Kādai manai draudzenei, kura ir precējusies jau vairāk nekā desmit gadus, vīrs mīl dažreiz iedzert tā pavairāk un jūtu karstumā arī palaist rokas. Tas nenotiek bieži, un viņš to nekādā ziņā nedara aiz ļauna prāta – vienkārši pēc dabas padevies tāds karstasinīgs. Var jau sevi šādi mierināt un mānīt gadiem ilgi, cerot, ka līdzīgas situācijas vairs neatkārtosies. Bet reālā dzīve apliecina pretējo… Par laimi, mana draudzene beidzot vīram ir uzstādījusi ultimātu – devusi t.s. pārbaudes laiku, ja viņš sešu mēnešu laikā nelabosies, tad viņa šķirsies.
Atmosfēra ģimenē gan pašlaik ir ļoti saspīlēta, draudzenes vīrs pat citu cilvēku klātbūtnē nespēj atturēties no dzēlīgām piezīmēm par šķiršanos un tml. Bet es ļoti lepojos ar savu draudzeni, ka viņa beidzot kaut ko ir darījusi lietas labā, nevis kā parasti klusām pasūdzējusies sev tuviem cilvēkiem un tik dzīvojusi tālāk, it kā nekas tāds nebūtu noticis. No sērijas – kāds vīrs pie sāniem, ar tādu jāsadzīvo.
Es nezinu, vai šādi "pārbaudes laiki" reāli darbojas, jo nekad pati neesmu izmantojusi šādu metodi attiecību risināšanā. Es laikam pēc dabas esmu tā karstasinīgā, jo runāju uzreiz un nemaz nedomāju samierināties ar situācijām, kurās mani kaut kas neapmierina. Pats svarīgākais jau ir rīkoties – vienalga, agrāk vai vēlāk, bet kaut ko darīt lietas labā.
P.s. Vai tu esi savam mīļotajam cilvēkam kādreiz devusi pārbaudes laiku?
