Aizvakar Rozes grāmatnīcā ievēroju četras piecas grāmatas par eņģeļiem. Tur bja gan par eņģeļu vēsturi, gan dažādi eņģeļu horoskopi, līdz pat tīri praktiskiem padomiem, kā sazināties ar eņģeļiem un gūt viņu palīdzību.Šķirstot tās grāmatas, domāju par to, vai es ticu eņģeļiem, un ko man nozīmē praktiski padomi saziņai ar eņģeļiem.
Laikam jau esmu naiva, jo man patīk doma, ka ir eņģeļi. Arī manā dzīvē bijušas dažas situācijas, kuras gribētos norakstīt uz eņģeļu palīdzību. Jo īpaši – saistībā ar kādu avāriju, un, to atceroties, man patīk domāt, ka ir tāds eņģelis, kurš mani sargā.
Tāpat man patīk bērnu figūriņas un attēli ar eņģeļu spārniņiem. Viņi ir aizkustinoši un mīļi, simbolizē nevainību un mieru. Arī sarunas par eņģeļiem, kad draugu pulkā par to esam runājuši, man patīk.
Bet man nenbija ienācis prātā kaut ko lūgt eņģeļiem. Piemēram, pārticību vai mīlestību. Man eņģeļi bija vairāk saistījušies ar aizsardzību un mieru, kas nāk tad, kad tam pienācis īstais laiks. Bet te ir veselas grāmatas, kur sniegti padomi, kā sazināties ar savu eņģeli (ko nosaka arī mūsu horoskopa zīmes), un kā gūt viņa atbildes. Interesanti. Iespējams, kādam tas sniedzis brīnišķīgas pārmaiņas dzīvē.
Runājot par sevi, domāju, ka man nebūs drosmes, lai jauktos eņģeļu pasaulē un viņus traucētu. Bet kā ir tev? Būtu interesanti dzirdēt arī citu pieredzi ar eņģeļiem.
