās galējībās starp drastiskām diētām un atslābumu, kad, pārtraucot ierobežojumus, kilogrami ne vien ātri atgriežas, bet organisms arvien vairāk tiecas uzkrāt rezerves, un katrā nākamajā diētas reizē kļūst arvien grūtāk panākt progresu.

„Īsi sakot – brīnumdiētas neeksistē. Kampaņveida diētas ne vien nedos iecerēto efektu, bet arī izjauks izsalkuma un sāta līdzsvaru, liks ar uzviju atgūt zaudēto un var novest pie pārēšanās lēkmēm. Kas nav mazsvarīgi – nereti šādas diētas pavada slikta pašsajūta, nespēks, nevēlēšanās kustēties. Lai zaudētu lieko svaru ilgtermiņā, ir nepieciešama dzīvesveida maiņa, kas ietver gan sabalansētu, pārskatītu ēdienkarti, gan noteiktu ēšanas režīmu, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu miegu un stresa mazināšanu ikdienā,” saka uztura speciāliste Laila Siliņa.

Mājdzīvnieks dzīvoklī: Kādu izvēlēties, un vai vispār esi tam gatavs?

Nesavtīga mīlestība, neizmērojama uzticība un prieks ir tās lietas, ko ikviena cilvēka dzīvē ienes mājdzīvnieks. Tiesa, rūpēties par dzīvnieku ne visiem ir pa spēkam. Turklāt, uzņemot jauno iemītnieku mājoklī, jāparūpējas, lai ērti būtu ne tikai saimniekam, bet arī pašam mīlulim. Jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti un “Amber Vet” klīnikas veterinārārste Jevgēnija Ostroga apkopojuši vērtīgus padomus, ko ņemt vērā un apsvērt, izvēloties mājdzīvnieku.

Dzīvnieka izmērs

Mājokļa platība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, izvēloties mājdzīvnieku. Gluži tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam ir nepieciešama pietiekami plaša personīgā telpa, lai justos komfortabli. Lai gan varētu šķist, ka dzīvei mazā dzīvoklī piemērots maza auguma dzīvnieks, ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Kā stāsta veterinārārste Jevgēnija Ostroga, galvenais ir nodrošināt dzīves apstākļus, kas ir atbilstoši konkrētai sugai un šķirnei. Dzīvoklī labi jutīsies tādas suņu šķirnes kā franču buldogi, šici, krievu toiterjeri, Jorkšīras terjeri, mopši. Tāpat maza platība ir kā radīta grauzējiem – kāmīšiem, žurciņām vai jūrascūciņām. Dzīvoklī vieta, visticamāk, atradīsies arī putnu būrim vai akvārijam ar zivīm. “Tas ir mīts, ka vispiemērotākais mājdzīvnieks dzīvei dzīvoklī ir kaķis. Nereti cilvēki uzņem mazā dzīvoklī kaķi un pēc tam saskaras ar nevēlamu uzvedību, piemēram, agresiju pret cilvēku. Jāatceras, ka savvaļā kaķi dzīvo kā vientuļnieki lielā platībā. Tomēr ir šķirnes, kas selekcionētas tieši dzīvei nelielā teritorijā un ir mazāk aktīvas, piemēram, persiešu šķirnes kaķi un britu īsspalvainie vai garspalvainie kaķi,” stāsta veterinārārste Jevgēnija Ostroga.

Dzīvnieka aktivitātes līmenis un temperaments

Izvēloties mājdzīvnieku, jāizvērtē, kādas ir izvēlētā mājdzīvnieka šķirnes īpatnības un temperaments, un jāapdomā, vai tas saskan ar saimnieka un pārējo ģimenes locekļu paradumiem un dzīves ritmu. Tiem, kuri lielāko daļu dienas aizvada darbā, Jevgēnija Ostroga aicina izvēlēties mājdzīvniekus, kas neprasa daudz uzmanības, piemēram, zivtiņas, ķirzakas vai grauzējus. Savukārt suņumīļiem jārēķinās, ka suņi ir sociāli dzīvnieki un izjūt stingru saikni ar savu saimnieku, tāpēc ilgstoši atrasties ieslēgtiem dzīvoklī tiem, visticamāk, būtu mokoši. Pamatīgas galvassāpes ar nemitīgu riešanu un kaķu tvarstīšanu pagalmā varētu sagādāt laikas, takši vai bavārieši, kuri ir īpaši aktīvi un kam mednieka instinkts ir “asinīs”. Tāpat jāatceras, ka sunim nepieciešama papildu telpa, kur izskrieties. Veterinārārste iesaka pastaigām svaigā gaisā veltīt 2–3 stundas dienā.  

Kopšanas prasības

Ja dzīvnieka mati uz paklāja šķiet kā pasaules gals, visticamāk, būtu jāizsver zivtiņas vai kāmīša iegāde, kas šādu problēmu neradīs. Tomēr, ja sirdij tuvi ir suņi un kaķi, jāatceras, ka rūpes par  mājdzīvnieka ārējo izskatu, kas ietver mazgāšanu, ķemmēšanu, apmatojuma un nagu griešanu, ir sevišķi būtiskas, uzsver Jevgēnija Ostroga. Jābūt gataviem, ka kaķi un dažu šķirņu suņi regulāri jāķemmē un jāpieradina pie apmatojuma kopšanas jau no mazotnes. Ja to nedara, garāku matu kažoks saveļas un var rasties ādas iekaisumi. Ar mazgāšanu nedrīkst pārspīlēt, jo tas var nākt par ļaunu dzīvnieka veselībai. Suns būtu jāmazgā reizi pusgadā, bet kaķi bez vannas var iztikt visu mūžu, stāsta veterinārārste. Uzņemot dzīvnieku dzīvoklī, jāapsver, vai ir viss nepieciešamais, lai veiktu ikdienas kopšanas uzdevumus.

Alerģijas un veselības apsvērumi

Pirms dzīvnieka ienākšanas mājās ir vērts noskaidrot, vai kādam no ģimenes locekļiem nav alerģija pret dzīvnieku apmatojumu. Jevgēnija Ostroga stāsta, ka alerģija, ko izraisa dzīvnieku apmatojums, cilvēkiem tiek konstatēta reti. Turklāt alerģiju ne vienmēr izraisa apmatojums, to raisa arī sekrēti, kas ir uz dzīvnieka ādas, uzsver vegterinārārste: “Apgalvojums, ka alerģija rodas no konkrētām dzīvnieku šķirnēm, nav zinātniski pierādīts. Labs veids, kā pārbaudīt suņa vai kaķa ietekmi uz veselību, ‒ aizbraukt uz patversmi un pavadīt laiku kopā ar dzīvniekiem, piedalīties kopšanas darbos vai doties pastaigās. Lielā suņu un kaķu koncentrācija patversmē ātri palīdzēs noskaidrot, vai jums ir alerģija. Tāpat iesaistīšanās kopšanas darbos ir labs veids, lai saprastu, vai esat gatavi uzņemties atbildību un rūpes par mājdzīvnieku.”

Drošība mājoklī

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāizver, uzņemot dzīvnieku dzīvoklī vai mājā, ir spēja nodrošināt drošu vidi. Ir jāpārliecinās, lai mājdzīvnieks nevarētu piekļūt atklātai liesmai, piemēram, kamīnam. Tāpat jāpievērš uzmanība logiem. Veterinārārste Jevgēnija Ostroga savā praksē bieži sastapusies ar gadījumiem, kad kaķi izkrīt pa logu un gūst smagas traumas, kā rezultātā daudzi no tiem tiek eitanizēti. Tāpat jānodrošinās, lai kaķis nevarētu iesprūst loga vēdināšanas režīma atvērumā, jo tas var beigties letāli. Ne tikai logus, bet arī balkonus svarīgi aprīkot ar speciālu resti vai tīklu, kas pasargā dzīvniekus no izkrišanas.

     “Bonava Latvija” speciālisti atgādina, ka, izvēloties mājdzīvnieku dzīvoklī, gluži tāpat kā jebkurā dzīvesvietā, vissvarīgākais faktors ir gatavība ilgtermiņā uzņemties atbildību un veltīt laiku un uzmanību savam mīlulim. Tāpēc vislabāk par mājdzīvnieka iegādi konsultēties ar kinologu vai zoopsihologu, lai izvēlētos sev piemērotāko draugu. “Lai gan “Bonava” jaunajos projektos esam parūpējušies ne tikai par cilvēku, bet arī par dzīvnieku labsajūtu, radot gaišus, ērtus mājokļus un plašu, apzaļumotu pastaigu un atpūtas teritoriju pie mājām, tikai jūsu personībai un dzīvesstilam piemērota mājdzīvnieka izvēle nesīs prieku, ko cerat iegūt,” secina “Bonava Latvija” Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.       

Dzīve uz vientuļas salas: Patiesi stāsti par izdzīvojušajiem! (+VIDEO)

Neticami stāsti par izdzīvojušiem kuģu katastrofu upuriem gadsimtiem ilgi ir iedvesmojuši rakstniekus, taču ir arī gadījumi, kad cilvēki brīvprātīgi pametuši civilizāciju un tās labumus, lai dzīvotu uz vientuļas salas, vēsta kanāls “National Geographic”.

Viens tāds pāris – beļģiete Marjoleina un viņas partneris, indonēzietis Ans – 2020. gadā atteicās no mūsdienu ērtībām, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Indonēzijai piederošajā Mentavai salā. Tās diametrs ir aptuveni pieci kilometri. Ans ir celtnieks un paša spēkiem uzbūvēja nelielu koka māju, kurā viņi dzīvo jau vairāk nekā trīs gadus.

Marjoleina un Ans paši gādā sev pārtiku, vācot kokosriekstus un zvejojot, kā arī dzer savākto lietus ūdeni. Viņiem ir vistas, kuras dēj olas. Citas pārtikas preces viņi pērk veikalā, kas atrodas blakus salā. Reizi nedēļā pie salas piestāj arī prāmis, kas piedāvā iegādāties sadzīvē nepieciešamas lietas.

Lai gan viņai patīk salas dzīve, Marjoleina saka, ka ir jārēķinās ar neparedzamiem laikapstākļiem, indīgām čūskām, kā arī vientulību. Tas viņus mudināja sākt veidot blogu vietnē YouTube.

Video

29. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā tropu diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību tropisko reģionu aizsardzības jautājumiem. Kanāls “National Geographic” jūlijā aicina doties līdzi piedzīvojumu meklētājam Heizenam Audelam raidījumā “Pirmatnējā izdzīvošana: bēgšana no Amazones” 5. jūlijā, pulksten 19.30, ar atkārtojumu 6. jūlijā, pulksten 12.45, un 26. jūlijā, pulksten 12.30. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā atcerēties neticamos stāstus par dzīvošanu un izdzīvošanu uz vientuļām salām!

Robinsona Krūzo prototips pavadīja uz salas vairāk nekā četrus gadus

Stāsts par skotu jūrnieku vārdā Aleksandrs Selkirks (1676 – 1721), kurš četrus gadus pavadīja uz vientuļas salas, iedvesmoja britu rakstnieka Daniela Defo (1660 – 1761) romānu “Robinsons Krūzo” (“Robinson Crusoe”), kā arī daudzus citus.

1704. gadā Selkirks dienēja uz britu flotes kuģa kapteiņa Tomasa Stradlinga vadībā. Ekspedīcijas vidū kapteinis lika piestāt vienā no Huana Fernandesa vārdā nosauktā arhipelāga salām, lai papildinātu pārtikas un dzeramā ūdens krājumus. Selkirks pauda bažas par kuģa drošību, ņemot vērā tā pārmērīgi lielo svaru. Viņš mēģināja mudināt citus neturpināt ceļu, taču neveiksmīgi.

Selkirks dusmās teica, ka labāk paliks viens uz salas, nekā turpinās bīstamo ceļu. Kapteinis nolēma sodīt nemiernieku un atstāt Selkirku uz salas aptuveni 670 kilometru attālumā no Čīles. Selkirks izrādījās diezgan prasmīgs izdzīvotājs un kopumā pavadīja vientulībā četrus gadus un četrus mēnešus.

Selkirku salā atstāja ar musketi, cirvi, nazi, katlu, Bībeli, gultas veļu un dažām drēbēm. Jāpiebilst, ka jūrnieks ātri vien nožēloja teikto un lūdza neatstāt viņu vienu, taču Stradlings atteicās viņu laist atpakaļ uz klāja.

Sākumā Selkirks palika tur, kur jutās visdrošāk – gar krasta līniju. Gaidot, kad kāds nāks viņam palīgā, viņš pārtika no austerēm, vēžveidīgajiem un visa cita, ko varēja noķert. Taču tas varēja turpināties tikai līdz brīdim, kad izsalkušās jūras lauvas vēlējās atgūt savu teritoriju pārošanās sezonai.

Selkirks bija spiests doties dziļāk džungļos. Tur viņam paveicās sastapties ar savvaļas kazām, kas apgādāja viņu ar pienu, gaļu un apģērbu, kā arī savvaļas kaķiem, kas pasargāja viņu no alkatīgajām žurkām, kas naktīs viņam varēja uzbrukt.

1709. gada 1. februārī viņu beidzot izglāba kāds garām peldošs kuģis. Selkirka stāsts kļuva par sensāciju. Neskatoties uz piedzīvoto, viņš drīz vien atkal devās jūrā un turpināja savu karjeru. Nāves brīdī viņš bija leitnants uz britu karaliskās flotes kuģa “Weymouth”.

Rakstnieks un viņa mūza gandrīz nomira uz vientuļas salas

1980. gadā, tolaik 49 gadus vecais britu žurnālists, rakstnieks un piedzīvojumu meklētājs Džeralds Kingslends (1930  – 2000) žurnālā “Time Out Magazine”, ievietoja sludinājumu. Tajā viņš rakstīja, ka meklē sievieti, kura vēlas doties viņam līdzi un dzīvot kopā uz neapdzīvotas salas.

Uz sludinājumu atsaucās 24 gadus veca meitene vārdā Lūsija Ērvina. Drīz vien abi devās uz Tuinas salu Toresas šaurumā starp Austrāliju un Papua-Jaungvineju.

No 1982. līdz 1983. gadam viņi divatā dzīvoja uz vientuļās salas. Tomēr viņiem bija grūtības atrast dzeramo ūdeni, un, ja palīgā nebūtu nākuši citas salas iedzīvotāji, pāris visticamāk turpat būtu arī gājis bojā. Jāpiebilst, ka uz salas viņus piemeklēja dažādas slimības un infekcijas, kā arī viņi pastāvīgi bija badā.

Pēc atgriešanās civilizācijā Kingslends un Ērvina uzrakstīja katrs atsevišķu romānu par savu kopīgo piedzīvojumu. Jāpiebilst, ka Lūsijas sarakstītais “Castaway”, kas tika publicēts 1983. gadā, iedvesmoja tāda paša nosaukuma 1986. gadā iznākušo filmu. Savukārt Kingslenda grāmata “The Islander” tika izdota 1984. gadā.

Kingslendam un Ērvinai nebija romantisku attiecību, lai gan, pirms doties uz vientuļo salu, viņi bija apprecējušies, jo to pieprasīja Jaunzēlandes likums. Savā grāmatā Lūsija rakstīja, ka viņi drīzāk ienīda viens otru.

16 gadi vientulībā

Populārās autobiogrāfijas “Sala sev” (“An Island to Oneself”) autors Toms Frānsiss Nīls bija jaunzēlandietis, kurš kopumā 16 savas dzīves gadus pavadīja vientulībā uz vienas no Kuka salām.

Pirmo reizi Nīls devās uz salu ar diviem kaķiem, dzeramā ūdens rezervēm, telti un dažām grāmatām. Tur viņš atrada paliekas no Otrā pasaules kara – bojātu laivu, savvaļas meža cūkas un vistas.

Uz salas viņš ierīkoja dārzu, pieradināja vistas un salaboja laivu. Cūkas viņš nomedīja un apēda, jo tās iznīcināja viņa dārzu.

1954. gadā viņš guva nopietnu muguras traumu un tika paralizēts uz četrām dienām. Viņam paveicās, ka viņu pamanīja un izglāba kāds pāris, kurš kuģoja uz jahtas. Viņi apsolīja, ka nosūtīs viņam palīgā kuģi. Pēc divām nedēļām Kuka salu valdības pārstāvji ieradās, lai nogādātu viņu atpakaļ civilizācijā.

Nīls sagaidīja, kamēr viņa mugura sadzīs, un 1960. gada pavasarī atgriezās uz salas ar krājumiem, kuru pietiktu trīsarpus gadiem. Tomēr 1964. gada janvārī viņš brīvprātīgi pameta salu, jo viņam sāka traucēt blakus salu iedzīvotāji, kuri pelnīja iztiku, nirstot pēc pērlēm.

Nīls atgriezās atolā vēl vienu reizi 1967. gada jūnijā un palika tur desmit gadus – līdz 1977. gadam. Tajā pašā gadā viņš vēlreiz saslima un viņu atkal izglāba garām kuģojošas jahtas pasažieri. Tomēr Nīlam drīz tika diagnosticēts kuņģa vēzis un viņš tika nogādāts mājās, kur astoņus mēnešus vēlāk nomira.

Lai sajustu piedzīvojumu garšu, nav jādodas uz džungļiem, pietiek ieslēgt televizoru, kad ēterā ir raidījums “Pirmatnējā izdzīvošana: bēgšana no Amazones”. Tas būs skatāms 5. jūlijā, pulksten 19.30, ar atkārtojumu 6. jūlijā, pulksten 12.45, un 26. jūlijā, pulksten 12.30.

Par sirds veselības risku jauniem cilvēkiem: Kā no tā izvairīties?

Lai nu kam, bet sirdskaitēm vajadzētu mest līkumu gados jauniem pieaugušajiem. Tomēr ir pētījumi, kas uzrāda visai bīstamas tendences. Par to iemesliem un iespējām, kā no sirds un asinsvadu slimībām izvairīties, stāsta VCA “Aura” Agrīnās aterosklerozes un dislipidēmijas kabineta ārsts, kardioloģijas rezidents P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Māris Lapšovs un  “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.

“Esam liecinieki gruzdošai sabiedrības veselības krīzei, kas ilgtermiņā var izraisīt sirds un asinsvadu slimību cunami,” tā recenzētā ASV medicīnas asociācijas žurnāla JAMA publikācijā “Kardiovaskulāro riska faktoru izplatība, ārstēšana un kontrole ASV pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 44 gadiem laikā no 2009. gada līdz 2020. gada martam”* pērn sacīja viens no pētījuma autoriem Rishi K. Wadhera. Publikācijas autori desmit gadu laikā pētīja sirds un asinsvadu veselības tendences jauniem pieaugušajiem, galvenokārt koncentrējoties uz tādiem rādītājiem kā hipertensija, aptaukošanās, diabēts un hiperlipidēmija.

Sirds un asinsvadu slimības tādā lielā valstī kā ASV izraisa nāvi ik pēc 34 sekundēm. Arī Latvijā tas joprojām ir galvenais nāves iemesls. Kopumā pasaulē gan, lai arī joprojām pirmajā vietā, pateicoties modernās medicīnas iespējām, šis nāves iemesls skaita ziņā nedaudz samazinās. Tomēr, ne tik daudz, kā tam vajadzētu būt, un katra nākamā paaudze diemžēl piedzīvo nežēlīgo sirds slimību “uzvaras gājienu”.  Tādēļ ir tik nozīmīgi saprast, vai šīs tendences varētu būt saistītas ar sirds un asinsvadu veselības pasliktināšanos gados jauniem pieaugušajiem.

Ko novēro, secina pētnieki un ārsti

Minētā apjomīgā pētījuma periodā, pētnieki novēroja, ka diabēta izplatība gados jaunu pieaugušo grupā pieauga no 3 līdz 4,1 procentam. Tikmēr aptaukošanās izplatība pieauga par 32,7 līdz 40,9 procentiem. Arī glikēmijas kontrole visā pētījuma periodā nebija optimāla. Domājams, ka Latvijas dati būtu līdzīgi, un minētais rada milzu slodzi sirds un asinsvadu veselībai. “Šo riska faktoru parādīšanās agrākā dzīves posmā ir saistīta ar augstāku sirds slimību un potenciāli dzīvībai bīstamu sirds un asinsvadu slimību, piemēram, sirdslēkmes vai insulta, attīstības risku dzīves laikā,” saka Māris Lapšovs. To norāda arī dati – šīs iedzīvotāju daļas vidū hipertensijas gadījumu skaits pieauga  no 9,3 līdz 11,5 procentiem.

Jaunāks nenozīmē veselīgāks

Pieaugošais kardiovaskulāro riska faktoru slogs gados jauniem pieaugušajiem varētu būtiski ietekmēt sabiedrības veselību, jo kopumā iedzīvotāji noveco, tādēļ veselīgai jaunajai paaudzei ir īpaša nozīme. “Mēs parasti domājam, ka jaunieši ir veseli, taču ir ļoti svarīgi, lai mēs patiešām zinātu, kāds ir jaunās paaudzes veselības stāvoklis,” uzsver Māris Lapšovs. Ārsts norāda, —  lai novērstu riska faktoru rašanos vai arī identificētu un ārstētu tos, kam jau konstatēta kāda sirdskaite, ir vajadzīga plaša ārstu un visas sabiedrības iesaiste.

Draudīgais insults

ASV dati liecina, ka ik pēc 40 sekundēm kādam ir insults, tas ir arī piektais galvenais nāves un galvenais ilgstošas ​​invaliditātes cēlonis pieaugušajiem. Taču tas ir novēršams un ārstējams. Kas īsti ir smadzeņu infarkts jeb insults? “Insults ir smadzeņu ievainojums, kas rodas asins plūsmas traucējumu dēļ,” skaidro Māris Lapšovs, norādot, ka Latvijā visizplatītākais veids ir išēmisks insults, ko izraisa asins receklis, neļaujot apasiņot daļu smadzeņu. Cita veida insults ir tad, kad smadzeņu artērija plīst, bieži vien augsta asinsspiediena dēļ. To sauc par hemorāģisku insultu, un tas ir aptuveni 13% insulta gadījumu. “Tie ir divi galvenie cēloņi: vai nu asinsvads ir bloķēts, vai arī asinsvads plīst un ir asiņošana,” saka ārsts, atzīmējot insulta ārkārtīgi bīstamās sekas, proti, izraisīti smadzeņu šūnu bojājumi.

Kā atpazīt riska faktorus

“Visbiežāk riska faktors ir augsts asinsspiediens — hipertensija,” teic ārsts un nosauc arī koronāro sirds slimību, kas rodas, ja ir problēmas ar asins piegādi sirdij. Tāpat augsts holesterīna līmenis asinīs noteikti ir riska faktors. Smēķēšana, nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir išēmiska insulta riska faktori, pie tiem minami arī pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošana. “Tie ir daži no tiem riska faktoriem, ko atzīstam par maināmiem,” piebilst ārsts. Taču ir arī nemaināmie. Galvenais no tiem ir vecums. Ar katru gadu esam pakļauti lielākam insulta riskam. Nākamais – insults ģimenes anamnēzē. Tas var būt daļēji saistīts ar iedzimtiem riska faktoriem, kurus redzam, piemēram, hipertensijas, 2. tipa cukura diabēta vai asins recēšanas traucējumu gadījumos.

Arī insults top jaunāks

“Kardiologi visā pasaulē novēro, ka insultu skaits gados jaunākiem cilvēkiem pieaug. Tas tādēļ, ka ​​palielinās riska faktori, kas saistīti ar aptaukošanos, hipertensiju un diabētu,” vēlreiz uzsver ārsts. Arī priekškambaru fibrilācijas risks biežāk sastopams cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos. “Priekškambaru mirdzēšana ir ļoti spēcīgs insulta riska faktors, ko var samazināt, izmantojot pareizos asins šķidrinātājus,” norāda kardiologs stingri piesakot, ka, ja kādam 20 vai 30 gadu vecumā pēkšņi parādās šādi simptomi, nekavējoties jādodas pie ārsta un jāsaņem medicīniskā palīdzība tieši insulta draudu dēļ, jo tas var sagraut dzīvi acumirklī.

Simptomu pēkšņums

Insulta simptomi parasti ir pēkšņi – kad asinsvads plīst vai tiek bloķēts un smadzenes netiek normāli apgādātas ar asinīm, simptomi attīstās ļoti ātri. “Par insultu mēs parasti runājam kā par pēkšņu notikumu, nevis par kaut ko tādu, kad veselības stāvoklis pasliktinās ilgākā periodā laikā,” stāsta ārsts, norādot, ka insulta sekas gan var ilgt dienām, nedēļām un gadiem. Vienlaikus šis pēkšņums ir nosacīts, jo bieži vien pirms tā ir jau saņemts kāds “brīdinājuma signāls”.

Pārejoša išēmiska lēkme

Atšķirība starp tranzitoru (pārejošu) išēmisku lēkmi (TIL) un insultu ir tāda, ka TIL gadījumā simptomi izzūd 24 stundu laikā. Savukārt insulta pārejošs vai pastāvīgs neiroloģisks deficīts ilgs vairāk nekā 24 stundas. “Tomēr, lai arī TIL pāriet šķietami bez sekām, tā uzskatāmi liecina, ka insulta risks ir ļoti augsts,” aicinot būt vērīgiem, teic Māris Lapšovs.

Esiet ātri, lai identificētu insulta simptomus!

Ārsts uzskaita vieglāk fiksējamās insulta pazīmes, kuras būtu jāpazīst katram.

  1. Pievērsiet uzmanību pēkšņam līdzsvara zudumam. Ataksija jeb grūtības koordinēt roku vai kājas kustības, vai līdzsvaru, ir viena no biežākajām pazīmēm. Tas ir fiksēts 61% sieviešu un 75% vīriešu. Proti, ne vienmēr ir problēmas ar līdzsvaru, nespēja paiet taisni, tās tikpat labi var būt grūtības, mēģinot pārvietot kāju tā, kā vēlaties.
  2. Acis. Redzes dubultošanās, tās zudums vai neskaidra redze.
  3. Sejas noslīdēšana. Ja esat kopā ar kādu, kam jūsuprāt ir insults, var lūgt viņu pasmaidīt. Tā iespējams fiksēt, smaids ir simetrisks vai šķībs.
  4. Roku vājums, kas var rasties jebkurā rokā. Tas varētu būt arī kāju vājums.
  5. Runas problēmas var izpausties gan kā runas traucējumi, gan runātā izpratnē.
  6. Sievietēm insulta simptomi var atšķirties, proti, bieži sastopami insulta simptomi ir ģībonis, pēkšņs vispārējs vājums, elpas trūkums, apjukums, uzbudinājums, kā arī slikta dūša un vemšana.

“Ja pašam rodas vai redzat kādu ar šiem simptomiem, vissvarīgākais solis ir nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” mudina ārsts. “Noteikti nevajadzētu pašam sēsties pie stūres vai lūgt kādu, lai aizved uz slimnīcu, jo tas ir zaudēts laiks, bet insulta gadījumā katra minūte ir no svara.”

Uzmanību! Ja ir aizdomas par insultu, nelietojiet aspirīnu! Tas tāpēc, ka dažus insultus izraisa asiņošana smadzenēs, bet aspirīns atšķaida asinis, var izraisīt turpmāku asiņošanu un bojājumus.

Sirds veselības vadlīnijas

“Insults var būt viena no postošākajām veselības krīzēm, taču, par laimi, jūs varat daudz darīt, lai tās novērstu,” ir pārliecināts Māris Lapšovs un nosauc svarīgākos soļus sirds veselības uzturēšanā.

  • Augsts asinsspiediens ir būtisks insulta riska faktors, un ir svarīgi pārliecināties, ka asinsspiediens tiek kontrolēts. Pazeminot sistolisko asinsspiedienu par 10 mmHg, insulta risks pazeminās par aptuveni 30%, savukārt, lietojot statīnus, ja ārsts to ir norādījis, var samazināt išēmiska insulta risku par 10% līdz 20%.
  • Veiciet regulāras holesterīna un cukura līmeņa pārbaudes, jo sevišķi, ja esat riska grupā. Tāpat kā asinsspiediena, arī ​​holesterīna kontroles priekšrocības ir aditīvas, citiem vārdiem sakot, vairāk nekā 20% insultu ir novēršami vai vismaz aizkavējami.
  • Papildus regulārām veselības pārbaudēm, svarīgs ir dzīvesveids. Alkohols var paaugstināt asinsspiedienu un palielināt insulta risku, tāpēc vajadzētu samazināt tā lietošanu vai pilnīgi atteikties. Tikpat, ja ne vēl nozīmīgāka ir smēķēšanas atmešana. Turklāt ne tikai, lai novērstu insultu un sirdslēkmes, bet arī daudzus vēža veidus un citas veselības problēmas.
  • Uztura izvēle ir vēl viens insulta profilakses pamats – augļi, dārzeņi, pākšaugi, pilngraudu produkti, mazāk gaļas un vairāk trekno zivju – tas var samazināt insulta risku.
  • Palieliniet fiziskās aktivitātes līmeni. Vienkāršākais veids ir pastaiga. Lai arī soļu skaitīšana nereti tiek apšaubīta, taču tas nav arī sliktākais atskaites punkts. 7000 līdz 10 000 soļu dienā insulta profilaksei būtu labs sākums.

Atbalsts sirdij un asinsvadiem

Ja rodas sajūta, ka veselība sākusi “streikot”, pieejamākais veselības aprūpes sniedzējs ir farmaceits. “Labas farmaceitiskās aprūpes ietvarā mans uzdevums ir saprast, kādēļ cilvēks, turklāt gados jauns, aptiekā interesējas, piemēram, par vitamīniem sirds veselībai,” saka “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone. Viņa uzsver, ka nereti tieši farmaceits pārliecinoši pamudina aptiekas klientu apmeklēt ārstu. Arī gadījumos, kad ārsts pie ārsta jau ir būts, noteikti vērts vēlreiz pārrunāt izrakstīto zāļu lietošanu, jo sevišķi ar pirmreizējiem pacientiem, rosinot būt iesaistītiem, saprotošiem, līdzestīgiem un skaidrojot, piemēram, asinsspiedienu pazeminošo preparātu lietošanas nozīmi.

“Vitamīniem un uztura bagātinātājiem kā terapiju papildinošiem palīglīdzekļiem nav ne vainas, taču arī to izvēli un devas ir jāsaskaņo ar savu ārstu un vēlams pārrunāt ar farmaceitu, lai izvairītos, piemēram, no nevajadzīgām blakusparādībām mijiedarbības dēļ vai nelietotu bez vajadzības,” uzsver Juta Namsone. Farmaceite skaidro, ka līdzekļi sirds un asinsvadu sistēmas atbalstam var saturēt, piemēram, ķiploka ekstraktu, vilkābeli, olīvu lapu ekstraktu, B1 vitamīnu jeb tiamīnu, aminoskābi L-arginīnu, zaļo tēju un artišoka ekstraktu, kurkumu. Komplekso līdzekļu sastāva var būt cinks, selēns un E vitamīns. Sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, kā arī normālai smadzeņu darbībai ir svarīgas omega 3 taukskābes, ko var uzņemt papildu, ja tas neizdodas ar sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu.

Ne mazāk svarīgi ir meklēt visus pieejamos veidus, lai atmestu smēķēšanu. Arī par to ir vērs aprunāties ar farmaceitu, jo ir pieejami dažādi līdzekļi, kas var palīdzēt atbrīvoties no šī veselībai kaitīgā ieraduma.

Īpaša problēma ir bērnu, pusaudžu un jauniešu aptaukošanās vai liekais svars, kas kaitē sirdij. Lai arī aptiekās ir pieejami līdzekļi svara samazināšanai, piemēram, kas satur spirulīnas mikro aļģes, glikomannānu, šķiedrvielas, pareizākais ceļš tomēr ir diētas ārsta vai uztura speciālista konsultācijas un uzraudzība. “Skaidrs ir viens – apzinātas un mērķtiecīgas rūpes par savu sirdi var sākties dažādi – gan ārsta kabinetā, gan, iegriežoties aptiekā. Galvenais, lai tās vispār būtu, jo tikai tā ir apturams pētnieku prognozētais sirdskaišu cunami gados jauniem cilvēkiem,” teic sertificēta farmaceite Juta Namsone, novēlot visiem labu veselību un stipru, droši pukstošu sirdi.

*Cardiovascular Risk Factor Prevalence, Treatment, and Control in US Adults Aged 20 to 44 Years, 2009 to March 2020, JAMA, 2023

“Musiqq” izdod singlu “Lai kvēl” no jaunā albuma! (+VIDEO)

Gatavojoties grupas “Musiqq” grandiozākajam notikumam šovasar – lielkoncertam “Mākslas darbs” Siguldas pilsdrupu estrādē jau 6. jūlijā, grupa izdod vasarīgu singlu “Lai kvēl” no jaunā studijas albuma. Singls, kuram tapis arī videoklips, ir pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Grupas dalībnieki Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris atklāj:: “Lai kvēl” ir dziesma, ka varētu kļūt par skaņas celiņu jebkuram piedzīvojumam, kurā, elpu aizrautam, mesties iekšā. Tā ir īpaša dziesma mūsu daiļradē, kas simbolizē cerību un neatlaidību.”

Video

“Šoreiz mēs neesam uz skatuves, bet izbaudām mirkli kā klausītāji, esot kopā ar mūsu faniem. Filmēšana aizritējusi vairāku stundu garumā – lai  panāktu iecerēto vizuālo efektu, dziesma tika atskaņota paātrinājumā, lai galarezultātā visa darbība būtu redzama palēninājumā,” par klipa tapšanas aizkulisēm dalās grupa.

Jaunais albums “Mākslas darbs”, kurā ir iekļautas 11 oriģinālkompozīcijas, ir tapis kā īpaša dāvana klausītājiem grupas 15 gadu jubilejā. Veidojot albumu, “Musiqq” eksperimentēja ar žanriem un skanējumu, piedāvājot faniem gan jaunu un vēl nedzirdētu izpildījumu, gan saglabājot grupai raksturīgo stilu.

Atgādinām, ka grupa “Musiqq” aicina klausītājus uz savu grandiozo jubilejas koncertu 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē. Koncerts solās būt neaizmirstams piedzīvojums zem zvaigžņotām debesīm, kurā pirmo reizi dzīvajā izpildījumā izskanēs visas jaunā albuma kompozīcijas. Vakaru atklās jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa plkst. 20.00, bet “Musiqq” kāps uz skatuves plkst. 21.00. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs. Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi.

Grupas sestais albums “Mākslas darbs” un jaunais singls “Lai kvēl”  jau tagad ir noklausāmi digitālā formātā populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.

Recepte: Magnuss Eriņš gatavo neatvairāmi sātīgu chili con carne (+VIDEO)

Kādam jābūt īstam chili con carne jeb asajam meksikāņu sautējumam ar malto gaļu un pupiņām? Uz šo jautājumu atrast atbildi pie Rimi Gardēža, šefpavāra Normunda Baranovska devās DJ un ētera personība Magnuss Eriņš. Rezultāts – izdevīga un sātīga maltīte, ko baudīt kopā ar mīļoto cilvēku, kura klātbūtnē nav jākaunas sasmērēt rokas, kad chili con carne tiek servēta uz paštaisītām tortiljām.

Magnusa Eriņa pamatprincipi virtuvē ir “vienkārši un ātri”, turklāt, ja gatavo saviem tuvākajiem cilvēkiem, tad uz šķīvja vienmēr būs arī gaļa – sevišķi Magnuss novērtē steiku. Gatavošanas paradumus gan viņš gribētu pilnveidot, biežāk iepriecinot ģimeni ar paštaisītu maltīti, jo šobrīd čaklāka virtuvē ir Magnusa draudzene Linda.

Tāpat kā gatavošanu, Magnuss gribētu pamainīt arī iepirkšanās paradumus: “Iepērkoties vienatnē, zinu, ka iziešu no veikala ar dažādiem neplānotiem pirkumiem. Protams, būs viss vajadzīgais, pēc kā atnācu, bet, ja nav saraksta, tad iepirkšanās rezultāts liek sev mājās uzdot dažus jautājumus.” Lai draudzīgāk gan videi, gan maciņam, Magnuss savus pārtikas pirkumus tomēr cenšas plānot.

Magnusam Eriņam ļoti mīļa ir Francijas dienvidu virtuve – tajā varot atrast leģendārus gaļas ēdienus. Un bez austerēm savus dzīves īpašos brīžus viņam būtu grūti iedomāties. Taču šoreiz, pārceļoties pāri okeānam, Magnuss izvēlas vienkāršu, maciņam draudzīgu un sātīgu meksikāņu virtuves ikonu chili con carne, ar ko iepriecināt Lindu. Chili con carne, kā stāsta Magnuss, vienmēr jāgatavo lielākam porciju skaitam, jo “ievelkoties” asais un sātīgais ēdiens kļūstot vēl baudāmāks.

Noskaties video un pagatavo šo ugunīgo mielastu arī savai ģimenei!

Video

Chili con carne ar paštaisītām tortiljām

4 personām

Gatavošanas laiks: 1,5 stundas

Izmaksas kopā: 7,95 eiro

Cena par porciju: 1,99 eiro

Nepieciešams:

400 g liellopu maltās gaļas Rimi;

2 burkāni;

1 sīpols;

200 g siera;

50 g tomātu pastas Rimi;

1 bundža konservētu sviesta pupiņu Rimi;

2 čili pipari (asākam rezultātam pievieno vairāk);

1 buljona kubiņš;

sāls pēc garšas;

200 g grieķu jogurta Rimi.

Tortilju mīklai:

250 ml piena Rimi 2%;

500 g miltu Rimi Smart;

tējkarote sodas vai cepamā pulvera Rimi;

eļļa, sāls un cukurs pēc garšas.

Pagatavošana

Buljona kubiņu izšķīdini puslitrā verdoša ūdens, uzvāri. Nomizo un sagriez burkānus un sīpolus. Pupiņām no bundžas notecini šķidrumu. Sakapā čili piparus. Uz plīts sakarsē čuguna pannu, kuru var likt arī cepeškrāsnī, vai arī izmanto parasto pannu, pēcāk tās saturu pārliekot cepamtraukā.

Pannā lej eļļu, ber sīpolus un burkānus, apcep maisot. Pievieno malto gaļu, maisot vienmērīgi apcep. Kad gaļa apbrūnējusi, pievieno tomātu pastu. Čuguna pannā cepto gaļas masu var nedaudz piededzināt, jo lejot klāt buljonu, piedegums atleks un radīs papildu garšas nianses. Pēc buljona pievienošanas, pieber čili un sāli pēc garšas un izmaisi. Pievieno arī pupiņas. Pēc tam čuguna pannu liec līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un atstāj līdz pusotrai stundai.

Katliņā ielej pienu, pievieno eļļu, uzvāri. Bļodā ber miltus, sāli, cukuru un cepamo pulveri vai sodu. Izmaisi, pielej pienu. Mīci mīklu līdz iegūsi viendabīgu masu. Sadali to četrās daļās, no katras izveido bumbiņu un izrullē apmēram puspirksta biezumā. Liec uz karstas, sausas pannas un cep no abām pusēm. Pēc tam ieliec traukā ar vāku, lai tvaiks rada kondensātu, kas sasūcas siltajās tortiljās.

Sarīvē sieru. Apmēram 10 minūtes līdz cepšanas beigām izņem pannu no cepeškrāsns, apmaisi tās saturu un pārber ar sieru. Ieliec atpakaļ cepeškrāsnī un atstāj, līdz siers ir izkusis un izveidojis zeltaini brūnu virskārtu.

Pasniedz ēdienu, uz tortiljas liekot chili con carne, ko pārklāj ar karoti jogurta. Apbruņojies ar salvetēm, pārloki tortilju uz pusēm, un – labu apetīti!

Horoskops: 3 horoskopa zīmes ar kurām nav garlaicīgi

Ir nosauktas rīs zodiaka zīmes, kuras neļaus garlaikoties nevienam. Daudzi pat ir greizsirdīgi par viņu spējām vienmēr uzlabot visiem omu. Šādi cilvēki var sasniegt lielus panākumus un labi pielāgoties apkārtējai sabiedrībai.

Jaunava

Viņi ir ļoti labi draugi. Ir labi draudzēties ar viņiem, jo viņi glabās visus tavus noslēpumus un vienmēr tevi atbalstīs, kad tas būs nepieciešams. Šie cilvēki vienmēr sniegs godīgu atbildi uz jebkuru uzdoto jautājumu. Viņu sarunā aizliegto tēmu vienkārši nav. Šīs zīmes pārstāvji ir gatavi atklāti runāt par visām lietām un nekad nenosodīs citus. Ar viņiem ir ļoti interesanti, jo viņi ir harizmātiskas un pašpārliecinātas personības.

Mežāzis

Šīs zodiaka zīmes pārstāvji ir talantīgi un pašpārliecināti cilvēki. Interesanti un patīkami pavadīt laiku kopā ar viņiem, jo ​​viņi zina, kā piesaistīt uzmanību. Mežāžiem ir talants iepriecināt citus un piesaistīt citu uzmanību. Viņi vienlaikus var atrisināt dažādus dzīves uzdevumus. Viņiem ir intuitīvs intelekts un laba atmiņa. Viņi ātri pielāgojas jebkurai situācijai. Kopumā ar viņiem nekad nebūs garlaicīgi.

Ūdensvīrs

Ūdensvīri tiek uzskatīti par vienu no inteliģentākajām un gudrākajām zodiaka zīmēm. Viņi var domāt oriģinālā un nestandarta veidā. Jūs vienmēr varat konsultēties ar viņiem, kā arī saņemt palīdzību, ja nepieciešams. Viņi ir cilvēki, kuru fantāzijas pārsniedz saprāta robežas. Saziņa ar viņiem vienmēr sagādā prieku un jaunus spilgtus iespaidus. Viņiem ir labi attīstīta intuīcija, kas palīdz uzzināt un redzēt nākotni. Šīs personas ir gatavas pielikt pūles, lai saņemtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Tātad jums nebūs garlaicīgi ar viņiem.

Vēlas samazināt slimības lapas apmaksu! (+VIDEO)

Darbnespējas lapu apmaksas summas vēlas samazināt. Ekonomikas ministrija piedāvā par 15 % samazināt summu, kas pienākas slimības pirmajās dienās. Arī slimojot ilgāk – saņemtu mazāk. To atbalsta darba devēji, bet pret nostājas arodbiedrības.

Video

Pacienta pieredzē valsts palīdz pieveikt retu slimību!

“Mēs pirmo reizi ar vīru izbaudījām atvaļinājumu, jo nebija bail ar bērniem nonākt slimnīcā,” par to, kā mainījusies ģimenes dzīve, kopš bērniem valsts apmaksā jaunu medikamentu hemofilijas ārstēšanai, stāsta mamma Karīna Rozenvalde. Viņai ir divi dēli – piecus un sešus gadus veci –, un abiem ir hemofilija – slimība, kuras dēļ traumu situācijā asinis neapstājas tecēt, jo nesarec.

“Es neticēju, ka tas notiks, jo jaunās zāles ir dārgas. Esmu pateicīga, ka mana valsts iegulda cilvēkos!” Pirms gada 1. jūnijā vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”, Latvijas Reto slimību alianse un biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” uz diskusiju aicināja politikas veidotājus, ārstus, vecākus un citus interesentus, lai mainītu pieeju, kā nodrošināt iespējami labāko terapiju bērniem ar retajām slimībām.

Proti, tolaik bijām konstatējuši problēmu, ka ne vienmēr bērni ar retajām slimībām saņēma to terapijas veidu, ko viņiem ir nozīmējis ārsts un kas viņu veselībai un labbūtībai būtu vislabākā. Tas tāpēc, ka valsts apmaksāts bija pieejams tikai konkrēts medikaments, neraugoties uz to, ka citiem bērniem citi medikamenti var sniegt neiedomājami labāku rezultātu. “Man ir ļoti liela pateicība mūsu valstij, ka tā iegulda naudu cilvēkos! Tas ir katra eiro vērts ieguldījums!” tagad intervijā saka mamma Karīna, jo pēc diskusijas patiesi tika vismaz daļēji mainīta kārtība, kādā valsts apmaksā terapiju bērniem ar retajām slimībām.

Kā jūs uzzinājāt savu bērnu diagnozi – hemofilija?

Tas ir ļoti interesants stāsts. Līdz aptuveni 23 gadu vecumam mana ģimene dzīvoja komunālajā dzīvoklī. Mums bija kaimiņš, kuram bija hemofilija. Mana mamma bija vientuļā mamma, un pēc viņas stāstiem mūsu tēvs bija kaut kāds cilvēks, par kuru daudz nerunājām.

Tad es apprecējos, un piedzima pirmais bērns. Viņš bija lēns, piemēram, sāka sēdēt vēlāk nekā viņa vienaudži, sāka rāpot vēlāk, viņš pārsvarā gulēja, un es biju ļoti saudzīga pret viņu – tas bija mans pirmais bērns un man jau bija 29 gadi. Vienā brīdī dēlam sāka parādīties milzīgi zilumi – tādus nebiju nekad redzējusi, arī sev ne. Sāku domāt, vai bērnam nav salauzta riba – zilums bija izvirzīts divus centimetrus uz āru. Draudzenes vīrs ir fizioterapeits, lūdzu, lai apskata, jo zilums parādījās pēkšņi. Teica, ka tas ir vienkārši zilums. Ģimenes ārstei bija versija, ka bērns varbūt apgūlies uz rotaļlietas. Teicu, ka tas nav iespējams, ka visu laiku esmu kopā ar bērnu un būtu to pamanījusi. Aizgājām pie dermatoloģes. Sākumā viņai parādījās aizdomas, vai es gadījumā bērnu nesitu, jo zilumi tiešām bija lieli; ārste bija zvanījusi mūsu kopējai paziņai un jautājusi, vai nevarētu būt, ka situ savu bērnu. Paziņa atbildēja, ka tad jau es nebūtu gājusi pie ārsta ar jautājumu, kāpēc rodas zilumi. Tieši šī dermatoloģe mūs pēc tam nosūtīja pārbaudīties uz hemofiliju.

Tobrīd Dominikam bija 11 mēneši, mēs plānojām otru bērnu. Pēc analīžu nodošanas bija jāgaida mēnesis, tad vēl ilgu laiku nevarējām tikt pie hematoonkologa, šķiet, gaidījām pāris mēnešu. Kad beidzot tikām pie ārsta, es jau biju stāvoklī ar otru bērnu, un dakteris teica, ka nekas traks, bet bērnam ir hemofilija – tā ir iedzimta, varētu būt no tēva. Dakteris jautāja, vai tēvam nebija hemofilija? Atbildēju, ka tēvam nē, bet kaimiņam bija… Tā es uzzināju, kas ir mans tēvs. Tobrīd mamma un arī šis kaimiņš – mans tēvs – jau bija miruši.

Pēc tam jautāju savai māsai un brālim, atradu arī tēva labāko draugu un mammas draudzeni – visi zināja, ka esmu viņa meita. Vienīgā, kas šajā ģimenē to nezināja, biju es. Šādas lietas savam bērnam tomēr ir jāpasaka. Es zināju, kas ir hemofilija un kas notiek ar cilvēku, ja netiek saņemtas zāles. Tas bija diezgan traki. Vīram bija lielāks šoks, viņš ar ko tādu nebija saskāries.

Ko tas vecākiem nozīmē: mazi, kustīgi bērni, un viņiem ir hemofilija?

Pirmais bērns – Dominiks – sāka staigāt vēlu, tikai, kad bija gads un pieci mēneši. Kad viņam bija gads un astoņi mēneši, piedzima brālis. Dominiks tad vēl staigāja nedroši, sitās ap visiem stūriem. Bija diezgan liels stress: man bija zīdainis un vecākais bērns cēlās piecos no rīta. Vīrs ikdienā gāja uz darbu. Man “jumts brauca nost”, jo nesapratu, kā savu bērnu varu pasargāt no sasitumiem, ja man uz rokām ir zīdainis. Dominiks kļuva arvien aktīvāks, un viņam visu laiku kaut kas notika. Gandrīz katru nakti asiņoja deguns – tu pamosties, paskaties uz bērnu, visa gultiņa ir asinīs, mati asinīs, seju nevar redzēt.

Bija traki arī tāpēc, ka bija grūtības viņam iešpricēt zāles vēnā – arī Bērnu slimnīcā ar pirmo reizi tas neizdevās; mēģināja pat piecas reizes gan rokās, gan kājās. Un tās bija jāievada trīs reizes nedēļā. Tas bija ļoti smags periods. Tagad bērns ir ļoti jutīgs, sekas ir palikušas.

Vēlāk atradām medmāsiņu, kurai izdevās zāles mierīgi ievadīt un kuru paši algojām – viņa brauca pie mums uz mājām. Ja viņai bija kur jābrauc, tad bija grūti atrast aizvietotāju – 20 eiro, kurus maksājām par reizi, citas māsiņas nosauca par zemu samaksu, jo darbs ir grūts. Bija reizes, kad aizvietotāju nespējām atrast, un tad vienkārši sēdējām bērnam visu laiku klāt, jo viņš nedrīkst gūt traumas. Piemēram, nevarējām ar vīru aiziet divatā uz virtuvi iedzert kafiju, atstājot bērnu blakus istabā. Tas ir tiešām grūti.

Tad paaugās mazākais, un viņi kā jau puiši sāka dauzīties, kauties – maziem bērniem nav iespējams paskaidrot, ka tas ir bīstami. Smags periods. Taču tas ir garām, mums tagad ir pieejami citi medikamenti.

Vai sanāk, ka otram bērnam jau bijāt sagatavojušies, lai pielāgotu mājokli un novērstu traumu iespējamības?


Jā un nē. Mūsu otrais bērns ir vēl aktīvāks. Piemēram, viņš iemācījās braukt ar velosipēdu trīs minūtēs – pats apsēdās un aizbrauca. Un viņu neinteresē braukt taisni, viņam tīk braukt pa kalniņiem, līkumiem. Tagad viņš nodarbojas ar karatē, mājās stāv uz galvas. Viņam jau ir šuves uz galvas, uz zoda. Mums negribas savu bērnu dzīvi ierobežot tā, ka neko nedrīkst darīt.

Kā jums veicās ar sava ārsta atrašanu? Pieļauju, ja bērniem ir šāda diagnoze, ir ļoti būtiski, ja ar ārstu ir īpaši laba saskaņa. 

Kad uzzina šādu diagnozi, vajadzētu būt ārstam, kurš visu labi izskaidro – kas šī ir par diagnozi, ar ko jārēķinās utt. Ar tā brīža ārstu mums uzreiz tā nesanāca, tāpēc tagad esam pie dakteres Žannas Kovaļovas, un pie viņas ir pavisam mierīgi. Sākumā man bija neliela panika, jo, uzzinot pirmā bērna diagnozi, es biju stāvoklī, arī hormoni darīja savu.

Jāatzīst gan, ka šobrīd daudzi pieaugušie cilvēki, kam ir hemofilija, dzīvo depresijā. Ja hemofilijas slimniekam no bērnības nav pieejami piemēroti medikamenti, tad viņiem, piemēram, asiņo locītavas. Tas viņus padara par invalīdiem, jo pat nevar normāli uzkāpt pa trepēm – tas bojā kājas, rokas.

Pieminējāt, ka hemofilijas pacientiem ir ļoti svarīga piemērota terapija. Tas ir iemesls, kāpēc jūs piekritāt diskusijai ar politikas veidotājiem, lai skaidrotu: ja nav šīs piemērotās terapijas, tad dzīves kvalitāte strauji krīt?

Ir pacienti, kas ļoti labi dzīvo ar zālēm, kas pirms diskusijas bija arī mūsu bērniem. Es piekritu par to runāt publiski, jo ir pieejama arī piemērotāka terapija nekā līdz šim, kura būtiski uzlabo dzīves kvalitāti. Diskusijā piedalīties mani uzrunāja un iedrošināja mūsu ārste, jo mūsu bērniem ir slikta venozā pieejamība – ir grūtības iešļircināt vēnā; mēs ar vīru mācījāmies veikt injekcijas, no piektās reizes sanāk. Taču nevaram bērnus nevienam atstāt pieskatīšanā – saplēst vēnu ir ļoti vienkārši. Tāpat, piemēram, Dominikam iepriekšējās zāles iedarbojās labāk nekā Leonam. Iepriekšējās zāles bija jāievada trīs reizes nedēļā, taču Leonam jau nākamajā dienā pēc saņemtās potes kaut kas sāka asiņot un nevarēja apstādināt.

Liela problēma ar bērniem un hemofiliju ir tā, ka viņiem asiņo locītavas – jo tās aug, pusaudža gados pat strauji aug, un tas hemofilijas slimniekiem ir liels stress. Tāpēc daudziem pieaugušiem hemofilijas pacientiem ir sabojātas locītavas. Kad bērns aug, pastāv liels risks, ka locītavas sāks asiņot, un to ir grūti pamanīt: ja bērns savlaicīgi nepasaka, ka viņam locītavās ir diskomforts, tad vecāks uzreiz nepamana, ka ir sācis pampt, – to mēs piedzīvojām, kad bijām ceļojumā Ēģiptē un bērnam locītava uzpampa, palika karsta. Locītavās satek asinis. Vispirms ir uztūkums, un zilums parādās tikai otrajā vai pat trešajā dienā. Asinis “izēd” locītavas, un tās nevar tā vienkārši atjaunot. Tāpēc hemofilijas slimniekiem šī ir bieža problēma. Piemēram, hemofilijas rezultātā manam tēvam nebija vienas kājas, viņš bija ratiņkrēslā. Un hemofilijas dēļ viņš arī nomira – dzīvoja dzīvoklī viens, bija nokritis un nebija, kas palīdz. Kad dzīvojām komunālajā dzīvoklī, mamma bija tā, kas viņam vienmēr sauca ārstus.

Bet ar jaunajām zālēm ir tā… Tās ir kaut kāds brīnums! Deva, ko bērns zem ādas saņem, ir mazāka par mililitru, un rezultātā nekas neasiņo! Mēs varam mierīgi iet uz rotaļu laukumiem, bērni var braukt ar skrejriteni – nekad tā nav bijis! Kad puika bija pārsitis zodu, tas asiņoja faktiski mēnesi, neko tur nevarēja izdarīt. Bet jaunais valsts apmaksātais medikaments strādā brīnumaini!

Precizēšu – zāles, ko valsts hemofilijas pacientiem apmaksāja iepriekš, bērnam bija jāievada vēnā trīs reizes nedēļā, un, neraugoties uz to, asiņošana vienalga varēja būt spēcīga?

Jā. Vācijā reiz biju hemofilijas slimnīcā – viņiem šiem pacientiem ir pat atsevišķa slimnīca –, un tur ārsts skaidroja, ka ir pacienti, kam iepriekšējās zāles iedarbojas labi un asiņošanas nav. Katrs pacients ir citāds, tāpēc katram vajag savu piemērotāko profilaksi.

Tāds tolaik bija arī diskusijas mērķis: panāk, lai mazajiem pacientiem ir pieejama nevis visiem viena veida terapija, bet katram piemērotākā. Un saprotu, ka ar esošo – jauno – terapiju esat patiešām apmierināti?

Jaunās zāles ir jāievada tikai reizi mēnesī, turklāt nevis vēnā, bet zemādā – tas nozīmē, ka to var izdarīt jebkurš no ģimenes locekļiem; ievada kā parastu poti kājā, rokā vai vēderā.

Tā ir milzīga atšķirība, būtiskas pārmaiņas jūsu ikdienai!

Jā, bērni pat aizmirst, ka viņiem ir jālieto kādas īpašas zāles. Vairs nestreso ne viņi, ne mēs, vecāki. Iepriekš mums viss bija pakārtots medmāsiņas iespējām – ja vajadzēja, visu atcēlām, lai tikai varam savlaicīgi saņemt zāles. Tagad to varu izdarīt es, to var izdarīt vīrs un drīz varēs arī paši bērni.

Liels paldies vecāku organizācijai “Mammamuntetiem.lv”, Latvijas Reto slimību aliansei un biedrībai “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” par tolaik rīkoto diskusiju, jo ilgus gadus tika mēģināts panākt, lai bērniem būtu iespējams tikt pie konkrētajam pacientam vēlamākās terapijas, tas nekad iepriekš neizdevās, bet pēc diskusijas viss tika atrisināts!  

Tagad jūsu bērni var dzīvot kā parasti bērni?

Jā, viņi arī dzīvo kā parasti bērni. Arī mēs kā vecāki vairs tā nestresojam pie katra kritiena, maniem bērniem zilumu tagad ir mazāk nekā man. Man ir liela pateicība valstij, ka mūsu bērniem ir pieejamas šādas zāles. Es neticēju, ka tas notiks, – zāles ir dārgas, Latvijai daudz izmaksāja arī kovids. Tagad zāles ir, un bērniem tās būs pieejamas līdz 12 gadu vecumam.

Un kas būs pēc 12 gadu vecuma sasniegšanas?

Es nezinu. Šobrīd šo medikamentu apmaksā tiem, kas vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumu. Ziniet, Ziemassvētku laikā mums bija tikšanās ar hemofilijas pacientiem. Izrādās, pieaugušie hemofilijas pacienti no jaunā medikamenta ļoti baidās – viņi ir jau tik daudz pārdzīvojuši, ka baidās. Bet es saku: jūs vienkārši nevarat iztēloties, cik forši ir iespējams dzīvot, ja ir labs medikaments! Dzīvot bez sāpēm! Jo pārsvarā hemofilijas pacienti dzīvo ar daudz sāpēm rokās un kājās, ar dedzinošu sajūtu locītavās. Es saku: tā ir cita dzīve, jums nav jābaidās! Viena mamma ļoti uztraukti mani izjautāja, vai tiešām bērniem šo vajag. Teicu, ka viņa nespēj pat iedomāties, cik vieglāka kļūs dzīve.

Protams, visi gaidīja, ka paliks vieglāk arī no iepriekšējām zālēm, taču ne visiem tas tā notika. Tomēr ir jālasa vairāk pozitīvo stāstu. Esmu pievienojusies vienai ASV hemofilijas pacientu grupai un sadraudzējusies ar mammu, kurai arī bērniem ir hemofilija, viņi lieto šo jauno medikamentu un nodarbojas ar basketbolu, ar MMA cīņas sportu. Es toreiz brīnījos: kā tas ir iespējams?! Viņa teica: no zālēm nav jābaidās, bērniem jāļauj dzīvot normālu dzīvi. Es ceru, ka drīzumā šie medikamenti kļūs lētāki un valstīm nebūs problēmu tās nodrošināt saviem pacientiem.

Cik šīs jaunās zāles izmaksā?

Uz trīs mēnešiem diviem bērniem tie ir desmiti tūkstoši eiro. Tāpēc man ir ļoti liela pateicība mūsu valstij. Manas māsas meita studē ķīmiju, nupat ieguva maģistra grādu un turpinās mācības Amerikā. Es viņai saku: tev jāuztaisa šīs zāles, lai rodas vairāk ražotāju un tās kļūtu lētākas. Šīs zāles var lietot arī pieaugušie; domāju, ka Latvijai ir jāatrod budžets, ko atvēlēt hemofilijas pacientiem.

Mums Latvijā trūkst cilvēku, cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā ir jāiegulda…

Jā, es nedomāju, ka Latvijai ir labāk, ja šie cilvēki – hemofilijas pacienti – paliek par invalīdiem un visu mūžu sēž uz invaliditātes pensijas, nestrādā, nodzeras un sāk vākt pudeles, līdz nomirst. Latvijai labāk būtu, ja šie cilvēki dzīvotu kvalitatīvu dzīvi, mācītos, strādātu un ieguldītu atpakaļ savā valstī. Mēs gribam, lai mūsu bērni dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Ja šie cilvēki saņemtu sev piemērotāko ārstēšanu, nebūtu tik daudz depresijas, nebūtu tik daudz trūcīgu cilvēku, bomžu.

Karīna, man jāsaka, ka tā Karīna, ko redzu šodien, un tā, ar kuru iepazinos pirms gada, ir kā divi dažādi cilvēki. Tolaik jūs bijāt satraukta, rūpju pārņemta, bet tagad redzu mierīgu, smaidīgu un apmierinātu mammu.

Šogad pirmo reizi savā ģimenes dzīvē mēs bijām atvaļinājumā bez satraukuma. Katru gadu es plānoju ģimenes atvaļinājumu, taču vīram tas ne īpaši patika, jo viņam šie atvaļinājumi bija milzīgs stress – bērnu pasākums, kurā visu laiku mēģini nosargāt bērnus. Šogad pirmo reizi varējām atvaļinājumu izbaudīt. Pa šiem gadiem atvaļinājumu laikā esam bijuši slimnīcā Ēģiptē, Vācijā, Parīzē. Pirmo reizi bija mierīgi un atpūtās ne tikai bērni, bet arī mēs, vecāki. Par to vēlreiz varu teikt paldies vecāku organizācijai “Mammamuntetiem.lv”, Latvijas Reto slimību aliansei un biedrībai “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes””. Paldies saku arī Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, kā arī Finanšu ministrijai, kura, cik noprotu, atrada līdzekļus bērnu piemērotākās terapijas nodrošināšanai.

Horoskops vīriešiem: 2 kaprīzākās horoskopa zīmes

Noteikti jūs esat sastapušas vīriešus, kuri nepārtraukti žēlojas par to, ka visi viņus aizvaino, ka dzīvē viss nenotiek tā, kā viņi gribētu. Varbūt tas ir tikai veids, kā piesaistīt uzmanību.

Noskaidrosim, kuri zodiaka zīmju vīrieši ir kaprīzi.

Vīrietis Jaunava

Šis vīrietis ir garlaicīgs, kurš var stundām ilgi sūdzēties par visām pasaules nepilnībām un vēl ilgāk apspriest jūsu trūkumus. Ja tā ir taisnība, viņi, visticamāk, būs kaprīzi, nevis garlaicīgi. Šādi vīrieši ir pārliecināti par savu ideālo personību. Jaunavas it visā parāda savu pārākumu pār citiem.

Vīrietis Mežāzis

Mežāži vēlas, lai visas viņu kaprīzes tiktu izpildītas. Ja viņš lūdz tēju ar mājās gatavotiem plācenīšiem, tad viņš tos arī cer sagaidīt. Tajā pašā laikā viņš nelūdz, bet pieprasa. Ja tas netiks izdarīts, jums ilgi būs jāskatās uz viņa aizvainojumu. Nebrīnieties, ka pēc tējas ar plācenīšiem viņš prasīs savas mīļākās zeķes, tikai ne šīs ar strīpiņām, bet gan tās melnās. Mežāži tādi ir, ar to jāsamierinās.

Kanje Vests ieradies Maskavā (+VIDEO)

ASV reperis Kanje Vests ieradies Maskavā, atsaucoties uz pazīstamu Krievijas producenti, svētdien ziņoja vietējie plašsaziņas līdzekļi. 

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rietumvalstu mākslinieki ļoti reti uzstājas Krievijā. Plašas ASV un Eiropas Savienības sankcijas Maskavai ietver arī ceļošanas ierobežojumus. 

Vests, kurš izmanto segvārdu “Ye”, ar saviem politiskajiem paziņojumiem ASV ir izraisījis pretrunīgu reakciju. Nesen viņu apsūdzēja par Ādolfa Hitlera slavināšanu. Agrāk viņš paudis, ka apbrīno Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. 

“Kanje Vests jau ir Maskavā! Tās ir lieliskas ziņas, viņš apmeties galvaspilsētas sirdī,” Krievijas propagandas aģentūra TASS citēja producentes Janas Rudovskas ierakstu sociālajos tīklos. 

Video

Pagājušajā mēnesī izskanēja baumas, ka Vests uzstāsies Maskavā, taču Lužņiku stadions, kur it kā esot plānota amerikāņu repera uzstāšanās, noliedza, ka būtu informēts par iespējamiem repera koncertiem. 

Tabloīds “The Irish Sun” vēstīja, ka sociālajos tīklos esot video, kuros redzama Vesta ierašanās Maskavā, kur viņš varētu tikties arī ar Putinu.

Pretrunīgo izteikumu un uzvedības dēļ Vestam pēdējā laikā ir bijušas problēmas atrast koncertu vietas. Izskanējis, ka koncertu organizatori atteikuši viņam iespēju uzstāties Madridē, Berlīnē, Ķelnē un Minhenē. 

Grilēšanas ābece saviesīgiem un ģimenes pasākumiem

Klāt dārza svētku un ārā gatavošanas laiks! Vasarā grilēšana ir viens no iecienītākajiem ēdiena gatavošanas veidiem, un pieredzējušiem grilētājiem viss ir skaidrs – ir savi iecienītākie rīki, metodes un receptes. Bet kā neapjukt plašajā grila piederumu klāstā, ja grilēšana ir jauns hobijs? Iesaka “Kesko Senukai Latvia” grilu eksperte Marta Treimane.

Grila izvēli nosaka četri “k”: ko, kur, kā un kam vēlamies gatavot

“Grili ir prece, kam raksturīga izteikta sezonalitāte – līdz ar siltāka laika iestāšanos cilvēki labprāt izmanto grila sniegtās priekšrocības un gatavo dārzā vai uz terases. Novērojam, ka “Kesko Senukai” klienti Latvijā pārsvarā izmanto gāzes un BBQ grilus, bet arvien lielāku popularitāti iemanto arī keramikas grili,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” grilu eksperte Marta Treimane.

Vispopulārākais grilēšanas veids Latvijā ir grilēšana uz kokoglēm vai malkas, kas ēdienam piešķir neatkārtojamu dūmu aromātu un pēc vēlēšanās arī gardu, kraukšķīgu ogles “garoziņu”. Savukārt gāzes grilu lielākā priekšrocība ir to ērtā lietošana – gāzes grils ir gatavs darbam 2–5 minūšu laikā, tajā ir viegli uzturēt nepieciešamo temperatūru, un tas ir viegli kopjams.

Grila iekārtas ilgmūžība ir atkarīga no metāla biezuma. Jo plānāks, jo lētāks, bet arī kalpošanas ziņā tas nebūs tik ilgmūžīgs. Tāpēc labāk investēt mazliet vairāk modeļos, kas izgatavoti no biezāka materiāla un kalpos ilgāk, kā arī būs piemērotāki grilēšanai ar malku.

Attiecībā uz ēdāju pulka izmēru viss ir vienkārši – jo vairāk izsalkušo, jo lielāks grils jāizvēlas.

Malkas vai kokogļu grili

Šašliku uz iesmiem visērtāk pagatavot klasiskajos taisnstūra formas šašlika grilos jeb mangālos. Dažu grilu komplektācijā ir iekļautas arī grilēšanas restes. Līdz ar standarta formām pieejami arī dizaina grili ar plauktiem, un savu nišu grila aprīkojuma klāstā ir atradis arī vertikālais grils, kura priekšrocība ir tā, ka tauki nepil uz oglēm, nedeg un nedūmo.

Lai dažādotu gatavošanas procesu, lieti noderēs grila vāks, kas ir nopērkams gan atsevišķi, gan arī mēdz būt iekļauts komplektā. Vāks ir labs palīgs, lai izkausētu sieru uz ēdiena, atsevišķus ēdienus padarītu mīkstākus, bet lietus laikā neļauj mitrumam nodzēst ogles, toties šāda tipa grila tīrīšanā ir jāiegulda salīdzinoši lielākas pūles, lai atbrīvotos no ogļu pārpalikumiem.

Grilējot uz “lidojošā šķīvīša” formas jeb tējkannas tipa griliem ar vāku un restēm, rezultāts nedaudz atšķiras no iepriekš aprakstītā, jo gatavošana parasti notiek ar vāku apsegtā iekārtā. Grili mēdz būt aprīkoti ar termometriem, traukiem pelnu savākšanai, pārklāti ar porcelāna emalju.

Atvērtā tipa grili ir izmantojami arī kā ugunskura vietas, kas nesabojā piemājas zālienu. To konstrukcija parasti ir uz kājiņām uzmontēts metāla trauks, kurā tiek ievietotas restes. Pievienojams arī āķis tējkannas vai katla iekarināšanai un rotējošs grilēšanas iesms, ja uznāk iedvesma uzcept veselu vistu.

Ja plānots grilēt pārgājienā, jādomā par pārnēsājamu grilu vai resti grilēšanai uz ugunskura.

Jau vairākus gadus savu nišu iekarojuši arī Kamado tipa keramiskie grili,kuru uzbūve nodrošina daudz mazāku siltuma zudumu un spēj ilglaicīgi noturēt nemainīgu temperatūru – līdzīgi kā uz gāzes grila. Temperatūra tiek kontrolēta ar gaisa atveru palīdzību. Gatavojot zemā temperatūrā, šis grils darbojas arī kā kūpinātava. Nereti vadošie restorāni vasaras sezonā izvēlas klientiem gatavot ēdienu tieši uz Kamado tipa griliem.

Gāzes grili

Gāzes grilu iekārtas ir pieejamas dažādos izmēros – no pavisam kompaktām līdz krietni iespaidīgām. To lielākā priekšrocība ir ērtā lietošana: atšķirībā no kokogļu griliem, kam vajadzīgas vismaz 20–30 minūtes kokogļu sagatavošanai, gāzes grils ir gatavs lietošanai dažu minūšu laikā. Ar vienu 10 kg gāzes balonu parasti pietiek, lai grilētu visas sezonas garumā. Līdz ar to gāze kā enerģijas avots ir lētāka nekā kokogles, vienīgi pašā sākumā mazliet vairāk jāinvestē gāzes balona iegādē.

Lai dažādotu gatavošanu, iespējams iegādāties arī dažādas sildvirsmas, piemēram, grila pannu vai speciālu akmens masas sildvirsmu picas pagatavošanai.

Nav vienas atbildes uz jautājumu, kas labāks, – liels vai mazs, kokogļu vai gāzes grils. Viss atkarīgs no personīgajām vajadzībām un grilēšanas paradumiem.

Lai mati vasarā nezaudē mirdzumu!

Vasaras laikapstākļi var ietekmēt mūsu matu izskatu – karstums un jūras ūdens padara matus sausus, trauslus un nespodrus, ietekmējot spīdumu un vitalitāti. Kā pareizi kopt matus vasarā un pasargāt tos no vides negatīvās ietekmes? Kādas ir šīs vasaras tendences matu kopšanā? Uz šiem un citiem aktuāliem matu kopšanas jautājumiem atbildes sniedz BENU Aptiekas kosmētikas speciāliste Marina Kigitoviča.

Katrai sezonai ir savas īpatnības matu kopšanā, un vasara nav izņēmums, stāsta kosmētikas speciāliste M. Kigitoviča. Vasarā daudz laika pavadām ārā. Saule, silti vēji, peldes jūrā – to visu cenšamies izbaudīt tieši šajā sezonā. Taču karstā saule, kuras staros ir tik patīkami gozēties, bieži vien negatīvi ietekmē mūsu matu skaistumu. Kādēļ tā? Mati veidojas no matu saknes un to sastāvā ir līdz 90 % keratīna, kurš nodrošina matu izturību, elastību un spīdumu. Taču karstuma ietekmē keratīna līmenis matā samazinās, un rezultātā mati var kļūt sausi, blāvi un nespodri. Tādēļ ir būtiski pareizi un pilnvērtīgi rūpēties par matiem vasarā, lai aizsargātu tos no kaitīgajiem vides faktoriem un uzturētu tos skaistus, mitrinātus un stiprus.

Trīs svarīgie pamatsoļi

Lai vasarā mati izskatītos veselīgi un kopti, kā arī nezaudētu to spīdumu, elastību un mitruma līmeni, ir svarīgi ievērot trīs galvenos principus, uzsver kosmētikas speciāliste:

  1. Attīrīšana. Vasarā mati biežāk kļūst netīri sviedru, putekļu un pastiprinātas sebuma ražošanas dēļ, tāpēc ir tikai dabiski, ka tie var būt jāmazgā biežāk. Tāpat vasara var būt īstais laiks, kad pamainīt ierastos mazgāšanas līdzekļus, šampūnus – vasarā ieteicams izvēlēties maigākus matu mazgāšanas un kopšanas līdzekļus ar mitrinošām formulām, kuri ir piemēroti ikdienas lietošanai. Matu mazgāšanai izmantojiet remdenu vai siltu ūdeni, bet ne karstu. Savukārt pēc šampūna lietošanas noteikti izmantojiet kondicionieri atbilstoši savam matu tipam. Tas nogludinās matus, padarīs tos elastīgākus un vieglāk ķemmējamus.

Tā kā vasara Latvijā ir arī tradicionāli aktīvākā peldsezona, atcerieties izmazgāt matus pēc peldēm sāļā vai hlorētā ūdenī. Reizi nedēļā sarīkojiet matiem dziļāku attīrīšanu – tam noderēs pīlingi galvas ādas attīrīšanai, lai noņemtu lieko sebumu un ieveidošanas līdzekļu atlikumus.

  • Mitrināšana. Visbīstamākais matiem ir mitruma zudums, un vasarā to veicina vairāki apkārtējās vides faktori, tai skaitā karstums, spēcīgais UV starojums, peldes un citi. Mitruma zuduma rezultātā mati kļūst sausi, zaudē spīdumu un elastību. Tādēļ vasarā ir ieteicams 1-2 reizes nedēļā lietot mitrinošu vai atjaunojošu matu masku. Tas paātrinās matu atjaunošanos un aktivizēs neaktīvo matu folikulus.

Lai gūtu maksimālu efektu no matu kopšanas, kopšanas līdzekļu sastāvā meklējiet tādas sastāvdaļas kā keratīns (atjauno matu struktūru), alveja (dziļi mitrina matus un galvas ādu),  pantenols (nomierina).

  • Aizsardzība. Pārmērīga saules iedarbība var bojāt matus – tās ietekmē mati kļūst sausi, blāvi un nepaklausīgi. Lai pasargātu matus no ultravioletajiem stariem, efektīvs veids ir cepures vai citas galvassegas valkāšana. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr tas ir iespējams, kā arī bieži vien cepure nesniedz aizsardzību matiem visā to garumā, kā arī var būt veidota no daļēji caurspīdīga materiāla, laižot cauri saules starus. Tādēļ ir ieteicams no saules matus pasargāt arī ar matu kopšanas līdzekļiem, kuru sastāvos ir SPF. Pateicoties tiem, mati neizbalē un saglabā krāsas noturību un spīdumu.

Padomi un noderīgi triki matu skaistumam vasarā

BENU Aptiekas kosmētikas speciāliste M. Kigitoviča uzsver, ka ieviešot pavisam vienkāršus ieradumus, varam mazināt matu bojājumu risku vasarā un palīdzēt tiem izskatīties skaisti:

  • Pirms peldes saslapiniet matus zem tekoša ūdens. Mitri mati neuzsūks tik daudz sālsūdens. Ja tuvumā nav dušas, var izmantot izsmidzināmo pudeli ar ūdeni, ko var ērti paņemt līdzi.
  • Vasarā mazāk izmantojiet matu fēnus, taisnotājus un lokšķēres. Vasarā mūsu matus sausina ārējie vides faktori, tāpēc pēc iespējas pasaudzējiet tos ikdienā un reizēm ļaujiet, lai mati izžūst dabīgā veidā.
  • Izvairieties no spēcīgas noturības veidošanas līdzekļiem. To vietā izvēlieties maigākus produktus, piemēram, mitrinošus aerosolus, serumus un citus.
  • Ieviesiet matu kopšanas rutīnā jaunus, vasarai piemērotus kopšanas līdzekļus. Ja iepriekš neesat lietojuši nenomazgājamos matu kopšanas līdzekļus, vasara ir īstais laiks, lai tos izmēģinātu! Aptieku klāstā ir pieejami, piemēram, kondicionieri, kas nav jānoskalo, un aerosoli ar SPF, kas ne tikai palīdzēs aizsargāt galvas ādu un matus no kaitīgā UV starojuma, bet arī sniegs papildu mitrināšanu un kopšanu.

Jaunās tendences matu skaistumam

Mēdz teikt, ka mati ir viena no mūsu svarīgākajām rotām – ne velti arvien tiek meklēti jauni risinājumi, formulas un sastāvdaļas matu kopšanai un skaistumam. Katru gadu skaistumkopšanas tirgū parādās virkne jaunu produktu, kas spēj cīnīties ar ādas vai matu problēmām efektīvāk nekā to priekšgājēji. Mainās arī tendences matu kopšanā. Piemēram, šobrīd klienti arvien vairāk jautā pēc dabiskām un saudzējošām līdzekļu sastāvdaļām, stāsta M. Kigitoviča.

Tāpat arvien vairāk tiek runāts par galvas ādas kopšanu. Tas ir likumsakarīgi, jo veselīgas matu saknes nozīmē arī veselīgus matus. Tādējādi palielinās galvas ādas skrubju, balzamu, serumu, masku un citu līdzekļu klāsts. Šie līdzekļi var būt piemēroti kādas noteiktas galvas ādas problēmas risināšanai, bet, ja nav problēmu, var izvēlēties produktus ar vitamīniem vai vieglu mitrinošu efektu.

Vēl viens interesants un nu jau kādu brīdi aktuāls jaunums ir vitamīni, kurus var klāt uzreiz uz matiem, turklāt tie aizsargā arī pret UV stariem, tādēļ šobrīd, vasarā, būs īpaši aktuāli un noderīgi.

Skaistiem un veselīgiem matiem svarīgs atbalsts no iekšpuses

Pareiza un matu tipam atbilstoša kopšana ir ļoti būtiska matu skaistumam un veselībai, taču neatsverama ir arī pietiekama mikroelementu un vitamīnu uzņemšana – ar pārtiku vai nepieciešamības gadījumā uztura bagātinātāju veidā. Lai atbalstītu un spēcinātu matus, papildus var lietot tādus uztura bagātinātājus kā kolagēns, B grupas vitamīni, D vitamīns. Svarīgākie mikroelementi matiem ir dzelzs, selēns un cinks. Tāpat ļoti svarīga ir pietiekama ūdens dzeršana, apmēram 1,5 litri dienā. Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par jums piemērotāko izvēli.

Kompetenta pieeja un pareizi izvēlēti produkti nodrošinās matiem skaistu un veselīgu izskatu arī karstākajās vasaras dienās!

Princis Viljams dejo Teilores Sviftas koncertā (+VIDEO)

Dziedātāja Teilore Svifta uzstājās Vemblija stadionā Londonā, kur viņas koncertu apmeklēja 90 000 klausītāju, tostarp Velsas princis Viljams ar saviem bērniem. Interneta hitu radījis video, kurā princis Viljams dejo līdzi Sviftas dziesmai “Shake it Off”. Kāds koncerta apmeklētājs nofilmēja šo deju, un video ātri vien kļuva populārs vietnē “TikTok”. Cilvēki ar sajūsmu novērtēja prinča deju soļus, uzsverot, ka tas ir izcili.

Svifta savos sociālajos tīklos publicēja fotogrāfiju, kurā viņa redzama kopā ar princi Viljamu un viņa bērniem, princi Džordžu un princesi Šarloti. Viljams 21. jūnijā atzīmēja savu 42. dzimšanas dienu, kopā ar saviem vecākajiem bērniem apmeklējot Sviftas koncertu.

Video

Ir zināms, ka Velsas princese Ketrīna Midltone izvairās no publiskiem pasākumiem un šobrīd ārstējas. Pēc paziņojuma par vēža diagnozi Midltone pirmoreiz parādījās sabiedrībā, piedaloties karaļa Čārlza III dzimšanas dienas parādē “Trooping the Colour”. 22. martā viņa paziņoja, ka viņai atklāts vēzis.

Vecmāte: Labākais veids, kā laist pasaulē bērniņu, – būt saskaņā ar sevi pašu

Bērniņa gaidīšana ir īpašs laiks, un pirmā satikšanās – neaizmirstams piedzīvojums. Kur un kā laist pasaulē mazulīti, lai gan māmiņa, gan bērniņš varētu šo grūto darbu godam paveikt un justies droši? Atbalstot topošos vecākus, ceturtdien, 27. jūnijā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies kārtējais seminārs “Gaidību 4diena”, kurā dažādu nozaru speciālisti sniegs vērtīgu informāciju par grūtniecības laikā svarīgiem jautājumiem – arī par dzemdību vietas un veida izvēli.

Mājās vai slimnīcā?

Kā savā praksē novērojusi vecmāte, VCA “AURA” Jauno ģimeņu skolas lektore Agnese Lemeševska, topošās māmiņas mūsdienās kļūst arvien izglītotākas par dažādiem dzemdību jautājumiem, labprāt piedalās kursos, lasa, pēta un, pat ja nav pilnīgi pārliecinātas, kādu dzemdību norisi izvēlēties, skaidri zina, ko noteikti negribētu piedzīvot.

Kā dzemdēt – viena padoma, kas derētu visām sievietēm, nav, saka vecmāte. Galvenais, lai sieviete justos labi. “Iemesls, kāpēc mājdzemdības ir populāras, ir tas, ka jebkādi traucējoši faktori – nepieciešamība kaut kur iet, braukt, pārvietoties, svešas skaņas, smaržas, cilvēki – novērš uzmanību no galvenā,” skaidro Agnese Lemeševska. “No dzemdību raituma viedokļa dzemdētājai ir jājūtas droši un relaksēti. To labi ilustrē arī dzīvnieku pasaule: ja kaķenīti, kura dzemdē, iztraucē suns, dzemdības pārtrūkst, viņa kaut kur aiziet, paslēpjas, un tikai tad viss turpinās. Cilvēkiem ir līdzīgi. Savukārt, ja vērtējam sarežģījumu risku, labāk ir atrasties slimnīcā vai vismaz tās tuvumā, lai viegli un ātri varētu saņemt medicīnisko palīdzību, ja tāda nepieciešama. Tāpēc šobrīd arvien biežāk tiek piedāvāts tāds risinājums kā sava veida mājdzemdības slimnīcā, medicīnas iestādē radot sievietei tādus apstākļus, lai viņa justos gana mājīgi.”

Kādi paradumi ikdienā, tādi arī dzemdībās

Aplami ir cerēt, ka viena metode pēkšņi izrādīsies burvju nūjiņa, kas atrisina visus izaicinājumus. “Svarīgi paturēt prātā, ka sieviete nekļūst par citu cilvēku tāpēc, ka viņai dzimst bērns,” uzsver Agnese Lemeševska. “Ja viņa ikdienā pie katrām mazākajām sāpēm dzer pretsāpju zāles, tad arī dzemdībās gribēs atsāpināšanu. Ja sieviete uzticas medikamentiem, mērierīcēm un ārstiem, viņai būs drošāka sajūta slimnīcā. Savukārt sievietei, kura dzīvo saskaņā ar dabu un dod priekšroku zaļam dzīvesveidam, vairāk palīdzēs atbilstošas alternatīvas – akupresūra, aromterapija, joga, elpošanas vingrinājumi u. tml. Kāda ikdiena – tādas būs arī dzemdības, un ar to jārēķinās, izvēloties, kur dzemdēt. Dzemdības nav ne īstā vieta, ne laiks eksperimentiem.”

Slimnīcās nav atļauts lietot sveces vai spēcīgus aromātus, bet, ja sieviete ikdienā pieradusi lietot, piemēram, noteiktas ēteriskās eļļas, neuzbāzīgā daudzumā tās var būt labs atbalsts. Tāpat vecmāte iesaka uz slimnīcu ņemt līdzi kaut ko ar māju smaržu – piemēram, pledu vai halātu, jo daudzas topošās māmiņas satrauc slimnīcu un medikamentu smarža. “Ja sieviete uzliek savu mūziku, saritinās savā sedziņā, rodas mājīga sajūta, un tas ļauj vairāk atbrīvoties un ļauties dzemdību procesam,” iesaka vecmāte. Viņasprāt, izcili, ja līdzi var ņemt arī partneri – ja pārim ir labas, mīlošas attiecības, partneris ir staigājoša drošības sajūta.

Kur meklēt informāciju?

“Skaidrs, ka mūsdienu informācijas laikmetā neviena sieviete nav īsti pasargāta arī no aplamām ziņām, maldīgiem priekšstatiem un šausmu stāstiem, sevišķi topošās māmiņas, kurām dzemdību pieredzes vēl nav,” saka Agnese Lemeševska. Daudzām sievietēm pirmais padomdevējs ir internets, tomēr ar to ļoti jāuzmanās, brīdina vecmāte: “Internetā var atrast diametrāli pretējus viedokļus un arī daudz muļķību. Tāpēc labāk uzticēties profesionāliem portāliem un raidījumiem, kas vērsti uz vecāku auditoriju, vai arī apmeklēt tādus pasākumus kā “Gaidību 4dienas”, kur var individuāli pajautāt dažādu jomu profesionāļiem savus jautājumus. Var lasīt grāmatas, lūgt padomu ginekologam vai vecmātei, vērsties pie dūlas – katrai sievietei derēs kaut kas cits. Katrā ziņā nav vērts pārpūlēties, skraidot pa desmit dažādiem kursiem – pietiks ar vieniem, papildus apmeklējot peldēšanu, vingrošanu, jogu vai elpošanas nodarbības. Ja ļoti gribas tusēt interneta forumos, runājiet par to, kur ko nopirkāt, bet lūdzu, viena otru neārstējiet!”

Viņa ar smaidu piebilst – laikam izplatītākais mīts, ar ko nākas saskarties, ir tas, ka dzemdības sākas kā filmās: pēkšņi noplūst ūdens, sieviete lec taksī un pēc trim spiedieniem dabū apaļīgu, divus mēnešus vecu bērnu. Patiesībā ar ūdens noplūšanu sākas mazāk nekā 20% dzemdību, galvenā pazīme tomēr ir kontrakcijas, un pirmās dzemdības var ilgt no 12 līdz 24 stundām vai pat ilgāk. Tāpēc ir ļoti svarīgi būt godīgai un patiesai pret sevi un izvēlēties tādu dzemdību norisi, kas ļaus nedomāt ne par ko citu un visu uzmanību veltīt pašam galvenajam – bērniņa piedzimšanai.

Lai uzzinātu vairāk par to, kā izvēlēties vispiemērotāko dzemdību norises veidu, un citiem grūtniecības un pēcdzemdību laikā svarīgiem jautājumiem, ikviena topošā un jaunā māmiņa, kā arī tēti aicināti apmeklēt semināru “Gaidību 4diena”, kas norisināsies 27. jūnijā plkst. 11.00–13.00 TC “Domina Shopping” centrālajā laukumā pie restorāna “Vairāk Saules”.

Šajā “Gaidību 4dienā” par tehnisko un emocionālo palīdzību dzemdībās un dažādiem dzemdību veidiem un palīgrīkiem stāstīs vecmāte, VCA “AURA” Jauno ģimeņu skolas lektore Agnese Lemeševska. Sexy Style eksperte Eva Gulbe runās par seksu grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā.  Pētniecisku lekciju par bērnam drošu vidi, skaņu un atmosfēru mājās un to, kā veidojas bērnu uztvere par dzirdēto, vadīs SIA “Ģimeņu attīstības aģentūra”, LaIPA biedrs un KidsOn.lv idejas autore Ieva Krauja. Savukārt asociētais profesors, sertificēts gastroenterologs Dr. Aleksejs Derovs atklās, kādas gremošanas sistēmas problēmas ir izplatītas grūtniecības laikā, kad būtu jāvēršas pie speciālista un kā atvieglot dažādas nepatīkamas sajūtas un grūtniecības blaknes.

Ikviens semināra apmeklētājs aicināts piedalīties momentloterijā, kurā iespējams laimēt tirdzniecības centra “Domina Shopping” dāvanu karti 100 eiro vērtībā un vērtīgas nomnieku dāvanas. Tāpat vairākos veikalos gaidāmi īpašie “Gaidību 4dienas” piedāvājumi. Vairāk informācijas: https://domina-shopping.lv/lv/pasakumi/gaidibu-4diena-27-junijs/.

Ņujorkā arestēts Džastins Timberleiks! (+VIDEO)

Amerikāņu popzvaigzne Džastins Timberleiks ir aizturēts par braukšanu reibumā, ziņo BBC.

Viņš tika arestēts un apsūdzēts otrdienas, 18. jūnija, rītā Ņujorkā. Timberleiks atradās Hemptonsā, slavenību iecienītā vasaras galamērķī Longailendā.

Arestu veica īsi pēc pusnakts, kad policisti viņu apturēja par stop zīmes neievērošanu un braukšanu nepareizā ceļa pusē, liecina oficiālā informācija. Policisti konstatēja, ka Timberleika acis bija stiklainas un viņa elpa smaržoja pēc alkohola. Viņa runas spējas bija palēninātas, un viņš atteicās no alkometra pārbaudes, liecina ieraksti.

“Es izdzēru tikai vienu martini un sekoju draugiem mājup,” Timberleiks sacīja policistam.

Plānots, ka viņš stāsies tiesas priekšā 26. jūlijā. Viņa advokāts Edvards Bērks Juniors otrdienas vakarā CBS ziņoja, ka aizstāvēs savu klientu un pašlaik ir iesaistīts lietas procesā.

Video

43 gadus vecais Timberleiks gatavojās uzsākt savu sestā albuma “Everything I Thought It Was” pasaules turneju.Bijis populārās puišu grupas NSYNC dalībnieks, Timberleiks ir arī aktieris, dziesmu autors un viens no vislabāk pārdotajiem mūziķiem pasaulē. Popzvaigzne iepriekš ir atklāti runājis par palīdzības meklēšanu saistībā ar pārmērīgu dzeršanu.

LED tīkla apgaismojums ir mūsdienīgs risinājums tiem, kas vēlas piešķirt telpām mirdzumu un siltumu!

LED tīkla apgaismojums ir mūsdienīgs risinājums tiem, kas vēlas piešķirt telpām mirdzumu un siltumu. Atšķirībā no tradicionālajām virtenēm, tīkla gaismas ķermeņi ir izkārtoti režģa veidā, tāpēc tie ir ideāli piemēroti vienmērīgam pārklājumam uz krūmiem, sienām un griestiem, nodrošinot vienmērīgu gaismas izplatīšanu.

Efektivitāte un daudzpusība

Viena no izcilākajām LED tīklu gaismu īpašībām ir to efektivitāte. Šīs lampas patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas nekā tradicionālās spuldzes, kas ne tikai palīdz samazināt enerģijas rēķinus, bet arī samazina ietekmi uz vidi. Turklāt LED tīkla lampas ir pazīstamas ar savu izturību un ilgo kalpošanas laiku, tās reti ir jānomaina un spēj izturēt dažādus laikapstākļus, padarot tās par ideālu izvēli āra dekorācijām.

Vēl viena būtiska priekšrocība ir to drošība. LED gaismas rada minimālu siltumu, tādējādi samazinot ugunsbīstamības risku, jo īpaši dekorējot dzīvus kokus un audumus. Tāpēc LED tīkla gaismas ir droša izvēle gan ģimenēm, gan publiskām izstādēm.

Radoši rotājumi ar LED tīklu gaismām

LED tīklu gaismu viendabīgais dizains padara tās neticami efektīvas, lai radītu burvīgu atmosfēru svētku sezonā vai īpašos pasākumos, piemēram, kāzās. Tās var pārvilkt pāri dzīvžogiem, apvīt ap kokiem vai izmantot kā fonu fotogrāfijām, nodrošinot vienmērīgi apgaismotu zonu, kas uzlabo jebkura pasākuma kopējo estētiku.

Mājokļa dekorēšanai LED tīkla gaismas var pārveidot vienkāršu sienu par spilgtu elementu vai piešķirt mājīgu noskaņu guļamistabai vai terasei, pierādot, ka to izmantošana ir ierobežota tikai ar cilvēka iztēli.

Labāko LED tīkla gaismu izvēle

Izvēloties LED tīkla apgaismojumu, ņemiet vērā nosedzamās platības lielumu, kā arī apgaismojuma krāsu un intensitāti, lai nodrošinātu, ka tas papildina jūsu esošo interjeru. Tiem, kas vēlas izpētīt dažādas iespējas, var noderēt e-komercijas vietnes apmeklējums, kas specializējas LED apgaismojuma jomā. https://tonro.lv/lv/tags/led-gaismas-virtenes šīs platformas piedāvā plašu izvēli, sākot no maigām baltām gaismām un beidzot ar spilgtām krāsām, kā arī ekspertu konsultācijas, kas palīdzēs jums pieņemt vislabāko lēmumu jūsu apgaismojuma vajadzībām.

LED tīkla apgaismojums ir efektīvs, drošs un skaists apgaismojuma risinājums, kas var uzlabot jebkuru telpu. Neatkarīgi no tā, vai tās paredzētas svētku dekorēšanai vai atmosfēras radīšanai visa gada garumā, šīs gaismas apvieno skaistumu un praktiskumu.

Kā cīnīties ar gremošanas sistēmas problēmām vasarā?

Vasara bez grilēšanas un gardu ēdienu baudīšanas nav iedomājama, bet var gadīties, ka no neveselīgu ēdienu baudīšanas, pārēšanās un vēl dažādu citu iemeslu dēļ rodas gremošanas sistēmas problēmas. Kādi ir biežākie gremošanas sistēmu problēmu cēloņi un kā no tiem izvairīties, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Biežākās gremošanas problēmas vasarā

Vasara ir laiks, kad mēdzam baudīt dažādus grilētus, treknus un dažreiz neveselīgus ēdienus, kā arī biežāk mēdzam ceļot, kas arī var izraisīt gremošanas problēmu parādīšanos. Ģimenes ārste Zane Zitmane stāsta, ar kādām gremošanas problēmām vasarā visbiežāk saskaramies un kādi ir to cēloņi:

  • Slikta dūša, vemšana, saindēšanās ar ēdienu – šos simptomus bieži izraisa baktērijas, piemēram, salmonellas un E. coli, kas vairojas siltumā.
  • Caureja – bieži saistīta ar piesārņotu ūdeni vai ēdienu, kā arī izmaiņām uzturā ceļošanas laikā.
  • Smaguma sajūta vēderā un vēdera pūšanās – pārsvarā rodas no pārēšanās, taukainiem un smagiem ēdieniem un nepietiekamas fermentu darbības dēļ.
  • Mainīga vēdera izeja un aizcietējumi – var rasties nepietiekošu šķiedrvielu uzņemšanas rezultātā.
  • Sāpes vēderā un dedzināšana aiz krūšu kaula – var rasties stresa vai kairinošu produktu ietekmē.

Ko darīt, ja parādās gremošanas problēmas?

Ja parādās gremošanas traucējumi, piemēram, slikta dūša, caureja, smaguma sajūta, vēdera pūšanās, mainīga vēdera izeja, aizcietējumi, sāpes vēderā vai dedzināšana aiz krūšu kaula, nepieciešams palielināt šķidruma uzņemšanu, ja iespējams maziem malkiem un periodiski, lai izvairītos no dehidratācijas, īpaši, ja ir caureja vai vemšana. Papildus jādzer ar sāļiem un minerāliem bagāti dzērieni, lai atjaunotu organisma skābju un bāzu līdzsvaru, iesaka ģimenes ārste Z. Zitmane. Jālieto viegli sagremojami pārtikas produkti, jāizslēdz no uztura tie produkti, kas veicina pūšanos vai izteiktas kuņģa un zarnu trakta reakcijas, piemēram, piens un piena produkti, cukuri, dārzeņi un augļi. Gremošanas traucējumu laikā jāļauj ķermenim atjaunoties un atgūt spēkus, ievērojot saudzējošāku darba un atpūtas režīmu. Lai veicinātu organisma atjaunošanos un mazinātu simptomus, jāuzņem buljons vai vieglas zāļu tējas, piemēram, kumelītes un piparmētras. Var apsvērt probiotiku un fermentu lietošanu, lai atjaunotu zarnu mikrofloru, uzlabotu gremošanas sistēmas darbību un atvieglotu smaguma sajūtu vēderā.

Bīstamie simptomi

Vēdera sāpes var būt nopietnu veselības problēmu simptoms, ko nedrīkst atstāt bez ievērības, uzsver ģimenes ārste. Ja ir jūtamas nepārejošas un asas sāpes vēderā, asins piejaukumi fēcēs vai masīva vemšana, augsta temperatūra (virs 38°C), kas nepāriet un slikti pazeminās, lietojot pret-temperatūras līdzekļus, un ir izteikts vājums, dehidratācija (sausa mute, mazs urīna daudzums), ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība. Šie simptomi var liecināt par nopietnākām problēmām, piemēram, apendicītu, kuņģa vai zarnu čūlu vai smagu saindēšanos, kas prasa tūlītēju ārsta apskati un medicīnisku izvērtēšanu.

Gremošanas problēmu profilakse

Ģimenes ārste Z. Zitmane iesaka, lai pēc iespējas izvairītos no gremošanas problēmām, jācenšas ievērot profilakses pasākumi:

  • Rūpīgi un regulāri jāmazgā rokas un jāievēro higiēna, īpaši svarīgi ir mazgāt rokas pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma.
  • Jāizvēlas svaigi un kvalitatīvi produkti, lietojot vietējās un sezonas ogas, dārzeņus un augļus. Jāizvairās no veciem vai aizdomīgiem produktiem, kas nepatīkami smaržo un izskatās.
  • Jāuzņem tīrs ūdens, daudzumu piemērojot ķermeņa prasībām un aktivitātēm dienas laikā, lai uzturētu hidratāciju un veicinātu gremošanas sistēmas darbību.
  • Jāizvairās no pārēšanās, ievērot ēšanas režīmu. Jāēd nelielas porcijas, lēni baudot, izgaršojot un rūpīgi košļājot ēdienu.
  • Jāievēro atbilstoša ēdiena uzglabāšana, neatstājot gatavotu pārtiku ārpus ledusskapja ilgu laiku.
  • Jāuzņem veselīgs un savam organismam atbilstošs uzturs, kas ir daudzveidīgs un ar pietiekamu šķiedrvielu saturu.
  • Jāievēro regulāras ēdienreizes, to starplaikos nevajadzētu našķēties.
  • Pastaigas, joga un citas fiziskās aktivitātes un vingrinājumi palīdzēs gremošanas sistēmai darboties efektīvi.
  • Jācenšas izvairīties no stresa, jo stress arī var negatīvi ietekmēt gremošanu. Stresa samazināšana, piemēram, ar meditāciju, elpošanas vingrinājumiem un citiem stresa mazināšanas veidiem var būt ļoti noderīga.
  • Nepieciešamības gadījumā savlaicīgi jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, gastroenterologu vai uztura speciālistu, ja nepieciešams piemērot un piemeklēt savam dzīvesveidam un organisma prasībām atbilstošu uzturu vai ārstēšanu.

Rūpējoties par savu veselību profilaktiski, var izbaudīt vasaru bez gremošanas problēmām.

Produkti gremošanas sistēmas veselībai

Gremošana ir sarežģīts, daudzslāņains un ilgstošs fizioloģisks process, kas ietver visu kuņģa un zarnu traktu, skaidro BENU Aptiekas farmaceites K. Čerjomuhins. Šis process nav iespējams bez gremošanas fermentu līdzdalības. Fermenti ir iesaistīti visos gremošanas posmos: no mutes līdz resnajai zarnai. Ja organismā nav pietiekami daudz fermentu, gremošanas process tiek traucēts. Tādēļ, lai palīdzētu novērst gremošanas problēmu rašanos, ir nepieciešams uzturā iekļaut produktus ar fermentiem:

  • Ananass var būt labvēlīgs gremošanas sistēmai, jo tas satur īpašu proteolītisko fermentu grupu, ko sauc par bromelaīnu. Bromelaīns nodrošina olbaltumvielu sagremošanu.
  • Mango satur fermentu amilāzi, kas nodrošina komplekso ogļhidrātu sadalīšanos vienkāršos cukuros – glikozē un maltozē.
  • Medus ir bagāts ar daudzām noderīgām vielām, tostarp gremošanas fermentiem.
  • Banāni satur divas fermentu grupas: amilāzi un glikozidāzi. Tie nodrošina komplekso ogļhidrātu (piemēram, cietes) sadalīšanos sagremojamos monosaharīdos.
  • Avokado praktiski nesatur cukuru (tos var ēst arī cukura diabēta gadījumā), bet tie satur daudz vērtīgu tauku. Tā augļi ir bagāti ar lipāzi – fermentu, kas nodrošina ar pārtiku saņemto tauku uzsūkšanos.
  • Kefīrs ir viens no visizplatītākajiem fermentētajiem piena dzērieniem pasaulē, kas ir ļoti noderīgs visam ķermenim un jo īpaši kuņģa un zarnu veselībai.
  • Ingvers satur fermentu, kas var sadalīt olbaltumvielas. Šāda veida proteāze tiek plaši izmantota pārtikas rūpniecībā, ko izmanto biezpiena un desertu pagatavošanai. Pētījumi liecina, ka ingvers, ietekmējot gremošanas sistēmas gludos muskuļus, ievērojami palielina kuņģa iztukšošanās ātrumu.

Ja tomēr nākas saskarties ar gremošanas problēmām, talkā var nākt probiotiskie līdzekļi, kas palīdzēs gremošanas sistēmas sakārtošanai. Probiotiku lietošana palīdzēs atjaunot zarnās nepieciešamās baktērijas, kompensējot labvēlīgos mikroorganismus, kas miruši intoksikācijas rezultātā, kā arī palīdzēs atbrīvoties no patogēniem mikroorganismiem, kas izraisa disbiozi, palīdzēs novērst kuņģa un zarnu trakta traucējumu pazīmes un atjaunot imunitāti un palīdzēs imūnsistēmai kopumā. Atcerieties, ka pirms probiotiku lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Uztura bagātinātāji neaizstāj veselīgu un sabalansētu uzturu.

Kaitīgo ieradumu „grābekļi” – neizgulēšanās, smēķēšana un neveselīgs uzturs

Veselīgs dzīvesveids ir pamats lieliskai pašsajūtai, labai veselībai un iekšējai enerģijai, tomēr reizēm ikdienā ieviešas arī kāds kaitīgs ieradums. Atbildot uz jautājumu, kādi no neveselīgiem ieradumiem Jums piemīt, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši pietiekamu neizgulēšanos (27 %), smēķēšanu (26 %) un neveselīgu ēšanu (20 %), liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma dati. Pēdējā gada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, ir nedaudz samazinājies.

„Visi ļoti labi zinām, ka kaitīgi ieradumi nenāk par labu mūsu veselībai, tomēr teju katrs reizēm mēdzam uzkāpt uz kāda „grābekļa”, kad ēdam vairāk un neveselīgāk, pārāk daudz lietojam alkoholiskos dzērienus, nepietiekami izguļamies. Ja tas notiek tikai pāris reizes gadā, tad, iespējams, tas būtisku ietekmi uz veselību neatstās, bet, ja kaitīgais ieradums ir ikdienas sastāvdaļa, tad noteikti ir jādomā, kā to mainīt,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Neizgulēšanās – šķietami nevainīgs ieradums  ar nopietnām sekām

Nepietiekams miegs ietekmē mūsu veselību daudz nopietnāk, nekā esam ieraduši domāt, jo tas atstāj negatīvu iespaidu uz kognitīvajāms funkcijāms un garīgo veselību. Ja neizgulēšanās ir regulāra, samazinās koncentrēšanās spējas un atmiņa, kļūst grūtāk pieņemt lēmumus.

Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt iedzīvotājiem no 35 līdz 44 gadu vecumam (37 %), tiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (34 %), un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (33 %).

„No hroniskas neizgulēšanās cieš arī imūnsistēma – tā kļūst vājāka, un ķermenis ir uzņēmīgāks pret dažādām infekcijām. Miega trūkums var palielināt arī sirds slimību, augsta asinsspiediena un insulta risku, radot nopietnas sekas mūsu sirds un asinsvadu veselībai. Tas var ietekmēt arī vielmaiņu un ķermeņa svaru, jo hormonu darbība, kas regulē izsalkumu un sāta sajūtu, ir traucēta, radot labvēlīgus apstākļus aptaukošanās un diabēta attīstībai. Turklāt miega trūkums var būt bīstams arī ikdienas dzīvē, jo tas pagarina reakcijas laiku un ietekmē spriestspēju, palielinot negadījumu risku gan darbā, gan vadot transportlīdzekli,” brīdina farmaceite.

Regulāro smēķētāju skaits nemazinās

Lai gan pastāvīgi tiek īstenotas dažādas kampaņas smēķēšanas paraduma mazināšanai, tomēr Veselības indekss liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas, un šajā laika posmā svārstības bijušas vien četru procentpunktu robežās. Regulāra tabakas smēķēšana ir izteiktāka iedzīvotājiem ar pamatizglītību (45 %), respondentiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (40 %), un vīriešiem (37 %).

Kā norāda farmaceite, smēķēšanas atmešana ir sarežģīta, jo ir saistīta gan ar fizisko, gan psiholoģisko atkarību. Smēķējot nikotīns ātri nonāk smadzenēs un izdala dopamīnu, radot baudas sajūtu. Smadzenes pierod pie šīs stimulācijas un prasa arvien vairāk nikotīna. Kad cilvēks mēģina atmest smēķēšanu, viņš bieži piedzīvo nepatīkamas sajūtas – trauksmi, depresiju, miega traucējumus un palielinātu apetīti.

Turklāt smēķēšana bieži vien ir saistīta ar konkrētiem ieradumiem, piemēram, kafijas dzeršanu, pārtraukumiem darbā vai socializēšanos. Sociālais spiediens, draugu un kolēģu ietekme var vēl vairāk apgrūtināt smēķēšanas atmešanu.

„Lai arī tas nebūt nav vienkārši, atmest smēķēšanu nav neiespējami. Svarīgi pieņemt apzinātu lēmumu un noteikt konkrētu sākuma datumu. Tāpat ir būtiski par savu izvēli informēt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un lūgt viņu atbalstu. Lai mazinātu nepatīkamos simptomus, iesaku jau laikus aptiekā painteresēties par dažādiem līdzekļiem, kas tos mazinās, piemēram, mutes aerosoliem, plāksteriem, iekšķīgi lietojamiem medikamentiem. Vēlams izvairieties no situācijām un vietām, kas saistās ar smēķēšanu, un neveselīgo ieradumu aizstāt ar citu veselīgu aktivitāti, piemēram, fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs mazināt stresu un uzlabos vispārējo pašsajūtu,” rosina farmaceite Amanda Ozoliņa.

Neveselīga ēšana – katram piektajam

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka viņam piemīt neveselīgas ēšanas ieradums. Līdzīgi kā smēķēšana arī šis paradums visbiežāk izplatīts starp iedzīvotājiem ar kopumā neveselīgu dzīvesveidu (44 %) un iedzīvotājiem ar pamatizglītību (34 %).

Veselīgs uzturs ir pamats mūsu vispārējai labsajūtai un dzīves kvalitātei, tāpēc ir svarīgi izkopt šo paradumu jau jaunībā, tā veidojot ieradumus, kas palīdzēs saglabāt veselību visas dzīves garumā. Veselīgs uzturs, kas ietver daudzveidīgus augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, olbaltumvielas un veselīgus taukus, nodrošina nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Šīs barības vielas palīdz stiprināt imūnsistēmu, veicināt spēcīgus kaulus un uzlabot smadzeņu darbību.

„Reizēm mēdzam neievērot sabalansēta uztura principu – pārāk daudz gaļas, pīrādziņu, siera, rasola, par maz augļu un dārzeņu. Ja notikusi šāda atkāpe, noteikti nākamajās dienās vajadzētu īpaši piedomāt pie pilnvērtīga uztura,” atgādina farmaceite.

Ērces, odi, dunduri: Kā izvēlēties piemērotāko aizsardzības līdzekli?

Siltie vasaras vakari ir lieliska iespēja vairāk laika pavadīt dabā – pastaigāties pa mežu, atpūsties piemājas pagalmā vai pie kādas ūdenstilpes. Diemžēl prieku par silto laiku var aizēnot dažādi asinssūcēji, kas pilnvērtīgi neļauj izbaudīt atpūtu un var kaitēt kā veselībai, tā pašsajūtai. Turklāt kukaiņu pētnieki jeb entomologi norāda, ka šogad ir bijis īpaši silts un mitrs pavasaris, kas veicinājis pastiprinātu insektu vairošanos. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro, kā izvēlēties piemērotāko aizsardzības līdzekli pret vasaras nelūgtajiem viesiem.

„Ir jāpiesargās no odiem, dunduriem un knišļiem, jo to radītie kodumi rada diskomfortu, niezi un pietūkumu, bet īpaši svarīgi parūpēties par maziem bērniem, jo viņiem alerģiskas reakcijas no dažādu insektu kodumiem mēdz būt izteiktākas. Savukārt ērces ir tās, no kurām ir jāuzmanās pilnīgi visiem, jo to kodums var būt bīstams arī tiem, kuri ir vakcinēti pret ērču encefalītu. Kā zināms, ērces izplata arī citas bīstamas slimības, piemēram, Laimas slimību un ērlihiozi, pret ko vakcīnu nav. Parasti aptiekās pieejamie līdzekļi ir piemēroti pret visu veidu asinssūcējiem – ērcēm, odiem, dunduriem, knišļiem –, tomēr ir pieejama arī specifiski ērcēm paredzēta aizsardzība,” stāsta farmaceite.

Produktu veidi un piemērotība

Līdzīgi kā ar medikamentiem arī līdzekļiem pret insektiem ir dažādi veidi un variācijas, tāpēc svarīgi izvēlēties sev piemērotāko. Zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam farmaceite iesaka nelietot nekādus aizsardzības līdzekļus, kas saskaras ar ādu, jo tik maziem bērniem āda ir ļoti jutīga un šie preparāti var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Dabiskie preparāti. Tie vislabāk ir piemēroti bērniem no sešu mēnešu vecuma, grūtniecēm, māmiņām, kuras zīda bērniņu, vecāka gadagājuma cilvēkiem un alerģiskākiem cilvēkiem. Šie preparāti ir veidoti uz dabisko eļļu bāzes, parasti tā ir citroneikaliptu eļļa. Tomēr arī dabisko līdzekļu gadījumā jāatceras, ka tie var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc pirms jebkura līdzekļa lietošanas ir ieteicams pārbaudīt tā ietekmi uz neliela ādas laukuma. Ja alerģiska reakcija neparādās, tad līdzekli var droši lietot. Tā kā parasti šie līdzekļi izdala dažādus aromātus, jāpavēro, vai konkrētā smarža ir pieņemama un ilgstoši varēsi to izturēt. Aptiekās ir pieejami dažādu veidu pūšamie līdzekļi ar atšķirīgu intensitāti, parasti to uzklāšana ir jāveic atkārtoti ik pēc četrām, sešām vai deviņām stundām, un aizsardzību regulāri atjaunot ir ļoti būtiski Šī tipa preparāti ir veidoti uz gaistošu vielu bāzes, kuru efektivitāte ar laiku būtiski samazinās, tāpēc ir ļoti rūpīgi jāizlasa līdzekļa darbības laiks, un pēc tam tas jāuzklāj atkārtoti. Lai sasniegtu labāku rezultātu, dabiskos preparātus ir ieteicams lietot tieši uz ādas un viegli ieberzēt.

Ķīmiskie aerosoli. Pēc bērna trīs gadu vecuma sasniegšanas var lietot arī dažādus ķīmiskos līdzekļus, kas parasti ir veidoti uz ķīmisko vielu DEET un permetrīna bāzes, ar tilpumu no 50 līdz 200 mililitriem. Šie ir populārākie aizsardzības līdzekļi pret insektiem, ko var uzklāt gan tieši uz ādas, gan izpūst uz drēbēm. Grūtniecēm un jaunajām māmiņām ir jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju par konkrētā līdzekļa piemērotību, jo ne visi preparāti šajā situācijā var būt atbilstoši.

Aproce. Jau pāris gadus aptiekās var iegādāties arī pretodu-ērču aproci, ko var lietot arī bērni no divarpus gadu vecuma un grūtnieces. Tās iekšējā daļā ir iestrādāta lentīte, kas aizsargā ādu no tiešas saskares ar aktīvo vielu, un tai ir ērti pielāgojams izmērs. Aproci var likt ap roku vai ap potīti, un tā būs derīga vienu mēnesi. Tikai jāatceras to noņemt roku mazgāšanas laikā un pēc lietošanas ievietot atpakaļ noslēgtā maisiņā. Aproces lietošanas gadījumā nebūs regulāri jāatceras par līdzekļa atjaunošanu, kas ir būtiska priekšrocība. 

Ultraskaņas ierīces. Šīs ierīces ērču atbaidīšanai ir bez ķimikālijām vai aromatizētājiem, tāpēc tās ir drošas lietošanai ikvienam. Ierīce izstaro ultraskaņas impulsus, ko cilvēks vai dzīvnieks nejūt, bet tie traucē ērču spējām orientēties telpā, piespiežot tās doties prom. Šīs ierīces var ērti novietot pie mazu bērnu ratiņiem, tā mazuli pasargājot no insektu kodumiem. Tās var piestiprināt arī pie virsēja apģērba vai pie apaviem vai somām. Ultraskaņas ierīču darbības diapazons ir no pusotra līdz divarpus metriem (atkarībā no ierīces modeļa),  un tās ir piemērotas arī ļoti alerģiskiem cilvēkiem.

Kā un kad uzklāt?

Farmaceite Alīna Fleišmane iesaka ar dabisko vai ķīmisko līdzekli nopūst visas atklātās ādas vietas, izņemot seju, lai izvairītos no līdzekļa iekļūšanas acīs un elpceļos. To ieteicams darīt tieši pirms došanās dabā un visefektīvāk būs līdzekli uzklāt tieši uz ādas. Lai pasargātu pret insektu kodumiem arī seju , no sākuma līdzeklis jāuzklāj uz plaukstām un pēc tam to uzmanīgi var uzklāt arī uz sejas. Pūšot līdzekli uz drēbēm, no sākuma vajadzētu pārbaudīt, vai tas neatstāj plankumus.

Ir jāpievērš uzmanība līdzekļa derīguma termiņam, īpaši, ja tas ir iegādāts pirms vairākiem gadiem. Parasti derīguma termiņi šiem preparātiem ir salīdzinoši ilgi, tomēr pēc to beigām darbības efektivitāte var būtiski samazināties.

Ja dodies uz vietu, kur zāles garums pārsniedz 10 centimetrus, pat ja tas ir piemājas dārziņš, līdzekļa lietošana ir ļoti ieteicama. Piesardzība pret ērcēm ir jāievēro ne tikai tajos Latvijas reģionos, kur to daudzums ir īpaši liels, bet visā Latvijā, tajā skaitā pilsētu parkos.

Ja tomēr esi sakosts

Ja no insektu kodumiem tomēr nav izdevies pasargāties, ir jālieto kāds iekšķīgi lietojams vai uz ādas uzziežams pretalerģijas līdzeklis.

„Īpaši nepatīkama reakcija var rasties tad, ja nelielā ādas laukumā bijuši vairāki kodumi. Šādā gadījumā pretalreģijas līdzekļi samazinās niezi un pietūkumu un uzlabos kopējo pašsajūtu. Tomēr, ja ir piesūkusies ērce, tad tā uzmanīgi jāizņem, vislabāk ar speciāli tam paredzētu ierīci, kas ir nopērkama aptiekā. Ērces izvilkšanai nekādā gadījumā nedrīkst lietot eļļu vai sviestu. Pēc ērču koduma pāris nedēļas noteikti jāvēro koduma vieta, kā arī jāseko vispārējam ķermeņa stāvoklim. Noteikti jāpievērš uzmanība tādiem simptomiem kā galvassāpes, muskuļu vājums, augsta temperatūra un nespēks un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pie ārsta,” uzsver farmaceite.

Lai mīlas drudzis netop par siena drudzi: Kā līgot, ja tev ir alerģijas

Strauji tuvojas tradicionālākie no tradicionālajiem latvju svētkiem – vasaras saulgriežu atbalss Jāņu vakara veidolā. Programmā dejas, ugunskura kuršana, lēkšana tam pāri – atkarībā no liesmas augstuma un katra individuālās riska uzņēmības – Jāņu siers un, nebūt nav izslēgts, ka arī papardes zieda meklēšana. Katrs kombinē un papildina ar izklaidēm pēc saviem ieskatiem.

Ir, protams, arī aspekti, no kuriem mēs šajos svētkos labprāt izvairītos. Odi. Lietus kā pa Jāņiem. Bravūrīgi mēģinājumi sēsties pie stūres, lai papildinātu izsīkušos alus krājumus. Nerimtīga šķaudīšana līdz rīta ausmai. Jāņi ir svētki visiem, kuri vēlas tos svinēt. Arī cilvēkiem ar siena drudzi (polinozi, putekšņu alerģiju). Te nu rodas izaicinājums – kamēr visi bauda, tu raudi. Un ne tāpēc, ka paparde novītusi, bet no alerģiju uzbrukuma. Siena drudzis ir sezonas slimība, kas parādās augu ziedēšanas laikā, jo to izraisa zālaugu, koku, krūmu, nezāļu, graudzāļu un citu augu ziedputekšņi. Nav pārāk aizraujoši, ja svētkus pārtrauc iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjunktivīts, nātrene un drudzis. Ar siena drudzi slimo 3-4% Latvijas iedzīvotāju. Tātad, no simts jāņubērniem vismaz trīs šos svētkus pavadīs ar īpašu piesardzību. Bet ko darīt? Svētkus taču kaut kā jāsvin.

Daži veidi, kā aiztaupīt sev asaras

  1. Jāņuzāļu vākšana, protams, ir sena un nekaitīga tradīcija, bet, ja to putekšņi apgrūtina mūsu vakara baudīšanu, pārējie mums visdrīzāk piedos, ja nebridīsim līdz krūtīm aizaugušā pļavā. Sevi varam mierināt ar domu, ka nebūsim noplūkuši Sarkanajā grāmatā iekļautu augu un samazinājuši arī iespējamību, ka pa ceļam savācam kādu ērču izcelsmes pasažieri. Bez tā mēs varam iztikt.
  • Vainagu pīšana. Ja mūs aicina piedalīties šajā nodarbē, atbildam ar izjustu, dvēselē tēmētu: “Vai tu gribi, lai es raudu?” Dramatiskākam efektam trenējamies pie spoguļa jau iepriekš. Varam eksperimentēt ar kosmētiku, lai uzsvērtu patieso sāpi acu skatienā.
  • Ja nu kāds ir uzņēmies salasīt zāles mūsu vietā un tagad jau starojošām acīm nāk mums likt vainagu galvā, veikli izvairāmies. Iespējams, ir vērts jau laikus sākt apgūt kādus noderīgus manevrus, lai tas svētku vakarā izdotos cēlāk, veiklāk un ne tik izmisīgi. Ja nav austrumu cīņu pieredzes, var mācīties no kaķa!
  • Ozollapās varbūt nav putekšņu, bet esam acīgi – iespējams, nolūkā to padarīt krāšņāku, kāds ozola vainagā ir iepinis madaru. Tam visam mēs arī sakām nē. Tā ticami, lai nedomā, ka jokojamies. Bet maigi, lai neapvainojas. Veiksmi!
  • Gulēšana siena šķūnī. Gulēšana, protams, nav darbs, un sienā īsti svaigu putekšņu vairs nav, bet ir nelielas aizdomas, ka labāk no tā nebūs. Ja nekādi nevaram vai negribam izvairīties, vismaz paklājam apakšā kārtīgu segu. Un piemīcam pamatu, lai nepamostos krāterī.
  • Ja esam nolēmuši savā Jāņu vakara programmā iekļaut arī papardes zieda meklēšanu, būs daudz vienkāršāk, ja atradīsiet sevī dziļu pārliecību, ka papardes pļavā nezied, zied tikai tās papardes, kuras ir iekšā mājā. Tas varētu būtiski samazināt tuvību ar odiem un citiem kustoņiem, kā arī vajadzību skaidrot to, kāpēc tagad ir vai nav īstais brīdis raudāšanai. Bet varam, protams, arī izmantot to lēmumu pieņemšanā – it īpaši, ja patiesībā nevēlamies nonākt tik tuvu tiem, kas nav gatavi mūsu asarām. Vai deguna niezēšanai. Vai atkārtotai šķaudīšanai.
  • Visbeidzot, ir arī vienkāršs – kaut arī, iespējams, ne tik izklaidējošs – risinājums. Antihistamīna līdzekļi. Protams, ja vēlamies jāņot līdz rītausmai, būtu vērts izvēlēties līdzekli, no kura strauji nesāk nākt brangs miegs – piemēram, Fenkarol. To gan jūs droši vien jau zinājāt.

Priecīgus Jāņus bez alerģijām!

Raksta tapšanā konsultēja Medicīnas zinātņu doktors, alergologs Māris Bukovskis.

7 padomi, lai Jāņos un pēc tiem justos labi

Jāņu svinības ir īpašs laiks – ar tradīcijām, maģiskiem nostāstiem un visdažādākajām aktivitātēm, tai skaitā svētku galda gatavošanu un Jāņu zāļu vākšanu. Kā baudīt svētkus pēc iespējas veselīgāk un izvairīties no tā, ka slikta pašsajūta izjauc svētku prieku? Noderīgos padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Vāciet Jāņu zāles pareizi – nekaitējot sev un dabai! Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, ir arī ārstniecības augi, kā arī tieši vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Jāņu zāles tāpat kā ārstniecības augi ir jāvāc rīta pusē, kad rasa nožuvusi, vai vakarpusē. Šos augus nevajadzētu vākt dienas karstākajā un saulainākajā laikā, jo tad augi ātri novītīs. Atcerieties, ka daba jāsaudzē – nav pieļaujama augu audžu postīšana un raušana ar visām saknēm! Ievāciet augus tīrās vietās. Kā ārstniecības augiem, tā Jāņu zālēm un vainagu pīšanai ievāc tikai zināmus augus, lai izvairītos no indīgo un aizsargājamo augu ievākšanas riska. Izplatītākie indīgie augi Latvijā ir latvānis (tam nedrīkst pat pieskarties, jo tas izsauc smagus ādas apdegumus), gundega (izsauc ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, gada staipekni, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles!

Jāņuzālēm un vainagiem der dažādi augi, kas atrodami pļavās un laukos – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, magones, pelašķi, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi, kalmes var izmantot svētku vainagu pamatam. Vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze palīdzēs pret galvassāpēm, savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, vīgrieze, melisa un kumelīte. Savukārt no ārstniecības augiem jūnijā var ievākt pelašķa, mārsila un raskrēsliņa lakstus, aveņu un ceļtekas lapas, liepu un rudzupuķu ziedus, sarkanā āboliņa ziedus un lakstus, ugunspuķes, vīgriezes un vērmeles lakstus. Dārzā ievācami kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedi, kā arī piparmētras, salvijas un melisas lapas.

Plānojiet svētku galdu laicīgi! Gatavojoties svētkiem, ir svarīgi saprast, kas mums katram ir Zāļu vakars un Jāņi, saka uztura speciāliste L. Sondore. Vai svinēsim svētkus pēc senču tradīcijām – dziedāsim, iesim rotaļās, aplīgosim kaimiņus, pavadīsim un sagaidīsim sauli, vai būsim pie galda, cepsim gaļu vai skatīsimies TV? Lai kāda būtu izvēle, laikus jādomā, kā plānot mielastu, kā lietderīgi pagatavot ēdienus un kā ēdienu neizmest ārā pēc svētkiem. Te viens no svarīgākajiem soļiem ir nenopirkt par daudz – ja jūs uzņemat viesus, sadaliet pienākumus, arī pārtikas iegādi. Saplānojiet jau iepriekš, kurš sagādās vai sasies sieru, ceps pīrāgus, plātsmaizes, sagādās dārzeņus, gatavos pamatēdienu. Nepērciet ēdienu vairāk, kā ir plānoti cilvēki! Bieži vien ledusskapī nav pietiekami vietas, kur visu pagatavoto ēdienu uzglabāt, un nākamajā rītā nereti kaut kas ir jāizmet, un tā ir produktu nelietderīga izšķērdēšana. Tādēļ ieplānojiet, ko pagatavosiet no atlikušā ēdiena – no dārzeņu plates pāri palikušajiem dārzeņiem gatavojiet nākamajā dienā zupu, sautējumu. Ja ir maizes, bulciņu un kliņģeru pārpalikumi, uzsildiet tos cepeškrāsnī, maizītes sacepiet ar pienu un kanēli – tā neizmetīsim pārtiku.

Arī svinot, atcerieties par mērenību – svētkiem izvēlieties vieglāku maltīti, kurā vairāk iekļaujiet augļus un dārzeņus, bet bagātīgākai ēdiena garšai un smaržai izmantojiet garšvielas un garšaugus, iesaka farmaceite I. Priedniece. Neaizraujieties ar alkoholiskiem dzērieniem!

Apdomājiet stratēģiju aizsardzībai pret odiem un ērcēm. Dodoties dabā, piemēram, vākt Jāņu zāles, ērču un odu kodumu risks ievērojami palielinās. Lai ērces nepiesūktos, padomājiet par atbilstošu apģērbu – pieguļošu, gaišās krāsās, ar garām piedurknēm un garās bikses, kuru gali sabāzti zeķēs vai zābakos, uzsver farmaceite I. Priedniece. Atcerieties arī par galvassegu! Ik pa laikam apskatiet, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce. Atnākot mājās, jāapskatās, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces. Ērču, arī odu atbaidīšanai izmanto repelentus, kuri ir sintētiskas vai dabiskas izcelsmes. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir, piemēram, dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns (KBR3023.) Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas, piparmētras ēterisko eļļu smarža. Pirms repelentu lietošanas noteikti izlasiet norādījumus, kā arī to, no kāda vecuma līdzeklis izmantojams bērniem. Vispopulārākie ir repelenti aerosolu veidā, ko izsmidzina uz ādas, apģērba un apaviem. To iedarbības ilgums no 2 līdz pat 12 stundām. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ir ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai.

Atcerieties par ūdens dzeršanu! Ikvienam ir nepieciešams ūdens – dienas laikā apmēram 1,5-2 litri.  Mūsu organismā ir aptuveni 75% ūdens, un mēs to arī aktīvi patērējam. Svētku steigā nereti aizmirstam dzert ūdeni, kas var ietekmēt mūsu pašsajūtu – rodas nogurums, galvassāpes, vēdera aizcietējumi un citas problēmas, skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Padomājiet arī par siltu zāļu tēju nakts laikā! Īpaši par ūdens dzeršanu atgādiniet bērniem un senioriem. Reizēm mēs savas slāpes neatpazīstam un noturam tās par izsalkumu. Dzert ūdeni ieteicams divdesmit minūtes pirms ēšanas un pusstundu pēc ēšanas, lai neatšķaidītu kuņģa sulas, bet ir jāatceras arī padzerties visas dienas garumā! Pievienojiet ūdenim piparmētru lapiņas, zemenes, citrona šķēlīti – būs koši un gardi!

Neļaujiet ādai apdegt saulē! Ādas aizsardzība vasarā ir ļoti būtiska, arī apmākušās dienās, tādēļ izvēlieties sev un bērniem piemērotus aizsardzības līdzekļus. Saules aizsargkrēmus jāuzklāj ādai 15-30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. No pulksten 10.00-16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, kā arī ir jāvelk atbilstošs apģērbs un jāatceras par galvassegu un saulesbrillēm.

Esiet aktīvi – nesēdiet visu laiku pie galda un izvairieties no pārēšanās! Svētku pavadīšana, tikai sēžot pie galda, ir viens no galvenajiem soļiem, kas veicina pārēšanos un sliktu pašsajūtu, jo tādējādi biežāk apēdam daudz gaļas, treknus salātus, konditorejas izstrādājumus, saldumus, taču neizkustamies. Uztura speciāliste L. Sondore uzsver, ka, ja cilvēki ir fiziski aktīvi, risks pārēsties ievērojami samazinās. Bet, ja ir gadījies apēst vairāk kā vajadzētu, aizejiet pastaigāties pa mežu, salasiet meža zemenes, izbrauciet ar riteni, izdomājiet kādas aktivitātes, kur var iesaistīt arī citus viesus, dejojiet, bet nesēdiet nekustīgi!

Ja jūtat, ka apēsts ir par daudz un tas apgrūtina pašsajūtu, palīdzēs drogas gremošanas  veicināšanai, piemēram, piparmētras lapu, raudenes, pelašķu lakstu tēja vai ķimenes augļi, var lietot arī enzīmu preparātus kapsulu vai tablešu veidā, saka farmaceite I. Priedniece. Savukārt caurejas vai saindēšanās gadījumā noderēs aktivētā oglīte, pulveri ar diosmektītu vai silīcija gels kuņģa un zarnu traktam.

Sagatavojiet savu svētku aptieciņu! Tā ļaus justies drošāk un palīdzēs dažādos neparedzētos gadījumos. BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka aptieciņā ielikt dezinficējošos līdzekļus, pārsienamos materiālus (plāksterus, marles saites un salvetes), saules aizsardzības un pretodu līdzekļus, mitrās salvetes, pretalerģijas medikamentus (tabletes, gelus niezes mazināšanai pie ādas reakcijām pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem), medikamentus pret gremošanas traucējumiem un caurejas gadījumā (aktivēto ogli, diosmektīta vai silīcija gela līdzekļus), kā arī pretsāpju un temperatūru mazinošos līdzekļus. Pirms brīvdienām jāatceras laicīgi sarūpēt un paņemt līdzi medikamentus, ko ārsts jums nozīmējis patstāvīgai lietošanai hronisku slimību gadījumā.

Atcerieties, ka zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Lai skaisti, veselīgi un skanīgi Jāņi!

Speciālistu redzējums par siera ēšanu Jāņos

Ko visbiežāk redzam Jāņu apsveikumos? Protams, ozollapu vaiņaga ieskautu zeltainu ķimeņu siera rituli! Simbolizējot sauli, šādi paaudžu paaudzēs esam godinājuši saulgriežu laiku, kad dienas ir brīnišķi garas, gaišas un siltas. Sīkāk par sieru un tā vērtību veselībai “Veselības centru apvienības” sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane un “Mēness aptiekas” sertificēta farmaceite Juta Namsone.

Tiesa kas tiesa, ka tradicionāli pašu gatavotais, veikalā vai tirgū iegādātais Jāņu, ķimeņu vai Līgo – sauc kā gribi – siers noteikti būs goda vietā šajos vasaras vidus svētīšanas svētkos. Tomēr, tieši tādēļ, ka saulgriežos tas tiks ēsts vairāk nekā citām reizēm,  ir vērts pārskatīt siera “bilanci”, gan apspriežot tā ietekmi uz veselību, gan arī piedāvājot citas sierošanas iespējas, lai mēneša pēdējās dienās par daudz iegādā svētku simbola nenonāktu atkritumos.

“Ja nu ķimeņu siers nav no tiem mīļākajiem, tiešām prātīgāk nopirkt pavisam nedaudz un iekļaut viducī kā “karali”,” iesaka “Veselības centru apvienības” sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane, uzsverot, ka tad pāri palikušo pēcāk varēs izmantot izkausētu uz picas vai karstmaizē, vai pārkaisītu salātiem. Tieši tā viņa iesaka vērtēt arī siera uzturvērtību, jo dažādiem sieriem, tostarp Jāņu, ir atšķirīgs sastāvs, pagatavošanas nianses, dažādi ieguvumi un, jā, arī trūkumi. 

Plusu vairāk nekā mīnusu

“Sieri, jo sevišķi svaigie, pie kā pieskaitāms arī Jāņu siers, lieliski atbilst tam, ko saucam par “veselu” pārtiku, proti, produkts ir pēc iespējas tuvāk dabiskajam pagatavošanas veidam, ar minimālu karsēšanu/sildīšanu vai vispār bez termiskas apstrādes,” tehnoloģisko specifiku skaidro Anita Baumane. Vienlaikus sieram ir arī slikta slava augsta tauku satura dēļ. Tomēr, lai gan ir tiesa (ne vienmēr!), ka siers ir visai barojošs, tas var sniegt pārsteidzošus ieguvumus veselībai. “Ieguvums ir atkarīgs no tā, kādu sieru ēdat un cik daudz,” teic uztura speciāliste, iesakot izvairīties no pamatīgi apstrādātiem siera našķiem, jo ​​tie var saturēt dažādas papildvielas, piemēram, garšas pastiprinātājus un augstu nātrija jeb sāls daudzumu.

Kas sieram “aiz ādas”

No vērtīgajām un organismam noderīgajām uzturvielām minamas vairākas.

  • Olbaltumvielas.
  • A vitamīns.
  • B12 vitamīns.
  • Cinks.
  • Kalcijs.
  • D vitamīns.

Tomēr katras šķirnes sastāvs, tai skaitā taukvielu un sāls daudzums, atšķirsies. Tādēļ veselīgākā siera meklējumos ir svarīgi izlasīt etiķeti. “Labā ziņa – tradicionālais ķimeņu siers parasti nesatur daudz sāls, tātad vismaz par vienu no organismam “nedraudzīgajiem” faktoriem varam neraizēties,” saka uztura speciāliste un skaidro, ka lielāks nātrija saturs parasti ir cietākajos sieros, tāpat uzturvielu attiecība var atšķirties atkarībā no zīmola. Savukārt cilvēkiem ar laktozes nepanesību viņa iesaka izvēlēties nogatavinātus cietos sierus, jo mikroorganismi piena cukuru jau ir iztērējuši un tajos nav laktozes.

“Izvairieties no produktiem ar siera garšu un tā vietā izvēlieties minimāli apstrādātas šķirnes, pie kurām pieder arī Jāņu siers,” rosina Anita Baumane, atgādinot, ka produktu ar nosaukumu “Jāņu siers” var tirgot tikai tie uzņēmumi, kuri ir saņēmuši speciālu atļauju, jo tas, līdzās sklandraušiem un salinātai rudzu rupjmaizei, ir iekļauts Eiropas garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, kas nozīmē – produkta gatavošanā jāpieturas pie stingras receptes.

Siera potenciālie ieguvumi veselībai

  • Siers, kas gatavots no piena, satur vērtīgas taukskābes un palīdz K vitamīna sintēzē zarnu traktā, kas ir uzturviela, ko organisms izmanto asins recēšanai.
  • Piena produkti, tai skaitā, siers, var palīdzēt zobu veselībai.
  • Kalcijs un olbaltumvielas ir lieliski piemēroti spēcīgu kaulu stiprināšanai. Kalcijs var palīdzēt bērnu kauliem augt stiprākiem un novērst osteoporozi līdz ar vecumu.
  • Tiek uzskatīts, ka A, D, K vitamīni un cinks sierā arī veicina kaulu veselību.
  • Sūkalu proteīns, kas “piedalās” siera izveidē, palīdz muskuļu šķiedru būvniecības procesā. 
  • Piena tauki sierā satur konjugētu linolskābi, kas var palīdzēt mazināt iekaisumu un pat palīdzēt mazināt sirds slimību risku. Tomēr pētījumi apliecina, ka daži pilna tauku satura piena produkti var būt veselīgi tikai tad, ja tos ēd ar mēru.
  • Augsts kalcija līmenis produktos (un siers ir īsta kalcija bumba!) var palīdzēt samazināt asinsspiedienu.
  • Siers varētu būt labs glutationa avots. Tas ir antioksidants, kas palīdz uzturēt smadzeņu un asinsvadu veselību.
  • Fermentēti pārtikas produkti, tai skaitā, siers un jogurts, satur probiotiskās baktērijas. Daži nelieli pētījumi liecina, ka veselīgas zarnu baktērijas var uzturēt veselīgu holesterīna līmeni.
  • Zema tauku satura sieri ar zemu nātrija saturu noteikti uztverami kā daļa no veselīga uztura!

Patiesības un puspatiesības par sieru

  1. Siers stiprina sirdi.

Jā, daži pētījumi liecina, ka ēdot dažas šķēles siera dienā, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks. Vienkārši nepārcentieties! Un meklējiet sieru ar zemu tauku saturu, jo daudzos no tiem var būt daudz piesātināto tauku.

  • Siers der mutes dobuma veselībai.

Ja domājat par labu elpu, to no siera negaidiet! Taču siers var stiprināt zobus. Savukārt, ja meklējat C vitamīnu, turpiniet meklēt citos produktos – sierā tā nav.

  • Siera ēšana var aizstāt zobu tīrīšanu.

Lai arī mūsu vecmāmiņas dažkārt to mēdza apgalvot, siers nevar aizstāt zobu suku! Taču sava daļa patiesības šajā apgalvojumā tomēr ir – sierā esošais kalcijs var palīdzēt zobu veselībai.  Sparīgi košļājot gardu sieru, bagātīgi izdalās siekalas, mazinot skābju iedarbību. Daudzās siera šķirnēs ir kazeīns, kas palīdz stiprināt zobu emalju jeb cieto ārējo apvalku.

  • Siers ir probiotiku avots.

Izturētajā sierā noteikti būs dzīvas kultūras, piemēram, bifidobaktērijas un laktobacilli. Tās ir tā saucamās labās baktērijas, kas lielākā vai mazākā skaitā mitinās mūsu zarnu traktā un tās noteikti spēj uzlabot imūnsistēmu un vispārējo veselību.

  • Siers ir laba miega veicinātājs.

Siers satur triptofānu, aminoskābi, kas palīdz organismam atpūsties un sajusties miegainam.

  • Labam sieram ir labi jāsmaržo.

Siers ir viens no tiem retajiem produktiem, kas dažos gadījumos labāks ir smirdīgāks. Jāņu siers nebūs viens no tiem, taču uz piknika galda tam blakus kāda sevišķa šķirne ar spēcīgu aromātu lieliskie iederēsies.

  • Siers ir veselīgs un to var ēst, cik vēlas.

Svarīgs ir kopējais olbaltumvielas saturošo produktu daudzums, ko katru dienu apēdat. Proti, rupji rēķinot tās būtu trīs tases. Tas faktiski ir piena produktu daudzums, kādu veselam cilvēkam vidēji vajadzētu notiesāt katru dienu. Plānojot maltītes, paturiet to prātā!

Ja vēders mazliet protestē

Protams, nevaram izslēgt gadījumus, kad kāre baudīt visus līgošanas gardumus, tostarp sieru, ir tik spēcīgāka un sarūpētais svētku galds tik bagātīgs, ka jau Jāņu dienas rītā gremošanas sistēmai nepieciešama palīdzība.

“Prognozējot lielāku slodzi vēderam, jau pirms maltītes vai tās laikā var lietot enzīmus saturošu bezrecepšu medikamentu jeb gremošanas fermentus. Pret dedzināšanu kuņģī var palīdzēt košļājamās tabletes, kas kuņģī rada sārmainu vidi,” skaidro “Mēness aptiekas” sertificēta farmaceite Juta Namsone un atgādina, ka jānodrošinās arī ar kādu līdzekli pret caureju. “Noderēs, piemēram, aktivētā ogle (1 tablete uz 10 kg ķermeņa svara) vai diosmektīts. Tomēr, lietojot absorbentus, jābūt piesardzīgiem – tie var absorbēt ne tikai sliktās, bet arī labās baktērijas. Jāpatur prātā, ka caurejas gadījumā nevajadzētu lietot piena produktus, tātad – arī sieru.” Farmaceite atgādina par dehidritācijas risku, ja piedzīvota caureja. Tad svarīgi pastiprināti uzņemt zaudēto šķidrumu. Labs veids, kā atjaunot elektrolītu daudzumu organismā, ir ņemt talkā līdzekli, kas satur nātrija hlorīdu, nātrija citrātu, kālija hlorīdu, glikozi. Ieteicama arī vairāk miecvielu saturoša zāļu tēja vai melnā tēja, kam ļauj ievilkties aptuveni 20 minūtes un dzer bez cukura. 

Savukārt, ja moka aizcietējums, vispirms jācenšas pāriet uz šķiedrvielām bagātu uzturu, augļiem, dārzeņiem, var lietot kviešu klijas un linsēklas. “Ja uzturs nelīdz, iespējams, noderēs kāds bezrecepšu medikaments aizcietējuma mazināšanai. Piemēram, makrogolu un laktulozi saturošus preparātus var lietot katru dienu un pat ilgstoši, papildu dzerot arī daudz šķidruma. Parasti ātri iedarbojas bisakodils vai glicerīns supozitoriju jeb svecīšu veidā vai rektālais šķīdums jeb klizma. Tēju aizcietējuma mazināšanai var pagatavot no krūkļa mizas vai sennas lapām,” skaidro Juta Namsone un novēl veselībai drošu līgošanu. 

Kā pareizi un droši pagatavot Līgo svētku maltīti uz ugunskura: Praktiski padomi un receptes!

Līgo svētku galvenā sastāvdaļa ir ugunskurs, ap kuru dziedam dziesmas, ejam rotaļās un pavadām laiku ar mīļajiem. Nereti rodas arī vēlme ugunskurā pagatavot kādu gardu maltīti, bet svarīgi ir atcerēties, ka Līgo ugunskurs nav tas pats ugunskurs, uz kura varam gatavot. Lai sagatavotos svētku galda klāšanai pie dabas, “Maxima Latvija” kopā ar pieredzējušo ekspedīciju vadītāju Andžeju Reiteru ir sagatavojusi noderīgas receptes un padomus, kā droši sagatavot ugunskuru gatavošanai, lai maltīte izdotos kā iecerēta.

“Mēs dzīvojam ļoti neparedzamos klimata apstākļos – vienu brīdi diena var būt saulaina, tad lietaina un tad vējaina. Tāpēc vienmēr jāizstrādā trīs rīcības plāni, kā gatavosim ēdienu ārā. Dodoties pārgājienā vai atpūšoties pie dabas, rūpīgi jāizplāno maršruts. Jānoskaidro, vai konkrētajā teritorijā būs daudz koku, kas karstā laikā pasargās no saules, un jāatceras līdzi paņemt pretodu līdzekli, jo šādas vietas piesaista odus. Ja atrodamies atklātā laukā, nedrīkst aizmirst lietus plēvi – tā pasargās no lietus. Tāpat pienācīgi jāsagatavo dažāda veida traukus, kas atbilst izvēlētajai receptei. Visu nepieciešamo ēst gatavošanai ārā, var iegādāties arī “Maxima” veikalos par īpaši izdevīgām cenām,” stāsta ekspedīciju vadītājs Andžejs Reiters.

Ugunskura sagatavošana ēst gatavošanai

Gatavošanai piemērots ugunskurs ir mazāks un atrodas intīmākā vietā, nostāk no Līgo aktivitātēm. Svarīgi ir atcerēties, ka arī maza uguns ir bīstama un var nodarīt lielu kaitējumu.

1.Izvēlaties pareizu vietu ugunskura veidošanai

Vienmēr nepieciešams izvēlēties vairākas vietas, kurās varēs gatavot. Vislabākā vieta ugunskuram ir pie upēm un ezeriem vai teritorijās ar zaļu zāli, jo tad bīstamības līmenis ir zems. Nekādā gadījumā to nedrīkst ierīkot priežu un egļu mežos vai mežos ar daudziem nolūzušiem sausiem kokiem. Ugunskura vietu savas maltītes gatavošanai var izvēlēties Latvijas Valsts mežu speciāli ierīkotās teritorijās, kuras atrodamas kartē: https://ej.uz/Ugunskura_vietas.

2.Ugunskura vietas sagatavošana

Vispirms jāsagatavo malka un jāpārliecinās, ka apkārt ir nepieciešamie resursi. Ugunskurā uz kura gatavojat, nedrīkst likt iekšā plastmasas pudeles vai citus ķīmiskus produktus, jo tie ēdienam piešķir nepatīkamu garšu un var radīt veselības problēmas. Pašu ugunskuru iekur nelielā bedrē. Izraktās bedres malās var uzlikt ķieģeļus vai akmeņus, uz kuriem atstutēt iesmus vai restītes. Tāpat ugunskura bedri īpaši parocīgi gatavot vējainā laikā, kad pastāv lielākā bīstamība. Papildu no tās puses, kur pūš vējš, jāuzbūvē augstāka maliņa no zemes gabaliem, jo tad iesmi un dzirksteles pārmērīgi nemētāsies apkārt.

3.Ugunskura vietas novākšana

Ugunskura vietas novākšana ietver visu dedzināšanai izmantoto materiālu, piemēram, koku un ogļu atlikumu rūpīgu savākšanu un nogādāšanu tam paredzētajā vietā vai utilizēšanu. Pēc tam ugunskura vieta ir kārtīgi jānostaigā un tai jāuzlej virsū ūdens, kā arī jāklausās, vai tas nečurkst. Ja ugunskurs nečurkst, to var uzskatīt par nodzēstu.

Līgo receptes, ko pagatavot uz ugunskura

Vislabākais gatavošanā uz ugunskura ir tas, ka ir nepieciešams maz sastāvdaļu un visu liekam uz aci, un maltīte tāpat izdosies īpaši garda.

Cālis tabakā

Nepieciešamie trauki:

Divi vienāda izliekuma trauki – kazani vai vokpannas, dēlītis, nazis, dakšiņa, šķīvji.

Sastāvdaļas:

Vesels cālis vai vista

Eļļa cepšanai

3-4 sviesta piciņas

Ķiploki

Sīpols

1 burciņa tomātu mērce

zaļumi, pipari, sāls pēc garšas

Pagatavošanas gaita:

1.Sagatavo ugunskuru iedobē un blakus uzliek ķieģeļus vai akmeņus uz kuriem atstutēt pannu.

2.Veselu cāli vai vistu pārgriež uz pusēm, lai tie būtu plakani.

3.Pannu uzliek uz uguns, tai pievieno eļļu un sviesta piciņas. Kad sastāvdaļas pannā čurkst, pievieno cāli vai vistu un tam stingri uzliek virsū otru trauku. Pēc tam cep 14 minūtes.

4.Kamēr gaļa cepas, sagatavo mērci. Bļodā pievieno tomātu mērci, sagrieztu ķiploku, sīpolu, un zaļumus. Pēc tam visu samaisa.

5.Augšējo trauku noņem no gaļas un apgriež uz otru pusi, uzlej virsū sagatavoto mērci un trauku liek atpakaļ. Visu sutina vēl 10 minūtes.

6.Gaļu apgriež atkal uz otru pusi. Pievieno sāli un piparus, sutina vēl 4 minūtes.

7.Gaļu ar mērci servē uz līdzi paņemtajiem traukiem.

Sātīga sēņu-siera zupa

Nepieciešamie trauki:

Katls, panna, dēlītis, kausiņš, nazis, karotes

Sastāvdaļas:

Mežā salasītās sēnes (vislabāk der gailenes vai baravikas, jo tās iepriekš nav nepieciešams noturēt ūdenī, lai noņemtu rūgumu)

Ūdens

Eļļa cepšanai

Sīpols

Ķiploks

1 paciņa saldā krējuma

2 paciņas kausētā siera

Kartupeļi

Zaļie zirnīši

Savas mīļākās garšvielas

Pagatavošanas gaita:

1. Sagatavo ugunskuru iedobē un blakus uzliek ķieģeļus vai akmeņus uz kuriem atstutēt pannu vai katlu iekar trīskājī, kas jau ir pieejams ugunskura vietās.

2.Sagriež sīpolus, ķiplokus, un sēnes, pēc tam tās liek cepties kopā ar mīļākajām garšvielām. Pēc tam pievieno saldo krējumu.

3.Kamēr viss cepas, katlā ūdenī liek vārīties kartupeļus un zaļos zirnīšus.

4.Kad ūdens jau vārās, visas pannas sastāvdaļas pievieno katlā.

5.Pievieno divas paciņas kausētā siera.

6.Visu vāra līdz kartupeļi kļūst mīksti.

7.Servē līdzi paņemtajās bļodiņās.

Horoskops: Kas tevi raksturo vislabāk?

Auns

Piemīt rakstura īpašības, kuras tradicionāli uzskata par vīrišķīgām: uzstājība, drosme, sacensības gars. Tāpēc meitene – Auns nav nekāds paklausīgais bērniņš. Tiecas pēc neatkarības. Bet izjūt arī nepieciešamu pēc atbalsta.

 Vērsis

Izrāda interesi par tehnisko pasauli. Izjūt nepieciešamību pēc fiziskiem kontaktiem. Ar apbrīnu izpēta pasauli, priecājoties par vienkāršām, ikdienišķām lietām. Ir sievišķīgas, juteklīgas un piezemētas.

 Dvīņi

Ir raksturīgas krasas garastāvokļa maiņas. Dvīņos it kā sadzīvo divas atšķirīgas būtnes. Patīk attīstošās un kustīgas spēles. Mentāli un fiziski labi attīstītas.

 Vēzis

Ar visu sirdi ir piesaistītas pie savām mātēm, tāpat kā pieķeras pie savām ģimenēm pieaugušo vecumā. Ir jūtīgas, emocionālas, izjūt vajadzību pēc mīļo cilvēku atbalsta, aizstāvības un sapratnes.

 Lauva

Mazā Lauva jūtās kā karaliene. Ir kaprīza, viņu ir viegli izlaist. Dzīvespriecīgs un enerģisks bērns. Lai viņa varētu noticēt saviem spēkiem, pirmkārt, ir nepieciešams, lai tiem noticētu jūs, vecāki.

 Jaunava

Parasti Jaunavas zina, ko grib, pateicoties iekšējai spējai vērot un izvēlēties. Māk komunicēt ar apkārtējiem, ir arī labas klausītājas. Tiecas uz pilnību, tāpēc bieži vien izjūt sevī nepilnvērtību. Meiteni-Jaunavu ir jāatbalsta, jāslavē un jāatļauj kļūdīties.

Svari

Koķete. Šarmanta. Spēlē „labās meitenes” lomu, tāpēc jau kopš mazotnes Svariem ir jāiemācās sevi novērtēt un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

 Skorpions

Ir sievišķīgi viltīgas. Viņas noteikti zina, ko grib, bet vienlaicīgi var būt arī ļoti neaizsargātas. Ir piesardzīgas. Ir raksturīga spēja stipri mīlēt.

 Strēlnieks

Izbauda dzīvi. Mīl dabu un dzīvniekus. Patīk riskēt un pārbaudīt savus spēkus. Mīl smieties un jokot.

 Mežāzis

Meitenes – Mežāži pēc dabas ir mērķtiecīgas, izturīgas, neatkarīgas. Vēlas būt noderīgas, tāpēc būs tikai priecīgas un lepnas, ja viņām uzticēs kādu darbiņu pa mājām. Ir ļoti prasīgas pret sevi, tāpēc vecākiem ir svarīgi paskaidrot, ka mīl meitu neatkarīgi no viņas panākumiem.

 Ūdensvīrs

Ir sabiedriskas, mierīgas un līdzsvarotas, viegli pielāgojas jaunām situācijām. Mīl rūpēties par citiem cilvēkiem.

Zivis

Piemīt jūtīgums, spilgta fantāzija un līdzjūtība. Meitenes cenšas atdarināt to, ko redz ģimenē, tāpēc jāmudina viņas būt pašām, nevis tikai par spoguli.

Fizisko aktivitāšu ietekme uz sirds veselību: Kā senioriem pasargāt sevi vasaras svelmē?

Fiziskās aktivitātes senioriem ir īpaši svarīgas, rūpējoties par sirds veselību un garāku mūžu. Vasaras karstajās dienās, ir svarīgi atcerēties, ka svelmē palielinās slodze uz sirdi, īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām sirds saslimšanām. Diemžēl tāpat kā visā pasaulē arī Latvijā asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis, tāpēc ir pastiprināti jāpievērš uzmanība sirds veselībai karstumā, kad riski attīstīties veselības problēmām ir vēl augstāki. Kā sagatavoties vasaras svelmei un kādus drošības pasākumus jāievēro senioriem, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Dažādas fiziskās aktivitātes senioriem ir jāveic regulāri, kombinējot vidējas un augstas aerobas aktivitātes, kā, piemēram pastaigas, dārza darbi, nūjošana, peldēšana vai joga. Tās samazina risku attīstīties sirds un asinsvadu slimībām, depresijai, trauksmei, demencei, 2. tipa cukura diabētam un osteoporozei. Tomēr, kad Latviju sasniedz karstuma vilnis, senioriem būtu jāievēro īpaša piesardzība, veicot šīs aktivitātes. Šādā gadījumā ir būtiski sagatavot ķermeni ar veselīgu uzturu, nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu, objektīvi novērtēt savas fiziskās spējas un valkāt laikapstākļiem piemērotu apģērbu. Šie piesardzības pasākumi palīdzēs novērst pārkaršanas risku un nodrošinās, ka fiziskās aktivitātes ir drošas un efektīvas arī augstas temperatūras apstākļos,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Izvērtē savas spējas un sagatavojies

Ikvienam, bet īpaši senioriem vasaras periodā ir ieteicams ar fiziskām aktivitātēm ārpus mājas nodarboties tikai no agra rīta vai vakarā, un dienas karsto periodu pavadīt iekštelpās un atpūsties. Ja tomēr ir nepieciešams doties ārā, tad obligāti ir jāapģērbjas piemēroti laikapstākļiem. Uz vecumu ķermeņa termoregulācija mainās, tāpēc seniori nereti uzvelk biezas drēbes, kad tas nav nepieciešams. Īpaši, ja ir jābūt kustībā, tad atbilstoši ir izvēlēties brīvu un elpojošu apģērbu, kā arī galvā jābūt cepurei, lai pasargātu ķermeni no pārkaršanas un saules dūriena. Līdzi jāņem ūdens pudele, jo svelmē ūdens patēriņam ir jāpieaug, lai izvairītos no dehidratācijas. Ļoti lielā karstumā, farmaceite Zane Melberga iesaka līdzi paņemt piparmētru vai mentola konfekti, jo, to apēdot, reflektoriski tiek paplašināti sirds mazie asinsvadi un tiek uzlabota kapilārā asinsrite, kas nozīmē, ka cilvēkam var uzlaboties pašsajūta. Tāpat karstā laikā var izmantot dažādus augu ekstraktus, kā piemēram vilkābeles ekstraktu, lai atbalstītu sirds veselību.

Seko līdzi savam asinsspiedienam

Normāls asinsspiediens veselam cilvēkam tiek uzskatīts par 110/70 vai 120/80 mm Hg. Senioram un cilvēkam ar hroniskām sirds slimībām ir nepieciešams asinsspiedienu mērīt vismaz trīs reizes dienā – rītā, pusdienlaikā un vakarā. Ja cilvēkam nav sirds veselības problēmas, bet, piemēram, ir slikta pašsajūta, nogurums un galvassāpes karstā laikā, tad ieteicams ir nedēļas laikā sekot līdzi asinsspiedienam, jo tas var būt saistīts ar augstu asinsspiedienu. Ja tas nepāriet, ir jādodas uz tālākiem izmeklējumiem pie ģimenes ārsta. Arī “Euroaptiekā” ir iespējams ar farmaceita palīdzību izmērīt spiedienu un pēc mērījumu veikšanas konsultēties un uzdot interesējušos jautājumus. Ja asinsspiediens ir pazemināts, to var palīdzēt uzlabot kofeīnu saturošie produkti vai uztura bagātinātāji, piemēram, kafija vai stipra melnā tēja, norāda Zane Melberga. Paaugstinātu asinsspiedienu ir grūtāk uzlabot, jo jāņem vērā kopējais cilvēka veselības stāvoklis – vai cilvēks smēķē, ir paaugstināts svars vai holesterīna līmenis. Šādos gadījumos ir jādodas pie ārsta veikt izmeklējumi, lai ārsts izrakstītu nepieciešamo ārstēšanās terapiju.

Lieto un uzglabā medikamentus pareizi

Zane Melberga, norāda, ka vasarā medikamentu lietošanu nav ieteicams pārtraukt bez ārsta konsultācijas, jo tas var būt bīstami. Piemēram, ja seniors ir devies uz vasarnīcu un aizmirsis savas zāles, tām tomēr vajadzētu doties pakaļ, īpaši ja ir plānoti dārza darbi vai citas fiziskas aktivitātes, lai nerastos komplikācijas. Tāpat ir svarīgi ņemt vērā, ka medikamentu uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +25 grādus, tādēļ vasaras karstumā ir jānodrošina, lai tie tiktu uzglabāti pareizos apstākļos. Īpaši jāņem vērā, ka medikamentus, kas prasa aukstumglabāšanu, piemēram, diabēta un sirds zāles, nav ieteicams nēsāt līdzi. Šo medikamentu iegāde aptiekās ir jāplāno, lai tos uzreiz var nolikt mājās piemērotā glabāšanas vietā. Pārmērīgs karstums ietekmē zāļu kvalitāti.

Parūpējies par savu sirds veselību jau laikus

Ne vienmēr ar uztura palīdzību izdodas uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, kas atbalsta normālu sirdsdarbību, tāpēc pēc konsultācijas ar ārstu vai farmaceitu var izvērtēt, vai ir nepieciešams papildu uzņemt kādus no sekojošajiem vitamīniem vai minerālvielām papildu veselīgam uzturam:

Kālijs ir ļoti svarīgs sirds veselībai, jo tas palīdz regulēt sirdsdarbību un uztur pareizu muskuļu darbību, novēršot aritmijas. Tas līdzsvaro nātrija iedarbību, pazeminot asinsspiedienu un samazinot sirds slimību risku, turklāt kālijs atbalsta vispārējo sirds un asinsvadu veselību. Kālijs ir atrodams banānos un avokado.

Magnijs ir iesaistīts vairāk nekā 300 dažādu organisma funkciju darbībā, tai skaitā normālas sirds un asinsvadu darbības uzturēšanā, jo tas veicina muskuļu darbību un palīdz mazināt bezspēku, nogurumu un stresa simptomus. Ikdienā magniju uzturā var uzņemt ar auzu pārslām, rīsiem, kartupeļiem un tumšo šokolādi.

Omega-3 taukskābes veicina normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tās ir atrodamas zivīs, tāpēc tās rekomendē uzturā lietot vismaz divas reizes nedēļā. Papildu tās var uzņemt ar linsēklām, valriekstiem, auzu dīgļiem, sojas pupām un spinātiem.

B1 vitamīns (pazīstams arī kā tiamīns) ir būtisks sirds veselībai, jo tam ir galvenā loma ogļhidrātu metabolismā, kas ir galvenais sirds muskuļa enerģijas avots. Tiamīna deficīts var izraisīt sirds un asinsvadu komplikācijas, tostarp sirds mazspēju un sirds paplašināšanos. Ar pārtikas produktiem to uzturā var uzņemt no piena produktiem, riekstiem un pākšaugiem.

Musiqq laiž klajā savu sesto studijas albumu!

Pirmdien, 17. jūnijā, grupa “Musiqq” saviem klausītājiem nodod ilgi gaidīto, jau sesto studijas albumu ar nosaukumu “Mākslas darbs”, kas sevī ietver 11 oriģinālkompozīcijas un tas tapis kā īpaša dāvana klausītājiem grupas 15 gadu jubilejā. 

“Šis albums ir ilgi un ļoti gaidīts. Pēc vērienīgajām grupas “Musiqq” 10 gadu jubilejas svinībām, ļāvāmies radošai avantūrai, kad, iedvesmojoties no Līviem, tapa mini albums “Bijis, ir un būs”. Uzsākot darbu pie jaunākā albuma, mēs eksperimentējām ar žanriem un skanējumu, lai mūsu 15 gadu jubilejā uzdāvinātu mūsu faniem kaut ko jaunu un nedzirdētu, bet vienlaikus, saglabājot “Musiqq” esenci – to, kā klausītāji mūs ir iepazinuši un iemīlējuši šo gadu garumā,” stāsta grupas dalībnieks Emīls Balceris.

“Man viena no tuvākajām kompozīcijām ir dziesma ar nosaukumu “Lai kvēl”, kas, manuprāt, varētu kļūt par skaņas celiņu jebkuram piedzīvojumam, kurā, elpu aizrautam, mesties iekšā. Savukārt, kompozīcija ”Apčī”, šķiet, ka jau ir kļuvusi arī par visas grupas jauno favorītdziesmu, kas  ir kaut kas svaigs un nedzirdēts mūsu daiļradē. Mēs ar lielu nepacietību gaidām satikšanos Siguldā, kur pirmo reizi izskanēs viss jaunais albums dzīvajā izpildījumā,” atklāj Marats Ogļezņevs. 

Grupa līdz šim ir izdevusi piecus studijas albumus – “Šī ir tikai mūzika” (2010. gads), “Vēl viena mūzika” (2014. gads), “Silta sirds” (2015. gads), “10” (2019. gads) un “Bijis, ir un būs” (2023. gadā). Grupas sestais albums – “Mākslas darbs” ir pieejams digitālā formātā populārākajās mūzikas straumēšanas platformās jau šobrīd. Savukārt tikai koncerta norises dienā, 6. jūlijā, Siguldā, albumu būs iespējams iegādāties fiziskā veidā ierobežotā daudzumā.

Grupas jubilejas koncertā māksliniekus iesildīs jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa

Kā ziņots iepriekš, grupa aicina uz grandiozo “Musiqq” jubilejas  koncertu jau 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē zem zvaigžņotām debesīm.  Ierašanās koncerta apmeklētājiem paredzēta no plkst. 19.00. Jau plkst. 20.00 vakaru atklās jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa, taču grupa “Musiqq” uz skatuves kāps plkst. 21.00.

Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi “Biļešu Paradīze” kasēs. Biļetes ir pieejamas divās kategorijās – publiskā sektora biļetes un VIP biļetes, kas sniegs iespēju vērot koncertu no vēl labāka skatu punkta un baudīt dzērienus īpašā atmosfērā. VIP zonā ir paredzētas tikai stāvvietas.

Par grupu “Musiqq”

Grupa “Musiqq” ir viena no klausītāju mīlētākajām un profesionāļu apbalvotākajām grupām Latvijā. “Musiqq” saviem klausītājiem jau nodevuši sesto albumu, radījuši desmitiem hitus un jau 2024. gada 6. jūlijā tiks aizvadītas grupas solo koncerts “Mākslas darbs”.

Porziņģis ar “Celtics” kļūst par pirmo NBA čempionu no Latvijas! (+VIDEO)

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ar Bostonas “Celtics” vienību pirmdien izcīnīja Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) čempiontitulu, kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu – NBA čempionu.

Finālsērijas piektajā mačā “Celtics” savā laukumā ar 106:88 (28:18, 39:28, 19:21, 20:21) pārspēja Dalasas “Mavericks”, sērijā līdz četrām uzvarām tiekot pie panākuma ar 4-1. Bostonas komandai tas ir pirmais čempiontituls kopš 2008.gada.

Porziņģis, kurš sērijas trešo maču izlaida pēdas savainojuma dēļ, iepriekšējā sērijas spēlē atradās uz rezervistu soliņa, taču laukumā nedevās, bet piektajā spēlē latvietis iesaistījās spēlē jau pirmajā ceturtdaļā.

Latvijas basketbolists kopā spēlēja 16 minūtes un piecas sekundes un, realizējot divus divu punktu metienus un vienu no diviem soda metieniem, guva piecus punktus. Viņš arī atzīmējās statistikā ar vienu atlēkušo bumbu un divām piezīmēm, iekrājot +/- rādītāju +8.

Video

Mazrezultatīvā spēles ievadā laukuma saimnieki iekrāja astoņu punktu pārsvaru, un mača sestajā minūtē laukumā devās Porziņģis, nomainot Elu Horfordu. Pirmajās minūtēs pēc latvieša došanās laukumā “Mavericks” izdevās samazināt deficītu līdz vienam punktam, taču ceturtdaļas izskaņā “Celtics” padevās deviņu punktu izrāviens (28:18).

Savukārt otrajā ceturtdaļā bostonieši turpināja palielināt pārsvaru un pēc Porziņģa precīza metiena panāca +14. “Celtics” turpināja spēlēt pārliecinoši un otrās ceturtdaļas izskaņā pēc īsā laikā gūtiem trīs tālmetieniem un precīzu Peitona Pričarda metienu pēdējā sekundē no laukuma centra laukuma saimnieki puslaika pārtraukumā devās ar 21 punkta pārsvaru.

Trešā ceturtdaļa sākās ar nelielu bostoniešu izrāvienu, kas palīdzēja iekrāt +25. Atlikušajā spēles daļā dalasieši spēja tikai nedaudz pietuvoties, un Bostonas komanda izcīnīja drošu uzvaru.

Bostonas komandas uzvaru ar 31 punktu un 11 rezultatīvām piespēlēm sekmēja Džeisons Teitams, 21 punktu pievienoja Džeilens Brauns, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas un sešas rezultatīvas piespēles, bet vēl 15 un 14 punktus guva attiecīgi Džrū Holidejs un Deriks Vaits.

“Mavericks” no zaudējuma neglāba Luka Dončičs, kurš statistikā atzīmējās ar 28 punktiem, 12 atlēkušajām bumbām un piecām rezultatīvām piespēlēm.

Bostonas komanda uzvarēja abās mājas spēlēs ar 107:89 un 105:98, kā arī viesos ar 106:99, bet sērijas ceturtajā spēlē Dalasā piedzīvoja sagrāvi, atzīstot “Mavericks” pārākumu ar 84:122. No 77 iepriekšējām finālsērijām visos 14 gadījumos vienība, kas sērijā panākusi 3-0, kļuvusi arī par čempioni.

“Celtics” ar 18 čempiontituliem kļuvusi par NBA vistitulētāko vienību. Pirms tam Bostonas komanda dalīja titulētākās komandas godu ar 17 trofejas izcīnījušo Losandželosas “Lakers”.

“Celtics” ar 64 uzvarām 82 mačos bija pamatturnīra labākā komanda, bet izslēgšanas turnīrā pirmajās divās kārtās ar 4-1 pārspēja Maiami “Heat” un Klīvlendas “Cavaliers”, savukārt Austrumu konferences finālā ar 4-0 uzveica Indiānas “Pacers”. Dalasieši (50-32) bija piektie Rietumu konferencē, pirmās divas kārtas ar Losandželosas “Clippers” un Oklahomasitijas “Thunder” noslēdzot sešās spēlēs, bet konferences finālu ar Minesotas “Timberwolves” – piecās cīņās.

“Mavericks” komandai šis bija tikai trešais fināls, iepriekšējos divos cīnoties ar Maiami “Heat”. 2006.gadā tā finālā zaudēja, bet 2011.gadā izcīnīja titulu. Pirms 13 gadiem par čempionu “Mavericks” rindās kļuva tagadējais komandas galvenais treneris Džeisons Kids, kurš tāpat kā “Celtics” stūrmanis Džo Mazulla, savas vienības finālā vada pirmo reizi.

Iepriekšējās sezonas finālsērijā Denveras “Nuggets” ar 4-1 uzvarēja Maiami “Heat” un pirmo reizi izcīnīja NBA čempiontitulu.

Atjauno glābējsilītes norādes Daugavpilī, sekos Madona un Ventspils

Ar ziedotāju atbalstu ir uzsākta norāžu atjaunošana Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, lai ikvienam, būtu skaidrs, kur atrodas glābējsilīte. Pēc Daugavpils sekos norāžu maiņa Madonas slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.

“Uz doto brīdi ir saziedoti vairāk nekā 1500 eur, kas mums dod iespēju uzsākt darbu Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur kopā jānomaina četras norādes zīmes, tālāk jau sekos darbs ar Madonas glābējsilīti, kur jāmaina būs gan gaismas kaste, kas norāda uz vietu bērna dzīvībai, gan divas norādes plāksnes un informatīvais plakāts. Paldies visiem, kas jau ziedoja naudu un aicinu turpināt ziedot, lai mums ir iespēja izdarīt darbus visās slimnīcās. Papildus, lielu paldies gribu teikt Liepājas reģionālajai slimnīcai, kuri atrada iespēju visas norādes nomainīt paši.” stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.

Šā gada traģiskie gadījumi ar mirušu zīdaiņu atrašanu atkritumos liek aktualizēt projekta “Glābējsilīte” mērķus un uzdevumus – tas ir projekts bērna dzīvībai! Tāda bērna dzīvībai, kurš nav gribēts, nav gaidīts, nav mīlēts. Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai ir īpaši izveidotas, triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot, bērnu var ielikt zīdaiņu gultiņā ar augstām organiskā stikla malām. Kad pēc bērna ielikšanas tiek aizvērtas glābējsilītes durtiņas, nodaļas māsu postenī atskan audiālais (skaņas) un vizuālais (sarkanā trauksmes lampa) signāls. Ja durtiņas nav kārtīgi aizvērtas no ārpuses, hidraulikas sistēma tās aizver līdz galam automātiski.

Latvijā ir astoņas glābējsilītes – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī. Aizverot glābējsilītes durtiņas, no ārpuses tās vairs nevar atvērt līdz brīdim, kad iekšpusē, māsu postenī, tiek noņemta bloķēšana. Pēc „trauksmes” signāla atskanēšanas pāris minūšu laikā pie glābējsilītes gultiņas ierodas medicīnas personāls. Bērnam tiek sniegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe un par gadījumu tiek ziņots attiecīgajām iestādēm, t.i., bāriņtiesai un policijai. Ja persona, kura ievietojusi bērnu glābējsilītē, pārdomā un vēlas bērnu paņemt atpakaļ, viņai ir jāvēršas bāriņtiesā.

Glābējsilīte – tas nav pakalpojums vai aprūpe, bet tā ir iespēja ārkārtas gadījumiem, lai novērstu noziegumus vai traģēdijas, tāpēc tās netiek un nevar būt reklamētas, bet projekta īstenotāji cer, ka vismaz norāžu sakārtošana vai atjaunošana slimnīcu teritorijās atgādinās par to esamību un attiecīgo iespēju.

Tagad kārta pienākusi norādēm Daugavpils reģionālās slimnīcas teritorijā, kur glābējsilīte tika atklāta 2011. gada 28. janvārī, un līdz šim tajā izglābti trīs zīdaiņi, pēc tam sekos Madonas glābējsilīte. Tāpēc L.Zvirbule aicina ziedot arī šim mērķim. Pavisam Latvijā esošās astoņas glābējsilītes savā darbības laikā izglābušas 58 bērnus.

Aicinām ziedotājus palīdzēt, lai negribēti jaundzimuši zīdaiņi nekļūst par traģēdiju un nenonāk tam nepiemērotās vietās, un aicina ziedot naudas līdzekļus uz Latvijas Bērnu fonda kontu ar norādi “Glābējsilīšu uzturēšanai”.

Ziedojuma konts:


Latvijas Bērnu fonds
Reģ. Nr.: 40008018725
Konta Nr.:LV42UNLA0002000707402
Banka: A/S „SEB Banka”
Maksājuma mērķis: Glābējsilīšu uzturēšanai

“Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir sociāls projekts sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu, kurā nekādā veidā netiek gūta peļņa, un Latvijā tas tika sākts 2009. gadā. Līdz šim Latvijā ir izveidotas astoņas glābējsilītes – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā, Liepājas reģionālās slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Madonas slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas teritorijā, kā arī Vidzemes slimnīcas teritorijā Valmierā. Pavisam izglābtas 58 zīdaiņu (25 zēnu un 32 meiteņu) dzīvības – Rīgā (32 bērns), Jelgavā (5 bērni), Valmierā (2), Madonā (6), Rēzeknē (4), Daugavpilī (3), Ventspilī (2), Liepājā (4).

2023.gadā glābējsilītē atrasts tikai viens bērniņš, šogad arī viens mazulis, līdz šim nevienu gadu nav bijis tā, ka nebūtu atstāts neviens bērniņš. Visvairāk bērnu – deviņi – tika atstāti 2012. gadā.

Kā iepriekš daudzviet ziņots, šogad bija divi traģiski gadījumi ar atkritumos atrastiem zīdaiņiem. 7. martā Liepājas atkritumu poligona šķirošanas punktā Grobiņas pagastā tika atrasts miris zīdainis. Savukārt 12. maijā jaundzimuša bērna līķi atrada Ventspilī, Staldzenes stāvkrasta atkritumu konteinerā.

Plašāku informāciju par projektu iespējams atrast mājaslapā šeit: https://babybox.lv/ vai arī projekta profilā “Facebook”: https://www.facebook.com/vietabernadzivibai

Filmas “Viens pats mājās” Makkalisteru nams nonācis pārdošanā! (+VIDEO)

Iemīļotās filmas “Viens pats mājās” Makkalisteru mājoklis izlikts pārdošanā par – 5,25 miljoniem ASV dolāru.

Māja ir nedaudz lielāka par 836 kvadrātmetriem. Pēdējo reizi māja tika pie jauna īpašnieka 2012. gadā, tad to iegādājās par 1,585 ASV dolāru, ziņo CNN. Nu mājas cena ir pamatīgi kāpusi. 

Video

Atzīmējot britu karaļa oficiālo dizmšanas dienu, Velsas princese Ketrīna pirmo reizi šogad piedalās publiskā pasākumā (+VIDEO)

Velsas princese Ketrīna, kurai diagnosticēts vēzis, sestdien pirmo reizi šogad piedalījās oficiālā karaliskās ģimenes pasākumā, kopā ar citiem britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem apmeklējot militāro parādi par godu karaļa Čārlza III oficiālajai dzimšanas dienai.

Troņmantnieka prinča Viljama sieva kopā ar visiem trim bērniem karietē devās uz Bekingemas pili, kur vēroja militāro parādi.

Pēc tam 42 vecā Ketrīna kopā ar karali Čārlzu III, karalieni Kamillu, princi Viljamu, bērniem Džordžu, Šarloti un Luisu, kā arī Edinburgas hercogu Edvardu un hercogieni Sofiju, viņu meitu Luīzi, karaļa māsu princesi Annu un Kentas hercogu un hercogieni sveica lietainajā Londonā sanākušo cilvēku pūli.

Karalis un karaliene parādi vadīja, atrodoties karietē, bet zirga mugurā viņiem sekoja princis Viljams, princese Anna un karaļa brālis Edvards.

Piektdien pirms monarha oficiālās dzimšanas dienas pasākuma Ketrīna izplatīja paziņojumu, ka kopā ar ģimeni piedalīsies parādē.

“Mans progress ir labs, taču ikviens, kas iziet ķīmijterapiju, zina, ka ir labas dienas un sliktas dienas,” teikts Ketrīnas izplatītajā paziņojumā, kurā piebilsts, ka viņas ārstēšanās turpināsies “vēl dažus mēnešus”.

Šogad publiskajā telpā bijis daudz spekulāciju par Velsas princeses atrašanās vietu un veselības stāvokli. Iepriekšējo reizi viņa publiskā pasākumā piedalījās Ziemassvētku dienas dievkalpojumā.

Video

Janvāra beigās tika paziņots, ka viņai veikta plānveida vēdera operācija, pēc kuras nepieciešama ilgāka atkopšanās un Ketrīnas atgriešanās pie publiskiem pienākumiem nav gaidāma līdz Lieldienām. Tomēr martā emocionālā videovēstījumā Ketrīna paziņoja, ka iziet ķīmijterapijas kursu vēža ārstēšanai.

Februārī britu karaļnams paziņoja, ka karalim Čārlzam III arī ir diagnosticēts vēzis. Diagnoze atklāta palielinātas prostatas koriģējošās procedūras laikā. Aprīlī ārsti atļāva karalim atsākt piedalīties publiskos pasākumos.

Ne karaļa, ne Velsas princeses precīzāka diagnoze un vēža veids netiek publiskots.

Ievērojot tradīciju, britu monarha dzimšanas diena tiek svinēta divas reizes – īstajā datumā, kad svinības notiek karaliskās ģimenes lokā, un vienā no jūnija sestdienām, kad Londonā tiek rīkota krāšņa militārā parāde.

Tradīcijai svinēt karaļa dzimšanas dienu divreiz ir sena vēsture – tā aizsākusies 1748.gadā, Džordža II laikā, jo oktobra beigās dzimušais karalis vēlējās svinības vasarā.

75 gadus vecais karalis Čārlzs III dzimis 14.novembrī. Pērn 6.maijā viņš Vestminsteras abatijā tika oficiāli kronēts pēc tam, kad 2022.gada 8.septembrī kļuva par karali pēc savas mātes Elizabetes II nāves.

Deputāti tomēr virza tālākai lemšanai iniciatīvu Eirovīzijas finansējumu novirzīt sportam!

Iebilstot pretnostatīt kultūru un sportu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien tomēr nolēma virzīt tālākai izskatīšanai iniciatīvu par Eirovīzijai paredzētā finansējuma novirzīšanu Latvijas sportam.

Iniciatīvas autors Kristaps Bogdanovičs aicināja pārtraukt Latvijas dalību Eirovīzijā, jo esot visai apšaubāmi, vai Eirovīzija būtiski palīdzot Latvijas tēlam un reputācijai. Viņaprāt, cilvēki, kuri piedalās dziesmu konkursā, mēdz uzvesties “piedauzīgi un to arī afišē kā normu”. Iniciatīvas autors akcentē, ka ir Eiropas valstis, kas Eirovīzijā nepiedalās dažādu iemeslu dēļ, tostarp finansiālo.

Bogdanoviča ieskatā, nav normāli, ka Latvijas Biatlona federācijai (LBF) ir jāvāc ziedojumi, lai startētu pasaules čempionātā, kas, pēc iniciatīvas autora domām, “pilnīgi noteikti ir svarīgāk par Eirovīziju”. “Līdz ar sporta nostiprināšanu un vēl lielākiem sasniegumiem, arī jaunatnei būs aizvien vairāk tiešām pozitīvu piemēru – panākumus un atpazīstamību guvušu sportistu, kuriem līdzināties,” domā iniciatīvas autors.

“Nekad neesmu bijis pret mūziku, pats esmu kultūras cilvēks,” izteicās Bogdanovičs, tomēr uzstājot, ka no dalības Eirovīzijā neesot nekāds pienesums.

Latvijas Televīzijas (LTV) Programmu daļas direktore Jana Semjonova akcentēja, ka pretnostatīt mūziku un sportu ir nepareizi. Komentējot pārmetumus par to, ka Latvijas pārstāvjiem Eirovīzijā nav izcili rezultāti, Semjonova pauda, ka sportā ir salīdzinoši vienkāršāk redzēt un izmērīt rezultātus, taču arī sportisti tiek atbalstīti tad, kad viņiem nav tik labi rezultāti, kā vēlētos.

LTV pārstāve uzsvēra, ka Eirovīzija ir ļoti svarīga populārās mūzikas industrijai. Pēc Semjonovas vārdiem, ir sabiedrības daļa, kurai pasākums interesē, piemēram, Eirovīzijas pusfinālu un finālu Latvijā noskatījās vairāk nekā 200 000 cilvēku, savukārt nobalsoja par kādu valsti 55 000 balsotāju.

Latvijas Mūzikas attīstības biedrības pārstāve uzsvēra Eirovīzijas nozīmi Latvijas tēla stiprināšanā, jo finālu noskatījās 163 miljoni cilvēku.

Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš aicināja iniciatīvu nevirzīt tālāk, jo tā būtu iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā. Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis uzsvēra, ka piedalīšanās Eirovīzijā ir sabiedriskā medija redakcionālā izvēle, jo sabiedriskie mediji izmanto sava budžeta finansējumu. Eglītis uzsvēra, ka juridiski šo iniciatīvu nav iespējams realizēt, jo valsts tiešā veidā nepiešķir līdzekļus Eirovīzijas rīkošanai.

Atbildot uz deputātu jautājumu, cik izmaksā “Supernova” un došanās uz Eirovīziju, LTV pārstāve atbildēja, ka kopumā “Supernova” izmaksājusi 190 000 eiro, savukārt dalība Eirovīzijā – 170 000 eiro.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda, ka sabiedrība esot neapmierināta ar pasākuma kvalitāti un propagandu, kas tur esot novērojama.

Parlamentārieša Edvīna Labanovska (P) ieskatā, iniciatīva neesot konstruktīva, jo nākotnē varētu sagaidīt vēl vairākas iniciatīvas, kas aicinātu atņemt naudu vienam, lai iedotu citam.

Deputāts Edgars Tavars (AS) uzskata, ka šādas iniciatīvas ir traksmes zvani par situāciju sportā, taču, viņaprāt, nevajadzētu pretnostatīt sportu un mūziku. Kādam varētu nepatikt Eirovīzija, bet tā ir iespēja mūzikas industrijai, pauda parlamentārietis, neatbalstot iniciatīvas tālāku virzīšanu.

Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda, ka Eirovīzija jau sen vairs neesot dziesmu konkurss, jo tā muzikālā un mākslinieciskā vērtība “nav diži augsta”. Deputāta ieskatā, nebūtu liels zaudējums, ja arī pāris gadus Latvija nepiedalītos Eirovīzijā.

Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm

Hronisku sāpju ārstēšana ir komplekss process, kurā liela nozīme ir vairāku komponentu apvienošanai, no kuriem svarīgākais ir pacienta līdzestība. Taču nereti hronisku sāpju ārstniecību un arī pacienta līdzestību apgrūtina dažādi mīti. Kādi ir izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un kā tie skaidrojami, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4 algologs dr. Matīss Mežals un BENU Aptiekas farmaceite Annija Dvēselīte.

Dažādos literatūras avotos statistiska ir ļoti atšķirīga. Visbiežāk tiek minēts, ka aptuveni 20 % no visiem cilvēkiem cieš no hroniskām sāpēm, un ir pat pētījumi, kur šis skaitlis tuvojas 50 % iedzīvotāju atsevišķās valstīs, stāsta algologs dr. M. Mežals. Tādējādi hroniskas sāpes vēl joprojām ir ļoti plaši izplatītas un to negatīvā ietekme uz indivīdu un sabiedrību kopumā netiek pietiekami novērtēta.

Par hroniskām sāpēm visbiežāk uzskata tās, kas ir ilgākas par trim mēnešiem – sāpēm nav noteikti jābūt nepārtrauktām, piemēram, migrēnas, kas ir katru otro dienu trīs mēnešu laikā, arī uzskatāmas par hroniskām sāpēm. Vienlaikus par hroniskām sāpēm ir uzskatāmas tādas sāpes, kas pastāv ilgāk par ierasto atveseļošanās periodu, piemēram, ja sāpes pēc atsevišķas operācijas vairumam cilvēku pāriet vienas nedēļās laikā, tad gadījumā, kad tās, piemēram, ilgst trīs nedēļas, tās jau varētu uzskatīt par hroniskām sāpēm un uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

Ir ļoti būtiski sāpju gadījumā savlaicīgi vērsties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu to ārstēšanu, noskaidrotu iemeslus un piemeklētu pacientam piemērotāko terapiju, kuras iespējas mūsdienās ir ļoti plašas.

Izplatītākie mīti par hroniskām sāpēm un to ārstēšanu

Mīts: hroniskas sāpes nekad nevar izārstēt. Tas ir viens no izplatītākajiem maldiem, skaidro algologs. Daļai pacientu sāpes ir ārstējamas, pat, ja tās ir bijušas daudzus gadus. Vairumā gadījumu, kad tik tiešām tās nav izārstējamas, sāpes iespējams mazināt un tādējādi uzlabot dzīves kvalitāti. Mūsdienās hronisku sāpju ārstniecības iespējas ir ļoti plašas – pieejami medikamenti, injekcijas un nervu blokādes, rehabilitācija un fizikālā medicīna, ķirurģiska ārstēšana, psihoterapija, komplementārā medicīna un citas. Bieži vien vislabāko efektu sniedz multiprofesionāla ārstēšana, kad komandā strādā ārsti, rehabilitācijas speciālisti, psihologi un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

Mīts: hronisku sāpju pacienti nedrīkst sportot. Patiesās rekomendācijas ir pretējas – hronisko sāpju pacientiem ir rekomendējams saglabāt pēc iespējas liekāku fizisko aktivitāti rehabilitācijas speciālistu uzraudzībā, uzsver dr. M. Mežals. Atteikšanās no fiziskām aktivitātēm un to ierobežošana paaugstina hronisku sāpju risku, tādēļ mazkustība rada apburto loku – sāpju dēļ notiek atteikšanās no aktivitātēm, kas savukārt pati par sevi vairo hroniskās sāpes.

Mīts: pie sāpēm vienmēr nepieciešams gultas režīms. Tas būtībā ir viens no kaitīgākajiem faktoriem cilvēka veselībai, saka ārsts, jo veselīgas kustības ir viens no būtiskajiem palīgiem sāpju mazināšanā.

Mīts: sāpes ir normālas novecošanas sastāvdaļa. Tā nebūt nav, jo daudzi cilvēki gados var dzīvot aktīvi un bez sāpēm, ja rūpējas par veselību, veic profilakses pasākumus, piekopj veselīgu dzīvesveidu un veselības problēmu gadījumā savlaicīgi vēršas pie ārsta.

Mīts: pretsāpju medikamenti vienmēr izraisa atkarību. Arī šis pieņēmums nav patiess, turklāt hronisku sāpju gadījumā medikamentu lietošana tiek regulāri saskaņota ar ārstu, skaidro dr. M. Mežals.

Mīts: pretsāpju medikamentus lieto tikai īslaicīgi. Tas ir viens no biežākajiem mītiem par sāpēm, ar ko saskaras aptiekā, stāsta farmaceite A. Dvēselīte. Atkarībā no medikamenta veida ir preparāti, kurus tiešām iesaka nelietot ilgāk par piecām dienām, taču lielākā daļa preparātu tomēr ir jālieto, sākot no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem un ilgāk.

Mīts: tikai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, deksketoprofēns, diklofenaks) var palīdzēt sāpju gadījumā. Preparātu grupas, kuras var tikt izmantotas īslaicīgu vai ilgstošu, hronisku sāpju ārstēšanā var variēt, sākot no antidepresīviem līdzekļiem līdz pretepilepsijas medikamentiem, skaidro farmaceite. No šīm grupām nav jābaidās. Šo grupu medikamenti ir droši pacientam ilgstošai lietošanai, kā arī nodrošina efektu ilgtermiņā. Ir iespējams ļoti dažādi pielāgot devas, kā arī piemeklēt atbilstošāko lietošanas shēmu. Gan algologi, gan neirologi un arī farmaceiti ir vienisprātis, ka inovatīvākas terapijas metodes jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Farmaceite A. Dvēselīte aicina ikvienu domāt par savu ķermeni arī profilaktiski, jau laicīgi sākot vingrot, izmantot adatu paklājiņus vai sākt ikdienā lietot kādu no balsta un kustību aparātu stiprinošiem uztura bagātinātājiem. Atcerieties, ka arī sāpju gadījumā labs miegs, pareizs uzturs un atbilstošas intensitātes sportiskas aktivitātes palīdzēs uzlabot pašsajūtu! Kā arī – ikdienā neaizmirstiet dzert pietiekami daudz ūdens!

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai! Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.

Psiholoģe: Kāpēc ir svarīgi veidot cieņpilnas attiecības ar kaimiņiem

Justies droši mājās ir mūsu pamatvajadzība. Jaunākais pētījums par dzīvi mājās liecina, ka mājokļa drošība vairs nesaistās tikai ar tādām praktiskām lietām kā mājokļa aizslēgšana vai signalizācijas uzstādīšana, bet arī ar savstarpējām attiecībām starp kaimiņiem. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka kaimiņa pazīšana stiprina viņa drošības sajūtu. Tomēr ļoti bieži, it īpaši dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, mēs nepazīstam savus kaimiņus un labākajā gadījumā tikai sasveicināmies viens ar otru. Kāds ir iemesls, kāpēc bieži vien nepazīstam savus tuvākos kaimiņus, un kā šo situāciju uzlabot – iesaka psiholoģe Kristīne Dūdiņa.

Psiholoģe norāda, ka ciešāku un labāku attiecību veidošana ar kaimiņiem sniedz daudz pozitīvu ieguvumu. Tādējādi tiek veicināta piederības un drošības sajūta, kā arī pozitīvas emocijas pat īslaicīgas saskarsmes laikā. Turklāt viņa atzīst, ka arī palīdzīgas rokas sniegšana citiem padara mūs laimīgākus. Pozitīvas attiecības ar kaimiņiem sniedz iespēju apmainīties mazām laipnībām un uzlabo mūsu pašsajūtu. Tas sniedz emocionālu atbalstu grūtos brīžos un palīdz vieglāk atrisināt konfliktus. Un otrādi – tas, ka ar kaimiņiem esam svešinieki, palielina konfliktu rašanās iespējamību.

“Domstarpības ir neizbēgamas jebkurā kopdzīvē, arī ar kaimiņiem. Cieņpilna, atklāta komunikācija, iejūtība pret citu vajadzībām un gatavība meklēt kompromisus var mazināt spriedzi. Ja tomēr spriedze rodas, vislabāk to mierīgi pārrunāt, ar cieņu paust savas vajadzības un koncentrēties uz risinājumu meklēšanu. Respektējot kaimiņu vajadzības, pastāv lielāka iespēja, ka viņi atbildēs ar pretimnākšanu, tādējādi novēršot konfliktu saasināšanos,” saka K. Dūdiņa.

Kā izveidot draudzīgākas attiecības ar kaimiņiem

Psiholoģe uzskata, ka mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem nav pašsaprotamas, bet gan mūsu pūļu rezultāts. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem.

“Pozitīvām attiecībām, jo īpaši, ja tiek dalītas koplietošanas telpas, svarīga nozīme ir cieņai un citu cilvēku vajadzību ievērošanai. Kaimiņu cienīšana ietver laipnu, izpalīdzīgu komunikāciju un izvairīšanos no tādiem traucēkļiem kā troksnis, jo sevišķi naktī. Svarīgi ir arī rūpēties par saviem mājdzīvniekiem, uzturēt koplietošanas telpas un taisnīgi sadalīt tādus koplietošanas resursus kā autostāvvietas. Der atzīt, ka citiem var būt atšķirīgas vajadzības pēc klusuma un kārtības. Kamēr mēs mīlam suņus, kāds cits to tuvumā var nejusties ērti. Izpratne par šīm atšķirībām un pielāgošanās tām ir ļoti svarīga. Pozitīvu attiecību veidošana ar kaimiņiem ir personīga izvēle, taču tā rada pozitīvāku dzīves vidi ikvienam,” saka K. Dūdiņa.

Vēlme laipni uzņemt jaunus kaimiņus un vēlme, lai jaunie kaimiņi viņus laipni uzņemtu, ir kaut kas tāds, kam var piekrist ikviens, kurš pārceļas uz jaunu mājokli. Kā norāda IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus, pētījums par dzīvi mājās atklāj, ka, kaimiņos dzīvojošo cilvēku pazīšana, ne tikai būtiski ietekmē mūsu drošības sajūtu, bet arī sniedz apziņu, ka varam lūgt palīdzību kaimiņiem (20%) vai ar satiekot aprunāties (13%), sniedz mums piederības sajūtu. Tāpēc viņš dalās ar dažām idejām, kā veicināt draudzību ar kaimiņiem.

“Dažās Skandināvijas valstīs ir ierasts jaunajiem kaimiņiem dāvināt mājās ceptu maizi. Kāpēc gan neizmantot šo piemēru un nepamēģināt pašiem izcept maizi, pīrāgu, bulciņas vai cepumus un tos jauki iepakot, kas būs arī kā papildu dāvana, ko saņēmējs varēs izmantot ilgāk par tās saturu. Piemēram, maizi var iesaiņot virtuves dvielī, cepumus uzlikt uz jauka šķīvja vai bulciņas ielikt maizes groziņā,” interjera dizainers dalās ar idejām.

Vēl viena patīkamas dāvanas ideja – dekoratīvie akcenti mājai. Piemēram, vāze ar ziediem palīdzēs atdzīvināt jebkuru telpu un stiprināt attiecības. Un tai nav jābūt dārgai – svarīgs ir nodoms.

Kad esat viens otru nedaudz iepazinuši, satiekoties ikdienā, Dariuss Rimkus mudina iepazīt kaimiņus vēl tuvāk: “Piemēram, reizi gadā sarīkojiet dārza svētkus, lai kaimiņi varētu satikties un iepazīt viens otru labāk. To iespējams viegli realizēt, ja dzīvojat pilsētā – sarīkojiet tos mājas pagalmā, vai, ja dzīvojat mazākā ciematā, vienu gadu rīkotājs var būt viens kaimiņš, citu gadu – otrs. Uzaiciniet kaimiņus atnest ēdienu savos līdzi paņemtajos traukos. Izkārtojiet dārzā segas un gatavojieties patīkamai laika pavadīšanai kopā. Nekas tik ļoti neveicina piederības sajūtu kā maigas mūzikas skaņas un draudzīgas sarunas vai mājās gatavota ēdiena smarža dārza gaismu mirdzumā.”

*Par pētījumu “Dzīve mājās”

Kvantitatīvo pētījumu IKEA uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes grupa YouGov. Aptauja tika veikta, izmantojot tiešsaistes paneļus. Latvijā aptaujā piedalījās 1005 iedzīvotāji.

Slavenības, kuras studēja medicīnu un varēja kļūt par ārstiem

Vairāki pasaulē pazīstami aktieri un aktrises jaunībā studēja medicīnu, taču kļuva slaveni ar citiem saviem talantiem, turklāt daudzi no viņiem joprojām izmanto studiju laikā iegūtās zināšanas, vēsta kanāli FX un “FX Life”.

Taču ir arī aktieri, kas apgūst medicīnas pamatus filmēšanas laukumā. Kā, piemēram, seriāla “Grejas anatomija” titullomas atveidotāja Elena Pompeo. Cik labi viņa zina ārstu instrumentu nosaukumus, nolēma pārbaudīt populārais televīzijas raidījumu vadītājs Džimijs Kimels.

Viņš sāka ar vienkāršo, plaši pazīstamo stetoskopu, kuru aktrise uzreiz arī atpazina. Toties Pompeo nevarēja atpazīt knaibles, jo tās nekad netika izmantotas seriālā, taču varēja identificēt ribu paplašinātāju, skalpeli un otoskopu. Dažus instrumentus viņa pazina pēc to lietojuma, bet nevarēja nosaukt vārdā. Kimels secināja, ka aktrisei veicās diezgan labi, tomēr ārkārtas situācijā uz viņas palīdzību viņš necerētu.

Tikmēr Latvijā jūnija trešajā svētdienā savus profesionālos svētkus svin mediķi. Latvijā Medicīnas darbinieku diena oficiāli kalendārā tika iekļauta 2011. gadā.

Godinot Latvijas Medicīnas darbinieku dienu, kanāli FX un “FX Life” piedāvā uzzināt, kuras slavenības pirms karjeras šovbiznesā studēja medicīnu un varēja kļūt par ārstiem!

Aktrise ar Hārvarda universitātes diplomu

Populārā Holivudas aktrise Natālija Portmane, kura pasaules slavu ieguva jau tīņu vecumā, spēlējot Līka Besona filmā “Leons” (“Léon: The Professional”), izlēma par labu kvalitatīvai izglītībai un iestājās Hārvarda universitātē. Tur viņa ieguva bakalaura grādu psiholoģijā.

Rakstot zinātnisko darbu par bērnu attīstību, aktrise sadarbojās ar izciliem pētniekiem. To viņa parakstīja ar savu īsto vārdu – Natālija Heršlaga. Aktrise atzīstas, ka joprojām izmanto savu psiholoģijas studiju pieredzi, piemēram, lasot scenārijus un gatavojoties lomām. Viņa arī vairākas reizes spēlēja ārsti, piemēram, 2011. gada filmā “Nekādu saistību” (“No Strings Attached”).

Dveins “Klints” Džonsons 1995. gadā absolvēja Maiami Universitāti, iegūstot bakalaura grādu kriminoloģijā un fizioloģijā. Viņš studēja, kā ķermenis darbojas, reaģē un pielāgojas dažādiem apstākļiem. Varbūt tieši šīs zināšanas palīdzēja viņam kļūt par profesionālu cīkstoni un vēlāk arī par pieprasītu aktieri.

“Draugu” zvaigzne pētīja galvassāpes, “Bīstamo mājsaimnieču” aktrise – cilvēku kustības

Seriāla “Draugi” (“Friends”) zvaigzne Liza Kudrova koledžā studēja bioloģiju, kā arī dažus gadus strādāja kopā ar savu tēvu, kurš bija ārsts. Viņa bija tēva asistente, veicot pētījumus par smadzeņu puslodes dominējošo stāvokli un galvassāpju veidiem.

Studējot koledžā, Liza nolēma izmēģināt spēkus aktiermākslā, taču šī karjera viņai nešķita pietiekami nopietna. Tomēr viņas vecākais brālis Deivids pamudināja māsu īstenot savu sapni un kļūt par aktrisi. Pārējais, kā saka, jau ir vēsture. Starp citu, vienā no “Draugu” sērijām Kudrovas atveidotā varone Fēbija piepelnījās, atveidojot medicīnas māsu!

Savukārt cita populāra seriāla – “Bīstamās mājsaimnieces” (“Desperate Housewives”) – zvaigzne Eva Longorija ir absolvējusi Teksasas Universitāti un ieguvusi bakalaura grādu kinezioloģijā, speciālizējoties cilvēka ķermeņa kustību pētījumos.

Studiju laikā viņa interesējās par šovbiznesu un izmēģināja spēkus kā modele. Lai gan viņa nekļuva par ārsti, aktrise ikdienā izmanto iegūtās zināšanas. “Es neievēroju nekādas diētas, jo es zinu, uz ko mans ķermenis reaģē. Es vienkārši dzīvoju veselīgu dzīvesveidu un neko nedaru,” saka Longorija.

No medicīnas studenta par aktieri

Aktieris Kens Džongs dzimis Detroitā, Mičiganas štatā, un drīz vien ar ģimeni pārcēlās uz Ziemeļkarolīnu, kur viņa tēvs strādāja par pasniedzēju universitātē. Pēc Djūka universitātes apmeklēšanas Džongs ieguva MD (medicīnas doktora) grādu Ziemeļkarolīnas Universitātē.

Tieši rezidentūras laikā Ņūorleānas slimnīcā Džongs pirmo reizi izmēģināja spēkus stāvkomēdijas žanrā. Ar savu humoru viņš spēja piesaistīt ne tikai skatītāju, bet arī vairāku nozares profesionāļu uzmanību, kuri mudināja viņu pārcelties uz Losandželosu.

Džongs paklausīja padomam un aizbrauca uz Eņģeļu pilsētu, kur drīz ieguva vairākas lomas, tostarp arī kulta seriālos “Ofiss” (“The Office”) un “Sabiedrība” (“Community”). Tomēr, pat pieaugot slavai, viņš joprojām izmantoja savu medicīnas grādu un strādāja vietējā slimnīcā, lai pelnītu iztiku.

Tikai pēc filmas “Stāvoklī” (“Knocked Up”) panākumiem viņš nolēma pamest medicīnu pavisam, lai kļūtu par pilnas slodzes aktieri. Jāpiebilst, ka viņam joprojām ir aktīva licence un atļauja praktizēt medicīnu Kalifornijā.

Divas sezonas viņš spēlēja ārstu seriālā “Dakteris Kens” (“Dr. Ken”), viņš bija arī seriāla producents un scenārija autors. Aktieris atzina, ka praktiski atveidoja pats sevi, jo gan viņš pats, gan viņa sieva, gan draugi ir dakteri.

Zinātniece atveido zinātnieci

Situāciju komēdijseriāla “Lielā sprādziena teorija” (“The Big Bang Theory”) aktrisei Maimai Biālikai, tāpat kā viņas varonei Eimijai Farai Faulerei, ir medicīnas grāds, tikai nevis neirobioloģijā, bet gan neirozinātnē. Viņa pat uzrakstīja grāmatu par hormoniem, kas atbild par vecāku un bērnu saikni.

Aktrise ir dzimusi Kalifornijā un sāka filmēties, vēl mācoties vidusskolā. Viņa ir piedalījusies vairākās filmās un televīzijas seriālos, tostarp piecas sezonas spēlēja galveno varoni komēdijseriālā “Ziediņš” (“Blossom”).

Pēc filmēšanas beigām aktrise nolēma tiekties pēc akadēmiskākiem mērķiem. Neskatoties uz to, ka viņa ieguva iespējas studēt gan Hārvarda, gan Jēlas universitātē, viņa nolēma palikt tuvu savai ģimenei un apmeklēja Kalifornijas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu neirozinātnē.

Biālika nolēma, ka neiroķirurģes dzīve nav savienojama ar normālu ģimenes dzīvi, un atkal iesaistījās šovbiznesā. Pirms viņa kļuva par doktores Eimijas Faras Fauleres lomas atveidotāju “Lielā sprādziena teorijā”, viņas kontā bija vairākas nelielas lomas citos seriālos.

Kanāli FX un “FX Life” sveic Medicīnas darbinieku dienā un aicina pie ekrāniem visus “Grejas anatomijas” un citu medicīnas seriālu fanus!

Dž. K. Roulinga nožēlo, ka jau agrāk nav izteikusi savu viedokli par transpersonām! Harija Potera filmu aktieri vīlušies rakstniecē (+VIDEO)

Britu rakstniece Dž. K. Roulinga pauž nožēlu, ka debatēs par transpersonu jautājumiem nav iesaistījusies krietni agrāk, lasāms esejas fragmentā, kas trešdien publicēts laikrakstā “The Times”.

Roulinga pēdējo gadu laikā aktīvi iestājusies par sieviešu un meiteņu tiesībām transpersonu jautājumu debašu kontekstā, dažkārt izpelnoties pārmetumus transfobijā. Pati rakstniece noliedz, ka būtu transfobe.

Drīzumā klajā nāks grāmata “The Women Who Wouldn’t Wheesht” (“Sievietes, kas neklusēja”), kurā apkopotas vairāku Skotijas sieviešu esejas. “The Times” trešdien publicējis grāmatā iekļautās Roulingas esejas fragmentu.

“Galu galā es sāku runāt, jo man būtu bijis kauns visas manas atlikušās dienas, ja es to nedarītu. Ja man vispār ir kāda nožēla, tad par to, ka es nesāku runāt krietni agrāk,” skaidro rakstniece.

Video

Kā norāda Roulinga, viņa sākotnēji savas domas publiski nav paudusi, jo viņai tuvie cilvēki uzstājīgi lūdza nerunāt.

Jaunās grāmatas redaktores ir žurnāliste Sūzena Dalgetija un bijusī ierēdne Lūsija Hantere Blekbērna. Tajā iekļautas arī pazīstamu Skotijas politiķu Džoanas Šerijas un Ešas Rīgenas esejas.

“Tas ir sieviešu stāsts, kas riskējušas ar savu darbu, reputāciju, pat ar ģimenes un draudzības saitēm, lai panāktu, ka viņu balsis tiek sadzirdētas,” norāda grāmatas izdevēji “Little, Brown Book Group”.

Ķeizars Karls: Kā vācu puika kļuva par pasaulē slavenāko dizaineru

Modes nama “Chanel” nosaukums pēdējās desmitgadēs asociējas ne tikai ar tā radītāju Koko Šaneli (1883–1971), bet arī ar tā ilggadējo radošo direktoru Karlu Lāgerfeldu (1933–2019), kurš pārņēma vadību 1983. gadā, kad zīmols piedzīvoja lejupslīdi, un padarīja to par plaukstošu, miljardus vērtu uzņēmumu, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Tomēr Lāgerfelds bija kas vairāk nekā vienkārši “Chanel” nama vadītājs – arī viņa vizuālais tēls un asā mēle daudziem lika runāt un rakstīt par izcilo modes meistaru. Jaunās tūkstošgades sākumā dizainers piedzīvoja dramatiskas pārvērtības un 13 mēnešos  atbrīvojās no 42 kilogramiem. Viņš stāstīja, ka kādu dienu pamodies un vairs nav bijis apmierināts ar savu fizisko izskatu.

Slaidumu, kā zināms, viņš saglabāja līdz pat nāvei, un tas, savienojumā ar zirgasti, tumšu uzvalku un lielām saulesbrillēm, kļuva par viņa vizītkarti. Viņš arī atļāvās publiski kritizēt tos, kuriem, viņaprāt, bija liekais svars.

Mūža nogalē viņš arī nekautrējās teikt, ka vēlētos apprecēt savu mīluli Šupeti, ja vien tas būtu atļauts. Birmas šķirnes kaķeni Karls paturēja sev pēc tam, kad tuvs draugs palūdza dzīvnieku dažas dienas pieskatīt. Lieki piebilst, ka kaķene tika lutināta un joprojām dzīvo greznu dzīvi ar personīgo auklīti un citu apkalpojošo personālu.

Nav brīnums, ka arī pēc Lāgerfelda nāves viņa personība turpina fascinēt gan rakstniekus, gan filmu un seriālu veidotājus. Piemēram, Karlu gatavojās attēlot “Oskara” balvas laureāts Džareds Leto, kurš pat bija saņēmis Karla svētību, tomēr šis projekts pagaidām ir iepauzēts.

Toties uz ekrāniem jau pavisam drīz nonāks seriāls “Becoming Karl Lagerfeld”. Tā būs dižpārdokļa “Kaiser Karl” (“Ķeizars Karls”) ekranizācija un ļaus skatītājiem paviesoties 1972. gada Parīzē. Lāgerfeldam tolaik bija 38 gadi, un viņš bija plašākai sabiedrībai nezināms dizainers. Pēc tam, kad viņš iemīlējās izskatīgajā Žakā Debašerā (1951–1989), Lāgerfelds uzdrošinājās stāties pretī savam niknākajam sāncensim – Īvam Senlorānam (1936–2008), kuru savukārt atbalstīja viņa dzīvesbiedrs, uzņēmējs Pjērs Beržē (1930–2017).

Aizraujošais stāsts par augstās modes ģēniju sāncensību un privātās dzīves kaislībām “Becoming Karl Lagerfeld” ar talantīgo vācu aktieri Danielu Brūlu titullomā būs pieejams straumēšanai “Disney+” platformā no 7. jūnija. Gaidot pirmizrādi, “Disney+” piedāvā uzzināt, kā Karls Lāgerfelds kļuva par modes ķeizaru!

Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka topošais dizainers dzimis 1935. gadā, tiesa, dažos informācijas avotos tika minēts arī 1938. gads. Vēlāk tapa zināma patiesība, proti, Karls Oto Lāgerfelds bija dzimis 1933. gada 10. septembrī Hamburgā, Vācijā. Lāgerfelda ģimene bija turīga, vēl pirms skolas gaitu sākšanas mazais Karls apguva angļu un franču valodu. Viņa aizraušanās ar franču kultūru kopumā sākās jau bērnībā.

1953. gadā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Parīzi, kur sāka studēt Augstās modes sindikātā. Tur viņš sadraudzējās ar vēl vienu modes leģendu – Īvu Senlorānu, kurš vēlāk kļuva par viņa sāncensi. Jāpiebilst, ka abi piedalījās Starptautiskās vilnas tekstilizstrādājumu organizācijas rīkotajā konkursā. Lāgerfelds tajā uzvarēja ar oriģinālu mēteļa dizainu, bet Senlorāns palika vien trešajā vietā. 

Karla talantu augstu novērtēja slavenais kuturjē Pjērs Balmēns un uzaicināja jauno talantu uz praksi savā modes namā. Tur Lāgerfelds pavadīja nākamos četrus gadus. Pēc tam viņš ieņēma modes zīmola “Jean Patou” radošā direktora amatu. Jāatzīmē, ka viņš tolaik sevi sauca par Rolandu Karlu.

Divdesmitā gadsimta sešdesmitie gadi bija nozīmīgi modes pasaulei un, protams, arī Karlam. Viņš sāka sadarbību ar tādiem zīmoliem kā “Chloe”, “Krizia”, ​​“Charles Jourdan”. Paralēli viņš pievienojās arī modes namam “Fendi”, ar kuru strādāja līdz pat savai nāvei un kuram radīja slaveno logotipu ar diviem F burtiem.

Lai gan Lāgerfelds vienlaikus strādāja ar pieciem dažādiem zīmoliem, viņa pieeja katram bija atšķirīga, tāpēc arī kolekcijas bija pilnīgi dažādas. Viņš ļoti prasmīgi apvienoja greznību ar praktiskumu. Viņš arī bija pirmais, kurš savās kolekcijās izmantoja kažokādas. Līdz Karlam neviens cits augstās modes dizainers neuzdrošinājās izvēlēties šo materiālu.

“Chanel” kā personīgais izaicinājums

1983. gadā, pēc 18 gadu darba, Karls Lāgerfelds pameta “Chloe” un kļuva par modes nama “Chanel” radošo direktoru. Tiesa, tolaik zīmols nebija veiksmīgs un plaukstošs, kādu to pazīstam šodien – gluži pretēji –, bet Karls to uztvēra kā personisku izaicinājumu.

Modes cienītāji ar sajūsmu sagaidīja viņa pirmo kolekciju kā “Chanel” dizaineram. Tajā bija tvīda žaketes, ādas šorti un minisvārki, divu toņu kurpes un “Chanel 2.55” somas – visas šīs lietas drīz vien kļuva par klasiku, lielā mēra pateicoties Karla mārketinga talantam.

Lai arī “Chanel” darba netrūka, darbaholiķis Karls 1984. gadā izveidoja arī pats savu personīgo zīmolu – “Karl Lagerfeld”. Sākumā uzņēmums piedāvāja tikai vīriešu apģērbu, bet 1990. gados dizainers izstrādāja arī sieviešu līniju “Lagerfeld Gallery”. 2005. gadā Lāgerfelds pārdeva zīmolu “Tommy Hilfiger”, vienlaikus saglabājot radošā direktora amatu un pilnīgu kontroli pār dizainiem.

Savā karjerā talantīgais dizainers ir arī palīdzējis pasaulei atklāt ne vienu vien topošo topmodeli. Viņa mūzas un zīmola sejas dažādos laikos bija Keita Mosa, Klaudija Šīfere un Kara Delavinja. Arī aktrises Vanesa Paradī, Bleika Laivlija un Kristena Stjuarte baudīja viņa mūzas statusu. Dizainers arī radīja smaržas un pats fotografēja “Chanel” reklāmas kampaņas.

Mūža mīlestība

Karlam patika stāstīt par sevi, tostarp arī izdomātus faktus. Piemēram, karjeras sākumā viņš teica, ka esot no Zviedrijas, nevis no Vācijas. Taču savu privāto dzīvi viņš mācēja paturēt noslēpumā. Lāgerfelds nekad nebija precējies un viņam nebija bērnu.

Ir zināms, ka no 1970. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām viņam bija 18 gadus ilgas attiecības ar franču aristokrātu Žaku Debašeru. Tiesa gan, Lāgerfelds teica, ka attiecības nekad nav bijušas seksuālas un bija balstītas “absolūtā mīlestībā”.

Žaks bija ekstravagants vīrietis, kurš ģērbās kā 1930. gadu kinozvaigznes un glabāja savas zīda kaklasaites lādē, kas reiz piederēja Marijai Antuanetei, bet kokaīnu – apzeltītā “Cartier” kastītē. Ar Karlu viņš iepazinās naktsklubā un norunāja līdz pieciem no rīta. Karlam bija 38, bet Žakam – 20 gadi.

“Viņš bija tas, kurš mani uzjautrināja vairāk nekā jebkurš cits,” vēlāk sacīja Lāgerfelds. “Viņš bija arī neiespējams, viņš bija nicināms – viņš bija ideāls.”

Žakam bija 38 gadi, kad viņš 1989. gadā nomira no AIDS. Savu īso mūžu viņš nodzīvoja spilgti – viņš rīkoja skaļākās ballītes, draudzējās ar slavenībām un bija attiecībās ar abu dzimumu pārstāvjiem. Žaks reiz pat pavedināja Karla sāncensi Īvu Senlorānu, izraisot vienu no lielākajiem skandāliem augstās modes vēsturē.

Par šo “modes ķeizara” dzīves periodu stāstīs seriāls “Becoming Karl Lagerfeld”, kas būs pieejams straumēšanas platformā “Disney+” no 7. jūnija! Savukārt cits jūnija jaunums –– seriāls “Diane von Furstenberg: Woman in Charge” – vēstīs par vēl vienu modes leģendu – Diānu fon Furstenbergu, vienu no retajām sievietēm, kura izveidoja pati savu modes impēriju vīriešu dominētajā stila pasaulē. Tas būs pieejams straumēšanai, sākot no 25. jūnija.

Sākot no 12. jūnija, straumēšanai būs pieejams arī uz patiesiem 1997. gada notikumiem balstīts seriāls “Under the bridge”. Tas būs stāsts par četrpadsmitgadīgo Rēnu Virku (Vritika Gupta), kura kopā ar draudzenēm devās uz ballīti un vairs nekad neatgriezās mājās. Galvenajās lomās būs redzamas Elvisa Preslija talantīgā mazmeita Railija Kio un šā gada “Oskara” balvas nominante Lilija Gladstouna.

9. jūnijā tiek atzīmēta pasaulē slavenākās pīles – Donalda Daka – 90. dzimšanas diena! Par godu tam pirmizrādi piedzīvos īsfilma “D.I.Y Duck” ar iemīļoto varoni galvenajā lomā! Tāpat “Disney+” arī jūnijā piedāvā “Disney”, “Pixar”, “Marvel”, “Star Wars”, “National Geographic” un “Star” filmas un raidījumus bērniem un pieaugušiem, kā arī visiem iemīļotus seriālus.

Džona Lenona ģitāra izsolīta par 2,9 miljoniem dolāru! (+VIDEO)

Leģendārā “The Beatles” mūziķa Džona Lenona savulaik spēlētā ģitāra, kas nesen tika uzieta Anglijas laukos kāda nama bēniņos, izsolē Ņujorkā pārdota par 2,9 miljoniem dolāru (2,7 miljoniem eiro), pavēstīja izsoles rīkotāji, norādot, ka tā ir lielākā summa, kas jelkad izsolēs samaksāta par kādu  bītlu ģitāru.

12 stīgu “Hootenanny” akustiskā ģitāra spēlēta “The Beatles” 1965.gada albuma un filmas “Help!” ierakstos, un, līdz tā tika atrasta, to vairāk nekā 50 gadus neviens nebija nedz redzējis, nedz spēlējis. Ģitāra tika iegādāta telefonizsolē Ņujorkas kafejnīcā “Hard Rock Cafe”, ko rīkoja izsoļu nams “Julien’s Auctions.”

Video

Pēc tam, kad uz ģitāras bija spēlējuši “The Beatles” mūziķi, instruments nonāca popmūzikas dueta “Peter & Gordon” dalībnieka skotu ģitārista Gordona Volera īpašumā, bet viņš vēlāk to atdeva vienam no grupas turneju administratoriem.

Vairākas desmitgades vēlāk pārvākšanās laikā instrumentu mājas bēniņos uzgāja pēdējā īpašnieka dēls.

Ģitāra ir redzama filmā “Help!”, kad grupa izpilda dziesmu “You’ve Got To Hide Your Love Away”. Tā spēlēta vairāku albuma “Help!” dziesmu ierakstos.