Šorīt pamodos, ieraudzīju pelēki lietaino dienu un pasmaidīju. Sapratu, ka man pamatīgi noveicies ar laika apstākļiem nedēļas nogalē. Es pavadīju trīs lieliskas, sportiski aktīvas un neaizmirstamas dienas pie jūras Salacgrīvā.
Interesanti, ka es nekad neesmu spējusi tā vienkārši atpūsties pludmalē. Es nevaru apgulties un gulšņāt, man vajadzīga kāda aktīva nodarbe. Vai nu tas būtu volejbols jautrā draugu kompānijā vai pastaiga gar jūru, lasot baltos un melnos akmentiņus, bet man vajadzīga nodarbe. Iespējams, tieši tāpēc, ka nespēju uz pāris stundām mierīgi atgulties un lasīt kādu grāmatu, nekad arī neesmu tikusi pie tāda vienmērīga un skaista iedeguma. Pēdējā laikā esmu nonākusi pie secinājuma, ka tāda gulēšana piekarsušās pludmales smiltīs man atņem enerģiju. Pat vairāk enerģijas, nekā volejbols vai četrdesmit minūšu lēns skrējiens gar jūru.
Tomēr tai pašā laikā domāju, ka pēc iespējas vairāk laika jāvelta atpūtai svaigā gaisā un pie dabas. Šķiet, ka šāda atpūta ārpus lielpilsētas steigas lieliski nomierina un sniedz enerģiju visai nākamajai darba nedēļai. Vismaz man. Kā ir ar jums, meitenes? Vai mīlat brīvdienās doties uz pludmali?
Katrā ziņā, ceru, ka šis drūmais un lietainais laiks pazudīs līdz ar darbadienu stresu un mums tik ļoti svarīgajā nākamajā nedēļas nogalē atkal spīdēs spoža saule.
