Vakar ievēroju draugiem.lv to fīču ar karti, kurā var redzēt, kur mani draugi svinēs Jāņus. Nevienam nav jāzvana un jāprasa – viss skaidri redzams. Un, ja pēkšņi kļūst garlaicīgi, zināms, pie kā un uz kurieni var doties ciemos.
Es šogad izvēlējos svinēt Jāņus divatā ar draugu. Jo man ir sajūta, ka mēs pārāk maz laika pavadām divatā. Tikmēr, kamēr rakstīju maģistra darbu, es patiešām gribēju būt viena. Tā bija vieglāk koncentrēt uzmanību un varēju apmierināt savu vajadzību pēc pilnīga klusuma rakstīšanas laikā. Pēc aizstāvēšanās biju aizbraukusi uz nedēļu – un atkal nācās izlīdzēties ar telefona zvaniem.
Es domāju, ka diviem cilvēkiem vajag katram savu personiski aktīvo dzīvi. Lai ir, ar ko dalīties un pārrunāt tad, kad satiekas. Tad abas dzīves papildina viena otru, mēs mācamies viens no otra un attiecības ir kā miera osta, kur var rast sapratni, atbalstu, mīļumu. Bet, ja telefona sarunas laikā es nespēju nolikt klausuli, tad, iespējams, kaut kas jāmaina. Tāpēc tad, kad atbraucu uz Latviju, man bija skaidrs, ka vēlos palikt divatā.
Izlēmām, ka brauksim uz Raiskumu izdziedāties Paula dziesmas un pēc tam paliksim kādā viesu namā. Pavisam vienkārši. Varbūt pagūsim izrunāt visu neizrunāto un izjust neizjusto, kas šai laikā sakrājies.
