Kā izskatās darbs slavenā sieviešu žurnālā no malas? Tikpat glancēts un nevainojams kā tā lappuses – modes fotosesijas, skaistumkopšanas produkti no augstākajiem plauktiem, seksīgi vīrieši (kuri decembra numurā būs redzami īpaši lielā daudzumā), stilīgas ballītes un nemitīga grozīšanās sabiedrībā satriecošās kokteiļkleitās, kuras nekad neatkārtojas. Kā ir patiesībā? Ir viss iepriekšminētais, bet papildus tam arī grūts darbs un liela atbildība.
Nē, šis nebūs viens no tiem blogiem, lai pažēlotos par grūto, netaisnīgo dzīvi. Ir pirmdiena, aiz loga valda īsta draņķība – domāju, ar to šodienai negāciju pietiek. 🙂 Šis blogs būs par cilvēka spēju un baiļu robežu, un to, kā tām pārkāpt. Es domāju, ka katrai no mums ir bijuši brīži, kad šķiet – viss, to es nespēšu. Vai tas būtu bakalaura darbs pāris dienas pirms nodošanas, atbildīgi pienākumi darbā, kas bija jāizpilda jau pagājušajā nedēļā vai vienkārši nāvīgi svarīga tikšanās, no kuras tev tīri cilvēcīgi ir bail. Pirms laika man šķita, ka galvenā barjera kvalitatīvai darbu izpildei ir slinkums. Pēc pagājušā mēneša, kurš bija raibs un traks kā karuselis – ar kritumiem un pacēlumiem, es sapratu, ka mani visvairāk bremzē bailes. No nezināmā, no sarežģītā, no neizdošanās. Kad priekšā gaidāms svarīgs uzdevums, es momentā iedomājos vistrakāko variantu, kā tas varētu izgāzties – un, ticiet, fantāzija man strādā izcili. 🙂 Taču pagājušajā mēnesī, kad nebija laika pat izgulēties, kur nu vēl plānot visādus katastrofu scenārijus, es tā pa īstam, līdz kaulam apjēdzu mūžseno un visiem sen zināmo (jāsaka, pat nodrāzto) patiesību – kļūdās tikai tie, kas nedara. Lai izpildītu uzdevumu, nav vajadzības panikā skriet ar galvu sienā vēl pirms problēmas ir radušās. Ir tikai viens veids, kā izpildīt uzdevumu, kuru tu neproti un no kā tev ir bail.
Apsēdies. Nomierinies. Ieslēdz loģiku. Izdomā stratēģiju. Izpildi. Un iedzer glāzi šampanieša. Priekā!
