Nezinu, kā tev, bet man Jaunais gads sākas nevis 1.janvārī, bet 1.septembrī. Es skaidri sajūtu, ka ir noslēdzies kaut kāds loks, un mēs atkal esam izejas punktā. Ne velti tieši septembrī sākas jauns mācību gads, teātri un televīzijas sāk jauno sezonu, bet mēs, nosauļojušies un vasaras vitamīniem pārbagāti, sparīgi soļojam uz darbu.
Es vienmēr gaidu rudeni. To laiku, kad ir dzestri rīti un saulainas novakares, kad ābolu šķirnes tirgū nav iespējams saskaitīt, kad televīzijas programmu piedāvājums no jauna kļūst saistošs un kad atkal ir iespējams rīkot regulārus tematiskos vīna vakarus ar draugiem, neuztraucoties par to, cik no viņiem bauda atvaļinājumu kaut kur pie jūras… Septembris sniedz arī tīri sievišķīgus prieciņus – veikali piedāvā jaunās rudens kolekcijas, un es jau tiešām sāku ilgoties pēc stilīgiem zābakiem vai cimdu pāra.
Ir tikai cilvēciski, ka Jaunajā gadā rodas vēlēšanās sastādīt sarakstu – atzīmēt savas jaunās apņemšanās, ko līdz pavasarim īstenot. Vienai tās ir saistītas ar attiecībām, citai – ar mācībām, karjeru vai sportu… Ne velti psihologi iesaka veidot savu sapņu kolāžas vai kvēlākos no tiem pierakstīt – tie materializējas.
Es šajā Jaunajā gadā plānoju nedaudz pamācīties, atsākt sporta nodarbības, kurām vasarā neatlika laika, turpināt savu garīgo praksi, veltīt vairāk laika grāmatām, biežāk ieplānot brīvdienas mājās kopā ar mīļajiem, realizējot kādu sarežģītāku ēdienu recepti… Un tumšajos vakaros ar draudzenēm malkot vīnu, risinot bezgalīgās attiecību sarunas.
Izklausās ļoti vienkārši, pat banāli, bet es jūtu tādu kā satraukumu – it kā pēc vasaras atkal būtu jāieiet savā skolas klasē – pirmajā mirklī bikli, bet jau pēc 10 minūtēm aizmirstot, ka bijis brīvlaiks.
Vai tu esi sagatavojusi savu realizējamo sapņu sarakstu jaunajam "mācību gadam"?
