Līga Andžāne ir festivāla Positivus un labdarības maratona Dod pieci komunikācijas vadītāja. Līdzās intensīvajam darba ritmam Līga savā dzīvē būtisku vietu atvēl sportam un veselīgam uzturam, kas viņai ir palīdzējuši veicināt pašdisciplīnu, mērķtiecību un ikdienas labsajūtu.
Lai rosinātu no dīvāna piecelties arī citus, tīmekļa dienasgrāmatā HappyWhispers.lv Līga dalās pamudinošos iedvesmas stāstos un personīgajā pieredzē. šoreiz Līga atklāj, kā fiziskās aktivitātes un sabalansēts uzturs ir veidojis un ietekmējis viņas personību.
Kā Tavā dzīvē ienāca regulāras fiziskās aktivitātes?
Ja neņem vērā ļoti agrā jaunībā neilgu brīdi apmeklēto aerobiku un pāris nodarbību uz tolaik modīgajiem bodybike, sporta klubiem metu līkumu. Uz pirmo īsto treniņu sporta zālē aizgāju vien pirms pāris gadiem. Man vienmēr labāk paticis darīt kaut ko individuāli – nodarboties ar jogu, skriet, braukt ar velosipēdu, pastaigāties pa mežu vai gar jūru. Tomēr pieredzējušā vingruma trenera Ralfa Upmaņa iedrošināta, pārvarēju savus aizspriedumus, bailes un nedrošību. Biju nesen nosvinējusi 37. dzimšanas dienu, kas pēkšņi likās tik draudīgi tuvu četrdesmit, ka izaicināju pati sevi būt vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi. Būt vingrai. Būt stiprai. Būt lokanai. Būt veselai. Tādi bija mani galvenie mērķi.
Kādas pārmaiņas piedzīvoji, kad fiziskās aktivitātes kļuva par būtisku ikdienas daļu?
Pirms sāku regulāri trenēties DCH studijā pie Ralfa Upmaņa, man bija pieci lieki kilogrami, no kuriem gribēju tikt vaļā. Sapratu, ka augums vairs nav kā šmaugai divdesmitgadniecei un ir jāsāk domāt ne tikai par uzturu, bet arī regulārām fiziskajām aktivitātēm.
Treneris nodarbībās maksimāli integrēja dažādas kustības, vingrojumus un sporta inventāru, ļaujot pārliecināties, cik dažādas un aizraujošas var būt man līdz šim svešās vingruma nodarbības. Par daudziem vingrojumiem biju sajūsmā, savukārt citus uzdevumus necietu jau no pirmās reizes. Ja man blakus nebūtu tāda pieredzējuša speciālista, domāju, ka pirmā nodarbība būtu izrādījusies pēdējā. Treniņi pie viņa ļāva apzināties savas spējas, pārvarēt savu nevarēšanu un celt izturības latiņu arvien augstāk. Jau pēc pirmajām treniņu nedēļām sapratu, ka daudz svarīgāks par mistisko mērķi – kaut kad iegūt sešpaku – ir pats treniņu process. Es, protams, joprojām gribēju izveidot spēcīgāku un vingrāku augumu ar pievilcīgu muskuļu reljefu, taču ikdienas treniņos par to nedomāju, jo mani ļoti aizrāva pats process un es to ikreiz izbaudīju, neņemot vērā grūtības.
Kā sports un veselīgs dzīvesveids ietekmēja Tavu ikdienu ilgtermiņā?
Ļoti būtiska nozīme sportiskajos panākumos ir sabalansētam uzturam un regulārām ēdienreizēm. Kad ievēroju dzelžainu treniņu grafiku un ēdu atbilstoši noteikumiem, plakanais vēders nebija tikai sapnis – tā bija īstenība. Savukārt periodos, kad pašdisciplīna netiek ievērota, tas mazais mīkstumiņš uz vēdera atgriežas un mīļi atgādina, ka lieliska fiziskā forma nozīmē regulāru darbu.
Kā ikdienas skrējienā rast laiku un vietu sportam un veselīgam dzīvesveidam?
Ja ir pareizā motivācija, nav nekādu problēmu rast laiku sportošanai. Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Pateicoties vingruma nodarbībām, apzinājos sevi disciplinētu un mērķtiecīgu – tādu, kādu iepriekš nepazinu. Sāku sevi par to vairāk cienīt. Pateicoties jauniegūtajai pašdisciplīnai, man labāk sāka veikties arī darbā un citās dzīves jomās.
Arī tagad, kad neievēroju intensīvu treniņu grafiku, priekšroku dodot mierīgākam dzīves ritmam un cita veida aktivitātēm, tieši kustības ir tās, kas palīdz cīnīties ar stresu, atbrīvot galvu no ikdienas rūpēm, nomierināt prātu un uzlabot noskaņojumu. Tā ir daļa no manas labsajūtas plāna, kam nereti pakārtoju citus dienas darbus.
Vai tieksme iegūt lielisku augumu vispār ir nepieciešama? Varbūt mums vienkārši jāmācās pieņemt sevi tādus, kādi esam?
Ralfs Upmanis jau pašā sākumā man iemācīja būtisku lietu, proti, treniņš nekad nav sods, tā ir mīlestība pret sevi. Pat ja esmu sagrēkojusi ar kūciņu vai treknām pankūkām, es neeju uz treniņu ar mērķi kaut ko atstrādāt. Beigu beigās tas vienmēr būs stāsts par motivāciju – vai darām to savas veselības un labsajūtas labad, izbaudot procesu, vai uz treniņiem dzen psiholoģiska rakstura problēmas, sevis nepieņemšana un pārspīlēta tieksme pēc perfekcionisma. Daudz svarīgāka par lieliska auguma iemantošanu ir sevis pieņemšana.
Brīdī, kad iemācāmies nesalīdzināt sevi ar citiem, iemantojam lielāku iekšējo brīvību un daudz pozitīvāku attieksmi pret sevi. Un, kad jūtamies labi savā ādā, arī pārējās dzīves jomās esam pārliecinātāki. Labākais, ko varam darīt, ir pieņemt savu dabas doto ķermeni, rūpēties par to un mīlēt to. Manā izpratnē rūpes par sevi iekļauj gan veselīgu ēdienu, gan regulāras fiziskās aktivitātes atbilstoši katra spējām un interesēm. Atrodi, kas tieši tev sagādā prieku, baudu un veselīgu izaicinājumu, un ļaujies tam! Tad arī pozitīvi rezultāti neizpaliks.
