Kādus iespaidus guvi, mācoties Itālijā – modes mekā?
Mana skola atradās rajonā, kur visapkārt bija modes nami. Pat nevajadzēja šķirstīt žurnālus – iegāju veikalos, un visas aktuālākās tendences atradās turpat blakus! Bija interesanti vērot, kā mainās vitrīnas, kā veidojas dzīve modes epicentrā. Mācoties Itālijā, visas modes aizkulišu lietas un sīkumus uzzināju uzreiz no pasniedzējiem, tāpēc guvu milzīgu enerģiju un iedvesmu arī saviem dizainiem.
Pastāsti par savu modes namu!
Šobrīd mans modes nams darbojas kā šūšanas ateljē. Mēģinu izkopt savu stilu un nesteidzos ar tik skaļiem vārdiem kā nākamās vasaras kolekcijas. Raksturojot savus tērpus, visiem kā galvenie vadmotīvi cauri vijas dzija, adījums, tamborējums un izšuvums. Tāpēc parasti krekliņi un džinsi mani neaizrauj, jo nevaru tajos ielikt tādu ieguldījumu kā vakarkleitās.
Savu uzņēmumu esmu attīstījis arī brendinga virzienā, sniedzot mārketinga un dizaina pakalpojumus dažādiem uzņēmumiem, turklāt marta sākumā ar pilnu sparu ķeršos klāt jaunam projektam, kas sauksies "Personne". Esmu sapratis, ka mode pārāk daudz ko uzspiež un cilvēkiem jādod iespēja labāk orientēties. Šodien mode ir izaugusi par milzīgu industriju, kas cilvēkam sniedz iespēju dzīvot zīmolu pasaulē. Ja cilvēks sevi neapzinās kā personību ar savu stilu, tad viņš pieņem modes nama radīto tēlu un dzīvo brenda dzīvi, pilnībā tam uzticoties. Stilu neveido ģērbšanās viena zīmola apģērbā, tā ir māka orientēties modē un veidot savu unikālo stilu. Taču ne visi izjūt sevi kā personības, tāpēc mode spēj labi pelnīt, radot ideālo tēlu. Reizēm atnāk klients un saka, ka vēlas ko mainīt, taču īsti nezina, ar ko sākt, jo cilvēkā ir īsts bardaks. Lai sniegtu apziņu, ka cilvēks zina, ko vēlas, jaunajā projektā esmu apvienojis dažādu jomu profesionāļus – etiķetes ekspertus, runas mākslas un sevis pasniegšanas speciālistus, kā arī daudzus citus zinošus cilvēkus, kas palīdzēs personības veidošanā.
Kas ir seksīgākais, ko sieviete var uzvilkt?
Manuprāt, visseksīgākais ir nepārspīlēt ar apģērbu. Nevajag lielus izgriezumus un īsus svārkus, lai meitene izskatītos iekārojama. Pats galvenais ir pārliecība par sevi, taču arī mati, meikaps, izturēšanās un runas veids veido sievietes koptēlu. Uzskatu, ka pilnīgi katra sieviete var būt seksīga un visa māksla slēpjas sevis parādīšanā. Konkrēta parauga nav, jo katrs cilvēks ir savādāks pēc savām ķermeņa proporcijām. Sievišķības māksla ir parādīt tieši tik daudz, lai par meiteni rastos interese un nebūtu garlaicīgi, kā tas ir reizēs, kad viss tiek pasniegts kā uz paplātes.
Kas tevi visvairāk sajūsmina sievietēs?
Runājot par ārējo koptēlu, mani noteikti piesaista sevis kā personības pasniegšana, sievišķība un seksīgums. Taču nereti, kad sieviete sāk runāt, pirmais iespaids tiek sagrauts. Te ir vesels stāsts par biznesa sievietēm, kuras spītīgi uzskata, ka var pašas ar visu tikt galā un vīrietis viņām nav vajadzīgs. Forši, ka ir ticība saviem spēkiem, bet reizēm meitenes aiziet galējībās – iejūtoties vīrieša ādā, viņas zaudē sievišķību. Tad viņām vairs neatliek laika manikīram, frizierim, nav laika arī kārtīgi izstaigāt veikalus.
Tātad tu uzskati, ka stiprā dzimuma loma joprojām ir jāpilda vīrietim?
Es nedomāju, ka sievietei ir jāsēž mājās pie trauku kaudzes, vienkārši viņa nedrīkst zaudēt sievišķību. Ja kādreiz sievietes nelaida klāt dažādos politiskos un kultūras procesos un gadiem ilgi viņas cīnījās par savām tiesībām, tad tagad visas durvis ir vaļā, viņas iet un darbojas. Tajā mirklī vīrietis ir sapratis, ka viņš var nedarīt neko – aiziet mājās, ieslēgt televizoru, pastaigāt pa apģērbu veikaliem un frizētavām. Tāpēc daļa vīriešu mūsdienās ir mazliet izlaidušies.
Kas ir pats trakākais, ko esi darījis meitenes dēļ?
Būtu grūti nodefinēt, kas īsti ir traks. Mīļotās meitenes dēļ neesmu sevi dedzinājis vai lecis no mājas jumta, jo neaizraujos ar tādām pārgalvībām, kas varētu kaitēt manai veselībai un dzīvībai. Neuzskatu, ka attiecībās vispār varētu būt kas traks – cilvēki mūsdienās pat precas, lecot no lidmašīnas, un viņiem tas nešķiet nekas ārprātīgs. Trakas lietas ir foršas, galvenais, lai tās nerobežojas ar slimīgumu. Bet meiteni esmu visādi iepriecinājis, arī striptīzu dejojis!
Un meitene bija sajūsmā?
Protams! (smejas)
Kā tu vērtē sieviešu nemitīgo dzīšanos pēc konkrētiem skaistuma standartiem?
Ja sieviete nav sevi atradusi, tad viņa arī dzenas pakaļ dažādiem sabiedrības noteiktiem skaistuma kanoniem. Esmu novērojis, ka sievietes, sākot no 30 gadiem, atrod savu nišu gan stila, gan skaistumkopšanas ziņā. Tikai tad, kad viņa ir izskrējusi cauri visam sevis meklēšanas ārprātam, sieviete nonāk pie slēdziena, ka nav konkrēta skaistuma ideāla, kas derētu visiem. Šajā vecumā viņa ir sapratusi, ka daudzi produkti ir taisīti ar mērķi pārdot un viss, ko reklamē, nebūt nav nevainojams. Mans ieteikums sievietēm – mācēt apstāties pie tā, kas piestāv, un stila veidošanu sākt ar savas personības izkopšanu.
Ar Mārtiņu sarunājās Ance Siliņa
