Rajons, pa kuru bieži dzīvojos, man ir Pārdaugava. Strādāju uz Mūkusalas ielas, dzīvoju Iļģuciemā, pastaigāties eju gar Daugavu vai pa Āgenskalnu. Es mēdzu skatīties uz vecajām mājām un fantazēt par to, kas tur kādreiz dzīvojis, kāda varētu būt bijusi mājas vēsture. Man vecās mājas šķiet daudz šarmantākas par jaunbūvēm – viņām ir gan "raksturs", gan "pieredze". Pirms kāda mēneša es sāku lasīt Vitas Zelčes un Vinetas Sprugaines grāmatu "Marginālās jeb 1376.fonds" par Pirmā pasaules kara laika Rīgas prostitūtām, un – cik interesanti! – izrādījās, ka mani ikdienas ceļi ved pa vēsturiski ļoti nozīmīgām vietām – 20.un 30.gadu prieka māju rajonu.
Lai arī tas attiecas uz visu Mūkusalas – Akmeņu – Valguma ielas rajonu, visinteresantākā ir tieši Valguma iela (mazā ieliņa, pa kuru var nokļūt uz tilta). Tās atrašanās līdzās tiltiem un svarīgiem ceļiem no Pārdaugavas virzienā uz centru, noteikusi šīs ielas attīstību, veidojot to par savdabīgu mītnes vietu strādniekiem, darba meklētājiem, tirgotājiem un izpriecu un baudas tīkotājiem, kā arī par prostitūtu dzīves un darba vietu.
Grāmatā smalki aprakstīta gan vēsturiskā un sociālekonomiskā situācija valstī, gan prostitūtu dzīve un nodarbošanās galvenie iemesli. Tāpat publicētas daudz no lietām izņemtas fotogrāfijas un dzīvesstāsti, kā arī minētas ļoti konkrētas Valguma ielas mājas, kuras bijušas gan oficiālas, gan neoficiālas prieka mājas. Piemēram, interesanti, ka kādā dzīvoklī vēl šodien atrodas maza skatuvīte. Dzīvokļa saimnieks tikai pēc ievākšanās uzzinājis, ka pacēlums uz grīdas īstenībā gadsmita sākumā bijusi skatuvīte, un kādam nolūkam tā kalpojusi.
Iedomājies: tu nopērc nenormāli dārgu dzīvokli rajonā, kurš šodien ir pat prestižs, bet pēkšņi vēsturnieki sāk pie tevis nākt uz prasīt, vai tu zini, ko nozīmē luktura vieta virs tava dzīvokļa durvīm, un kāpēc tur ir skatuvīte. Visā šajā dzīvokļu pirkšanas bumā droši vien retais painteresējas par mājas vēsturi.Bet ja man rastos tāda situācija, es noteikti izvāktos un šajā dzīvoklī uztaisītu muzeju. Vēl savāktu visādus ar lietu saistītos priekšmetus (starp citu, 20.gadsimta sākuma prezervatīvi vēl ir saglabājušies!) un informatīvos materiālus, un būtu man pašai savs muzejiņš.
Lūk, gribēju padalīties ar šādām pārdomām.
