Vai jūs bērnībā, spēlējoties jūrmalas smiltīs, necentāties aizrakties, piemēram, līdz Austrālijai? Mēs ar draudzeni tā darījām, un jāatzīst, ka viņai izdevās.
Tieši šī bērnības draudzene, kas tagad dzīvo otrā pasaules malā, tikko ciemojās pie manis. Nebijām redzējušās vairākus gadus, un, lai gan virtuāli sazināmies, tomēr īstās, dziļās un patiesās sarunas raisās tieši klātienē, kad jūtama balss intonācija, redzama ķermeņa valoda, dzirdami skaļi smiekli. Kādā brīdī nonācām līdz tēmai par manu iespējamo viesošanos pie viņas. Es spēju tikai paironizēt, ka aizbraukt uz Austrāliju priekš manis ir gandrīz tas pats, kas aizlidot uz Marsu.
Taču, lai cik tālu viņa dzīvotu, izrādās, mēs skatāmies vienas un tās pašas filmas, klausāmies līdzīgu mūziku, iepērkamies Amazon vietnē. Viņa nezina, kas uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, bet man nav ne jausmas, kas ir pie varas Austrālijā, toties ir ļoti daudz sabiedrisku tendenču, kas ir aktuālas abās valstīs, nu kaut vai fakts, ka arvien vairāk vecāku izvēlas nevakcinēt savus bērnus. Laikam jau to var saukt vienā vārdā – globalizācija, kam kā visiem procesiem ir gan savas labās, gan sliktās puses. Atšķirīgais diemžēl arvien vairāk izzūd, taču vismaz draudzēties ir kļuvis vieglāk.
