Svētdien braucu ar laivām. Tiesa, upe nebija diezko sarežģīta, tāpēc pasākums beigās izvērtās par plezīru, nevis reālu cīņu ar krācēm un pavasara paliem. Tā kā laivu dalīju ar vēl diviem puišiem, tad mans vienīgais uzdevums bija turēt rokās džina dzēriena skārdeni (saulessargi sievietēm laivās laikam pienākas tikai vecās filmās :)) un pasniegt to brīdī, kad kādam no brašajiem airētājiem gribēsies padzerties. Šķiet, mana laipnība atmaksājās…
Kāpēc? Jo jau pēc kopā pavadītās pirmās pusstundas pēc abu puišu stāstiem sāku nojaust, kā kuram iet mīlas dzīvē un pats galvenais – kas viņiem ir vai nav sanācis iepriekšējā vakarā, kad visi laivotāji sapulcējāmies kādā pirtī. Tā kā gulēt aizgāju salīdzinoši laicīgi, tad tikai no laivas biedriem uzzināju, ka viens no ballītes organizētājiem nakts gaitā atkal ir iemīlējies, kāds cits izkāvies ar vietējiem džekiem un vēl kāda meitene kaila staigājusi pa visām viesu nama istabiņām. Ko es ar visu šo uzskaitījumu gribēju teikt? Johaidī, puikas klačojas vēl trakāk nekā meitenes! Nu vismaz tie, ar kuriem sēdēju vienā laivā. Vienu brīdi pat šķita, ka manas ausis nokritīs no intīmajām detaļām, kuras viņi bārstīja par saviem attiecību mēģinājumiem un seksuālo dzīvi. Netika runāts ne par karjeru, ne ceļojumiem, ne medībām un makšķerēšanu (kaut, cik man zināms no nostāstiem, tieši abus laivotājus tas viss aizrauj)! Viss tikai par un ap mīlas dzīvi! Turklāt, tiklīdz mūsu laivai pietuvojās kāda cita laiva no tās pašas kompānijas, es nekavējoties tiku informēta par laivā sēdošās meitenes panākumiem pie džekiem un līdzšinējo uzvedību tusiņos. Nu gluži kā marta Cosmo rakstā par to, ko vīrieši runā pie alus glāzes (to vari izlasīt arī www.cosmopolitan.lv, sadaļā Lasītāko rakstu Top 5). Nebūtu nosēdējusi tai laivā visu dienu, vēl joprojām neticētu, ka vīrieši savos donžuānu piedzīvojumos savā starpā dalās līdz sīkākajām detaļām.
