Vakar netīšām (nu labi ne gluži pavisam netīšām) pieslēdzos slavenajam šovam Skrējiens pēc miljona. Nu patīk man darbadienas vakaros slinki pazvilnēt pie televizora. Šis šovs (gluži tāpat kā citi šāda veida raidījumi) mani piesaista tikai viena iemesla dēļ, man ļoti patīk pavērot cilvēkus – uz ko viņi ir gatavi, lai iegūtu piesolīto balvu – šajā gadījumā veselu miljonu dolāru.
Es laikam esmu tāds nedaudz dīvains cilvēks, bet man nemaz negribētos, lai man kāds tā vienkārši piesola miljonu. Un man nekādā gadījumā naudas dēļ negribētos darīt kaut ko, kas būtu pretrunā ar maniem principiem un dzīves pārliecību!
Vakardienas Skrējienā pēc miljona viens no dalībnieku pāriem ieguva īpašo caurlaidi (ar kuras palīdzību var viegli apsteigt pārējos dalībniekus). Viņiem bija jādodas uz kādu indiešu templi un jāveic laimes rituāls. Un tikai nonākot templī, viņi uzzināja, kas viņiem būs jādara. Izrādās, ka tā bija svētvieta, uz kuru savas dzīves laikā dodas ikviens indietis, lai īpaša rituāla laikā nodzītu savus matus. Šova dalībnieki bija šokā – džekam jau nekādu problēmu (viņam tāpat bija plika galva), bet viņa draudzene, kurai bija gari mati, patiešām bija izmisumā. Tomēr viņa, daudz nedomājot, paziņoja: "Es to darīšu!" (jo nedrīkst taču tagad zaudēt!) Raudot viņa ļāvās šim svētajam rituālam. Bet viņa to darīja tikai un vienīgi naudas dēļ (ne lai iegūtu svētību vai garīgu atklāsmi)! Un pēc tam viņa no visiem cītīgi slēpa savu tikko noskūto galvu.
P.S. Uz ko būtu gatava tu, ja tev kāds piesolītu miljonu dolāru?
