Lielbritānija un Īrija jau no laika gala ir apgādājušas Holivudu un visu pārējo pasauli ar interesantiem un neprātīgi talantīgiem aktieriem, un šķiet, ka krājumi viņiem ir neizsmeļami – griezies, kur gribi, visur čum un mudž ar britu salu pārstāvjiem. Viens no „svaigākajiem” pienesumiem, kurš, visticamāk, jau tuvākajā laikā ar skaļu blīkšķi iekaros skatītāju mīlestību un uzmanību visā pasaulē, ir Džeks O’Konels. O’Konelam pēdējo pāris gadu laikā ir izdevies spoži iespīdēties lielajos un mazajos ekrānos, liekot domāt, ka ar šo jauno talantu mēs tiksimies vēl bieži.
Britu aktieriskās „eksportpreces” galvenokārt ir dalāmas divās kategorijās – smalkie, dažādas prestižas skolas un augstskolas pabeigušie puiši (Toms Hidlstons, Benedikts Kamberbačs un citi) un dzīves apbružātākie, bet ne mazāk talantīgie aktieri, kas ir mācējuši šajā lauciņā izsisties, neskatoties uz to, ka brīžiem sanāca nedaudz nomaldīties no kārtīgas un cienījamas dzīves taciņas (uzskatāmi piemēri šai kategorijai būtu Toms Hārdijs, Tims Rots un Gerijs Oldmens, kuram dzīves laikā ir nācies cīnīties ar dažādiem personīgajiem dēmoniem). Džeks O’Konels noteikti ir pieskaitāms pie otrās grupas, jo savas dzīves gaitā ir pamanījies ievārīt ne mazumu ziepju, turklāt ne vienas vien no ievārītajām ziepēm ir bijušas krimināla rakstura. Kā O’Konels atceras, kādu dienu esot pat gadījies no rīta puses sēdēt tiesā un gaidīt spriedumu par iepriekšējām izdarībām, bet jau vakarpusē kāpt uz skatuves dēļiem teātrī. Sīkās un smalkās detaļās par savas pagātnes ne pārāk spožajiem posmiem Džeks gan tagad intervijās nemīl ieslīgt. Kas bijis, bijis, tā teikt.
Bet drūmākās savas dzīves epizodes O’Konels ir mācējis likt lietā savā darbā, nereti atveidojot huligāniskus un vardarbīgus tēlus, kurus, kā pats atzīst, pārāk grūti izprast viņam neesot. Pie aktiera profesijas šis zēns no Dārbijas nonāca gandrīz vai nejauši – kā pats apgalvo, esot devies uz aktiermākslas nodarbībām, sekodams līdzi kādai meitenei, un izrādījies, ka šī lieta iet no rokas. Sākotnēji pamaisoties pa dažādiem seriāliem epizodiskās lomiņās, lielāku uzmanību O’Konelam sev izdevās pievērst 2006. gadā Šeina Medovsa filmā “Šī ir Anglija” (This is England), kam pēc pāris gadiem sekoja lielākais jaunā aktiera triumfs skandalozajā britu seriālā “Skini” (“Skins”).
Pagrieziena punkts
Par pilnīgu pagrieziena punktu O’Konela karjerā gan noteikti ir uzskatāms 2013. un 2014. gads, kad uz lielajiem ekrāniem nonāca virkne filmu ar viņa līdzdalību, par kurām turklāt pats aktieris saņēma neskaitāmas uzslavas un atzinību. Vispirms jāmin britu cietuma drāma “Starred Up”, kurā O’Konels atveido jaunu, vardarbīgu puisi, kurš, tiekot ievietots pieaugušo cietumā, tajā nonāk aci pret aci ar savu tikpat vardarbīgo tēvu. Tam sekoja īru trilleris “71: Pēdejais kareivis” (’71), kurā jaunais aktieris parādīja citas sava talanta šķautnes, vairs nesmeļoties iedvesmu no savas drūmo notikumu pārpilnās pagātnes, tā vietā iejūtoties jauna, nepieredzējuša kareivja lomā, kas Īrijā nejauši tiek aizmirsts ienaidnieku teritorijā. Un par ķirsīti uz kūkas noteikti jāsauc O’Konela lomu Andželīnas Džolijas režisētajā “Nesalauztais” (Unbroken), kas stāsta pilnīgi neticamo Luī Zamperini dzīvesstāstu par olimpisko atlētu, kurš Otrā pasaules kara laikā nokļuva japāņu armijas gūstā. Tieši “Nesalauztais” un “71: Pēdejais kareivis” janvārī varēsim vērot arī uz mūsu kinoteātru ekrāniem, izmantojot izdevību iepazīt šo uzlecošo zvaigzni.
Spožā nākotne
Šādi sniegumi, protams, nevarēja palikt nepamanīti, un jādomā, ka O’Konela nākotnes karjera būs vēl jo spožāka. Jaunais aktieris (viņam ir tikai 24 gadi!) jau ir izziņots kā Terija Giljama bezgalīgi ilgi topošās filmas “Vīrs, kurš nogalināja Donu Kihotu” (The Man Who Killed Don Quixote) kārtējais glābējs, atliek tikai turēt īkšķus, lai šoreiz, ar septīto reizi, Terijam viss izdotos. Septiņas lietas, labas lietas? Bet, ja Giljama filma vēl tikai taps (jo ar Teriju ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt), tad nākamā filma, ko nepacietīgi gaidīt O’Konela esošajiem faniem un tiem, kuri par tādiem vēl tikai kļūs, būs “Tulpju drudzis” (Tulip Fever) – 17. gadsimtā notiekoša romantiska drāma, kurā O’Konels būs redzams kopā ar tādām zvaigznēm kā Džūdiju Denču un Kristofu Valcu. Pats O’Konels uzsver, ka viņu vairāk interesējot neatkarīgais kino ar tā drosmīgākajiem un interesantākajiem stāstiem, tāpēc supervaroņu filmas vai milzīgi blokbāsteri viņa nākotnes plānos neietilpstot. Bet jebkurā gadījumā skaidrs ir viens – par šo puisi mēs dzirdēsim vēl daudz.
Sagatavoja: Līva Spandega, Kinoblogeri.lv
Kinoprojekts “Spektrs” piedāvā režisora Jana Demānža (Yann Demange) debiju “71: Pēdējais kareivis” (‘71), kura stāsta par dramatiskiem notikumiem Belfāstā, Īrijā. Filma ieurbjas iekšējā, emocionālā cīņā, kas nereti ir daudz dramatiskāka par cīņām, kas tiek veiktas par vienas vai citas valsts brīvību.
Filma uzņemta Lielbritānijā, piedaloties galvenokārt britu un īru aktieriem, un nominēta “European Film Awards” kategorijā “Eiropas kino gada atklājums”, kā arī Britu Kinoakadēmijas balvai “BAFTA” nominācijās “Labākā filma”,“Spilgtākā debija” (Jans Demānžs) un “Uzlecošā zvaigzne” (Džeks O’Konels).
Filmu jau atzinīgi novērtēja Berlīnes, Ņujorkas, Toronto un Karlovi Vari kinofestivālu publika un žūrija – tagad ir jūsu kārta. Skatieties filmu “71: Pēdējais Kareivis” no 16. janvāra kinoteātros Kino Citadele, Cinamon, Multikino, Splendid Palace un K Suns!
Filmas mājaslapa: http://www.kinospektrs.lv/71
