Nu jau kādu laiku es dzīvoju kopā ne tikai ar savu draugu, bet arī ar viņa kaķi. Lielu, rudu, skaistu un ļoti emocionālu dzīvnieku. No sākuma viņš bija ļoti greizsirdīgs, pa nakti gulēja mums pa vidu un ik pa laikam ar nagiem it kā netīšām ieskrāpēja man mugurā. Viņam vēl joprojām ļoti patīk mani kaitināt, piemēram, piecos no rīta skaļi graužot palmu lapas un gaidot, kāda būs mana reakcija (un viņš ļoti labi zina, kāda!).
Bet vienā jautājumā kaķis ir stingrs un nepielūdzams kā ceļu policijas inspektors. Mēs nevaram ”publiski” (tas ir viņam redzot) ar draugu samīļot viens otru un mīlināties. Jo tad uzreiz ir klāt kaķis-inspektors, kurš sēž mums blakus un ar pārmetoši stingru skatienu vēro, ko mēs darām. Nu, vēl trakāk nekā vecmāmiņa vai krustmāte no laukiem! Lai pasāktu ko vairāk, ir jārīkojas zibenīgi – jāiemāna kaķis virtuvē un stingri jāaizver durvis…
Reiz ar draudzenēm runājām par šo delikāto jautājumu. Vienai draudzenei mājās ir suns, kurš arī izrāda aktīvu interesi par pieaugušo ”rotaļām”. Ar suņa iespundēšanu neejot tik viegli, jo viņš parasti visai aktīvi izrāda savu neapmierinātību – rej, smilkst, skrāpējas ar nagiem. Bet otrai draudzenei mājās ir kaķis un viņa jau ir pieradusi, ka dzīvnieks ar interesi vēro notiekošo, piemēram, sēžot uz skapjaugšas vai palodzes.
P.s. Kāda ir jūsu pieredze šajā jautājumā?
