Vakar pastaigāju pa apģērbu veikaliem un kārtējo reizi sadusmojos – vai tiešām neviens netaisās aizliegt triku ar glaimojoši deformējošajiem spoguļiem pielaikošanas kabīnēs?
Tirgotāju funktieris ir vienkāršs un līdz ar to arī ģeniāls: ja sieviete, pielaikojot viņu produkciju, spogulī sevi redz ideāli slaidu un skaisti iedegušu (interesanti, vai sievietēm tiešām nerodas jautājums – kā gan viņas piepeši kļuvušas tik slaidas un tik iedegušas?), viņa vēlēsies iegādāties apģērba gabalu, kas viņai tik labi piestāv un ir izraisījis tik pozitīvas emocijas. Tikai, pārnākot mājās un vēlreiz pielaikojot jauno pirkumu, spoguļattēls izrādās mazliet reālāks.
Man ir diezgan labs acumērs, tāpēc tik viegli mani apmuļķot nemaz nevar – spoguļa manipulācija uzreiz duras acīs. Ir vienīgi dusmas, ka man netiek dota iespēja redzēt sevi no malas kaut cik reālistiskos mērogos, lai es pati varētu pieņemt lēmumu – der man šis tērps vai nē.
Pameklēju internetā un uzzināju, ka pirms gada par veikalnieku viltību Briselē pasūdzējies pat kāds Eiroparlamenta deputāts. Izrādās, ka šādu spoguļu izvietošana tiešām esot pretrunā Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības tiesībām, bet atbildība tomēr jāuzņemas vietējām varas iestādēm.
Savukārt kādā arhitektūras portālā uzdūros arī pilnīgi pretējam viedoklim – šīs cunftes pārstāvji atgādina, ka spoguļi vienmēr bijuši patērētāju pārliecināšanas ierocis arī nedeformētā veidā. Un ka spoguļi ir neatsverams vides ilūzijas materiāls, ar kuru palīdzību mēs paplašinām mazas un izgaismojam tumšas telpas. Tātad – maldinām paši sevi ik uz soļa.
No māņu spoguļiem iedvesmojies arī Hewlett-Packard un laidis ražošanā digitālo fotokameru ar slimming mode jeb tievinošo režīmu. Vai tu gribētu tādu iegādāties?
