Jautājumos, kas saistīti ar zālēm, pārtikas piedevām un tautas medicīnu, es varu kļūt pilnīgi frīkaina. Man nepatīk dzert zāles, jo tā man šķiet ķīmija, bez kuras visbiežāk var iztikt. Tāpat es nelietoju pārtikas piedevas. Toties tautas līdzekļus es esmu ar mieru izmēģināt gandrīz jebkurus.
Mani vienmēr ir vadījusi doma, ka mūsu senči ārstējās tikai ar tautas līdzekļiem. Viņi bieži vien vadījās pēc principa, ka dzīvam organismam – cilvēkam – vislabāk var palīdzēt tas, kas nācis no dzīva organisma, pārsvarā augu valsts. Un smejies vai raudi, bet ja agrāk es mēdzu ātri vien saķert visādus vīrusus un citas zarazas, tad kopš es dzeru visdažādākās zāļu tējas, mana imūnsistēma ir daudz stiprāka.
Es vakar iedzēru (atklāti sakot, arī šodien) bebra pautu uzlējumu. Imūnsistēmas stiprināšanai un enerģijas atgūšanai pavasarī. Meitenes, mani pārliecināja viena sieviete, kas par tautas medicīnu zina visu, un viņa to bija pagatavojusi. Man no sākuma likās, ka es to nevarēšu, bet, atklāti runājot, nekas traks. Drausmīgi smird, bet, tā kā es bērnībā gribēju kļūt par dakteri, tad pierunāju sevi saņemties. Rūgts. Bet, salīdzinot ar to, cik dažreiz rūgta šķiet dzīve, šis trieciens pa garšas kārpiņām ir nieks.
Tagad gaidu ietekmi. Ai, gan jau par bebru nekļūšu. Un viss pārējais vai nu atvairīs gripu, vai arī vismaz nenodarīs nekādu ļaunumu.
