Pagājušo nedēļu ceļoju pa Portugāles dienvidiem, lai šī gada pavasari satiktu mazliet ātrāk. Kaut arī visas darba dienas biju nolēmusi cītīgi strādāt, Portugāle savā īpaši laiskajā veidā tā vien vilināja atpūsties. +15 grādi pa dienu, gaiši zilas debesis un tirkīzzils ūdens – šādu ziemu arī mēs droši vien vēlētos Latvijā. Sākotnēji biju plānojusi pavisam drīz doties uz Spāniju, taču izrādījās, ka arī Portugālei ir, ko piedāvāt.
Ceļojumu uzsāku no Faro netālu esošajā Albufeirā. Spilgti baltas mājas ar koši ziliem logu slēģiem un apelsīnu koki, kas rindojas kilometriem garās dārzu virtenēs sniedza man pirmo pavasara sajūtu. Pēcpusdienā, dodoties nelielā skrējienā pa apkārtējiem ceļiem, nevarēju nesajust nogatavojušos augļu smaržu. Visu skrējienu māca vilinājums apstāties un ienirt apelsīnkoku paradīzē. Atpakaļceļā uz viesnīcu piestāju pie apelsīnu tirgotājas un, samaksājot 2 eiro, tieku pie pieciem kilogramiem sulīgu, nogatavojušos un supersaldu apelsīnu.
Vēlāk tos ēdot, nonācu pie secinājuma, ka Albufeira ir īstā vieta, kur nogaršot pašus labākos apelsīnus zemesvirsū.
Nākamajā dienā nolēmu doties uz Portugāles galējo dienvidu punktu – ragu Ponta de Sagres. Kaut arī zināju, ka Portugāles rietumkrasts ir krāšņs un klinšains, šī vieta mani pārsteidza nesagatavotu. Vērojot, kā okeāna viļņi sitas pret milzīgajām klintīm, sajūtu, ka okeāna dzīlēs mīt milzīga varenība… Ka mēs, cilvēki, salīdzinot ar pasaules plašumiem patiesībā esam vien tādi mazi un nenozīmīgi bandinieki. Protams, ikdienā, dodoties trauksmainajā pasaulē un plānojot nākotni, šādas domas mani piemeklē reti. Tomēr, nokļūstot kādā pasaules vietā, kuru caurstrāvo tik milzīga dabas varenība, manas sajūtas mainās vienā acumirklī.
Arī turpmākajā ceļojumā, dodoties tālāk uz Lisabonas pusi, ik pa laikam mani ļoti pārsteidz dabas skaistums. Vērojot okeāna stāvo krastu piejūras rezervātā, rodas sajūta, ka beidzot saprotu, no kā rakstnieki un mākslinieki gūst iedvesmu. Saprotu, ka sēžot klinšu krastā vairākas dienas, pavisam reāli ir aizdomāties, ka te kādreiz mitinājies Harijs Porters, kāds hobits no Gredzenu pavēlnieka, vai vampīru sāgas galvenie varoņi. Tādas ir manas Portugāles pavasara sajūtas. 🙂
