Beidzot arī manās rokās nonāca jau sen izslavētā grāmata The Secret jeb Noslēpums. Vakar vakarā ielīdu gultā un gluži vai liela notikuma gaidās vēru to vaļā. Vispirms teicamnieces centībā centos izlasīt tās priekšvārdu, jo man taču ir jāzina šīs unikālās grāmatas priekšvēsture. Pēc mirkļa sapratu, ka nekā ļoti unikāla tur nav. Vēl pēc minūtēm desmit pamatīgi vīlusies noliku malā arī pašu grāmatu. Tik "negaršīgu" un nebaudāmu valodu sen nebiju lasījusi.
Jāatzīst gan, ka daži mani draugi un paziņas, kuriem šo grāmatu esmu redzējusi gan viesistabā uz galda, gan labierīcībās uz flīžu grīdas, ir gluži vai apsēsti ar pozitīvo domāšanu un savu sapņu vizualizēšanu. Un tas viss, pateicoties šai, manuprāt, visai prastajai grāmatai. Padomi, kas tajā ir doti, ir ļoti virspusēji un naivi. Piemēram, man sevi daudz vairāk liek attīstīt Garsijas Markesa maģiskais reālisms vai Hermaņa Heses dzīves gudrie romāni, nevis apšaubāmi aicinājumi pusgada laikā kļūt par miljonāri.
Tiesa, nekad neesmu bijusi virspusējo pašpalīdzības grāmatu fanu vidū, tāpēc arī tik neiecietīgi izturos pret Noslēpumu. Kāpēc gan parasti tie, kuru ir nopirkuši kaut vienu grāmatu par to, kā beidzot būt laimīgam, pie tās pašas neapstājas un tā arī nekļūst laimīgāki? Vai varbūt ir kāds, kura dzīvi ir izmainījušas pamācību bībeles no sērijas "ceļā uz bagātību un laimi"?
Kāda mana ļoti laba draudzene, ar kuru par šo tematu jau gadiem esmu strīdējusies, ir man teikusi, ka tik saasināti uztveru šīs grāmatas, jo mana iekšējā būtība patiesībā pēc tām alkstot. Zinu, ka šo domu viņa ir izlasījusi kādā no tām briesmīgajām grāmatām, par kurām es raucu degunu. Lieki teikt, ka gadu gaitā abas esam sapratušas, ka šis sarunu temats mums būs tabu. Jo, kamēr es apelēju pie biznesa, agresīvā mārketinga un cilvēku dabas izmantošanas, tikmēr viņa ieslīgst garā monologā par garīgo izaugsmi.
