„Your 20’s are your ‘selfish’ years. Old enough to make the right decisions and young enough to make the wrong ones. Be selfish with your time – travel, explore, fall in and out of love, be ridiculous and silly, stupid and wild. Be 20something.”
Kādā nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki vislaimīgākie jūtas 23 un 69 gadu vecumā. 23 gados mums ir sajūta, ka viss vēl priekšā. Dzīve vēl nav uzlikusi lielus pārbaudījumus, mēs tikai taustām virzienu un ceļu pa kuru iet. Savukārt 69 gadu vecumā mēs jau esam paspējuši pieļaut visas iespējamās kļūdas (divreiz), esam vairakkārt nožēlojuši pateikto, izdarīto un sasnieguši visu, ko varējām. Taču, kas notiek pa vidu? – kāpēc mums patīk mirklis pirms un mirklis pēc, bet pati dzīve vairs neraisa grandiozu sajūsmu.
Mēs aizmirstam baudīt to, kas notiek šodien, tagad, šobrīd – draudzeņu čalas pie vīna glāzes, trakas ballītes nedēļas nogalēs, vasaras brīvdienas laukos…Patiesībā jau nevajag daudz. Protams, mēs visas sapņojam par veiksmīgu karjeru, lieliem ienākumiem, vīrieti ar perfektu frizūru un smaidu, māju ar baltiem slēģiem, ideāli nopļautu mauriņu, zeltainu labradoru un diviem bērniem: puisīti un meitenīti (vēlams tieši šādā secībā). Dzīvē tā nenotiek (ja nu vienīgi ar izredzētajiem) – un kurš teica, ka tas ir forši? Daudz aizraujošāk ir uz moča traukties pretī saulrietam, skūpstīties vārtrūmē vai 5:00 no rīta, pēc grandiozas ballītes stumt vaigā burgeri. Jā, tu, iespējams, pamodīsies ar pamatīgām galvassāpēm, bet vai tad tam nav domāts aspirīns? Vai tad tajā nav visa dzīves sāls? Bērnībā mēs kritām līdz iemācījāmies staigāt, brāzām ceļus pūloties noturēt līdzsvaru uz riteņa un skraidījām apkārt ar milzīgiem puniem pierē, jo regulāri mums kaut kas trāpījās ceļā. Tagad mēs skūpstāmies ar svešiniekiem, alkohola reibumā sūtām mīlas vārsmas bijušajiem…mēs kļūdāmies, lai otrreiz tā vairs nedarītu. Jā, vecāki, sabiedrība un vispārzināmi pieņēmumi mums māca: izglītojies, veido ģimeni, dzemdē bērnus, jo tikai tam dzīvē ir kāda nozīme. Iespējams, taču, kad vēl es varēšu izbaudīt pamatīgas paģiras, mežonīgu seksu ar svešinieku, briesmīgu matu griezumu, absurdus apģērba gabalus, lētu bižutēriju, līdz pusei nolupušu nagu laku, ceļošanu ar stopiem, akcijas vīnus un trīs dienu festivāla ārprātu…
Es izvēlos baudīt šodienu: aveņu ievārījumu uz svaigas baltmaizes, sajūsmu par jaunas branča vietas atklāšanu un uzvaru Monopolā. Tā vietā, lai kolekcionētu lielos dzīves sasniegumus, mums vajadzētu atvērt plānotāju un katru dienu ierakstīt vismaz vienu lietu, kas lika mums pasmaidīt – kompliments no svešinieka, priekšniecības uzslava, aizlienēta kleita pirms svarīga randiņa…Tieši sīkumi piepilda mūsu ikdienu un liek pasmaidīt – šodien un tagad. Neuztraucies par niekiem vai problēmām, kuras nevari mainīt. Iedvesmojies no tā, kas tev ir! Viss ir vienkārši, nedzīvo ar devīzi: caur ērkšķiem uz zvaigznēm – tās ir muļķības! Un nav svarīgi kāds ir tavs vecums, dzīvo tā, lai katrs gads būtu LABĀKAIS!
