Manā atmiņā ir spilgti palicis kāds pēdējā laikā lasīts pētījums, kas atklāj – cilvēki, kuri nepārtraukti jūsmo par sevi, gūst līdzīgu baudījumu kā no ēdiena, šokolādes, naudas un pat seksa. Tas vēl nav viss – pētījuma dalībnieki bija tik pārņemti ar savu sasniegumu dokumentēšanu, ka viņi labāk atteiktos no naudas nekā no iespējas ‘pazīmēties’ ar savu veiksmi.
Šajā mirklī es aizdomājos, kas īsti ir bijuši šī pētījuma dalībnieki un vai tiešām kādam twitter ieraksts varētu sniegt lielāku baudu kā papildus naudiņa bankas kontā vai uz mēles kūstošas piena šokolādes gabaliņš? Seriously?
Protams, arī man patīk, ja ar mani notiek jaukas lietas. Kuram gan nepatīk! Es dievinu to sajūtu, kad aiz muguras ir aizvadītas fantastiskas brīvdienas, ir izlasīta laba grāmata vai redzēta iedvesmojoša filma, un ko tur slēpt – es priecājos pat par tādiem sīkumiem, ja izdodas perfekti uzklāt paštonējošo līdzekli bez visvisādām nepilnībām. 🙂 Taču ik pēc desmit minūtēm tvītot par to, cik tu esi lieliska un cik ļoti dzīve tevi mīl? Nu nezinu, liekas, ka tur jābūt zināmiem personības traucējumiem, lai patiešām ķertu no tā kaifu.
Un tad vēl fakts, ka dažiem cilvēkiem patiešām liekas labāk kā sekss (vai nauda, šokolāde un ēdiens). Kādi pārdabiski, ar sevi pārņemti cilvēki galu galā ir piedalījušies šajā pētījumā? Cik lielu orgasmu ir iespējams gūt no tvīta, kurā tu palielies par savu satriecošo draugu, kurš brīvdienām tev nopircis biļetes uz Parīzi? Vai cik kalorijas var nomest, ietvītojot “esmu pludmalē un blakus man guļ Goslinga klons – pavisam godīgi!”?
Ja šis pētījums nudien ir patiess, tad tā dalībniekiem tiešām vajadzētu liegt pieeju internetam, telefonam un citiem sakaru līdzekļiem, un pats galvenais – neuzlaužami bloķēt viņu pieeju Twitter kontam.
Aprakstu par pētījumu lasi šeit.
Vai arī tevi kaitina, ja cilvēki izmanto sociālos tīklus kā zāles savai pašapziņai?
