Cirka telti caurcaurēm ir sagrābuši klauni. Atmosfēra ir nokaitētas jautrības pārņemta. Klaunu dejas mēdz sākties pēc lāču programmas. Klauni dejas sāk sparīgi un skaļi, vēlāk tie dejo lēnāk un neveiklāk, bet vispār klauniem dejot nemaz nepatīk. Klauniem, tāpat kā bērniem, garšo saldumi, it īpaši cukurvate. Ja klaunu nevar piedabūt pie dejošanas, tad steidzīgi jāmeklē cukurvate, kurai klauni nevar pretoties.
Klauniem ir sarkani deguni, tie mēdz pīkstēt un izdvest nedzirdētas skaņas. Pēc izrādes klaunu ausis paliek tikpat sarkanas kā deguns, bet to bērni neredz, jo ausis ir paslēptas zem cepures. Klauni mēdz tērpties krāsainos tērpos, krāsas izvēlas bērni. Topā ir zaļā krāsa. Klaunu izrādes iestudē galvenais klauns. Viņš ir klaunu vadonis un skaļākais jokdaris. Izrādes nenotiek bieži, bet, kad notiek, tad tas ir gaidītākais notikums bērnu vidū. Pēdējā izrāde bērniem nepatika, un viņi lika lietā krāsainos krītiņus un uz klaunu nama sienas atstāja milzu uzrakstu – beigas, bet klauniem krītiņu nebija, tāpēc tie ņēma kļavu sīrupu un nopindzelēja pilsētas sienas ar uzrakstu – izšķiries.
