Dažas sievietes ir dzimušas darbaholiķes, turpretī viņu vīriešiem nereti patīk dzīvot mierīgā ritmā un viņi nelabprāt pakārto savu komfortu darbam. Rezultāts bieži atspoguļojas abu ienākumos. Pavērojot apkārt esošo ģimeņu un attiecību modeļus nākas secināt, ka tradicionālās lomas nudien ir mainījušās.
Vīrietis gadsimtiem ilgi ir bijis iztikas un naudas pelnītājs, taču aizvien biežāk var novērot, ka tieši sieviete pelna lielāku naudu kā viņas partneris, sedz visus galvenos maksājumus un maksā par abu izklaidēm. Kā 2011. gada martā rakstījis žurnāls Forbes, ASV pilsētās dzīvojošas jaunas sievietes pelna vidēji par 8% vairāk naudas kā viņu pretējā dzimuma vienaudži. Turklāt tādās ASV pilsētās kā Atlanta un Memfisa viņas pelna pat par 20% vairāk. Taču sievietes-karjeristes nav retums arī Latvijā. Pasaules prognozes liecina, ka turpmākajos gados tieši sieviešu plaši pārstāvētās profesijas (skolotājas, medmāsiņas, utt.) kļūs arvien pieprasītākas un labāk apmaksātas. Tātad šī tendence tikai augs.
Aizdomājos no psiholoģijas viedokļa, kādu iespaidu šāds finanšu modelis varētu atstāt uz attiecībām. Ne visi vīrieši var tā vienkārši samierināties, ka sieviete strādā labākā amatā un mājās pārnes lielāku naudas žūksnīti – galu galā, es nešaubos, ka daudziem tas ir prestiža un pašapziņas jautājums. Kur nu vēl tad, ja viņam no savas sievietes nedēļas nogalēs jāizlūdzās piečuks, lai aizietu atpūsties ar draugiem… Un vai sieviete nevilšus neaizdomāsies, ka viņa savam vīrietim uzstādījusi pārāk zemu “latiņu”, viņš nemaz necenšas un patiesībā “tur ārā” ir daudz vīriešu, kuri finansiālā ziņā būtu viņai vairāk atbilstoši?
Kādas ir tavas domas par šo lomu maiņu?
