Man ir kāds draugs, kurš savu pāris mēnešus veco puiku regulāri bildē te pie auto stūres, te alus glāzes, te žurnāla FHM un no visas sirds cenšas mums – viņa draugiem – iestāstīt, ka audzina īstu vīrieti.
Zinu jau zinu, ka nav smuki kādam pārmest bērna audzināšanas taktiku (it sevišķi, ja man pašai tāda nav), tomēr, ja mans draugs man vēlreiz centīsies iestāstīt, ka mazuļa atraudziņa pēc ēšanas ir liecība par kārtīgu veci, es "uzsprāgšu". Protams, cenšos saprast, ka džeks ļoti lepojas ar savu dēlu un tā izrāda savu prieku, tomēr, kas pēc tādas audzināšanas par "īstu" vīrieti sagaidāms no viņa dēla?
Nē, es neesmu kareivīga feministe, jo man pat ļoti patīk dzīvot vīrieša azotē, tomēr šis stāsts un vēl pāris citi:
1) nesen kādās viesībās dzirdēju, ka sieviete savam pāris gadus vecajam dēlam teica, lai sēž pie galda mierīgi un nevienam nepalīdz, jo galda klāšana esot sieviešu darbs;
2)televīzijā kāds motociklista dēls norādīja, ka "tētis brauc ar moci. sievietes nē," – man rada pārdomas par to, cik ļoti katrs no mums ir atbildīgs par sava bērna raksturu un tālāko likteni. Jā, un arī attieksmi pret līdzcilvēkiem, tai skaitā, pretējo dzimumu.
