Kopš esmu pateikusi svinīgo – Jā, aizvien biežāk saņemu jautājumus par to vai manā dzīvē kaut kas ir mainījies. Protams, ka nē – tas pats vīrietis, tie paši nesteidzīgie rīti pie brokastu galda, sajūsma par atkalredzēšanos pēc garas darba dienas un vakari, ko pavadu ieritinājusies azotē, skatoties melnbalto kino. Nekas nemainās, taču viss pēkšņi ir nedaudz citādāk – draudzenes vietā, es tieku iepazīstināta kā sieva (izklausās varen lepni), parakstoties man nākas piedomāt (parasti pieraduma pēc uzrakstu savu veco uzvārdu), arī nesteidzīgie rīti pie brokastu galda ir kļuvuši nedaudz citādi. Līdz satiku savu vīrieti, neskatoties uz bagāto attiecību pieredzi (šoreiz es nedomāju kvantitāti, bet gan ilgumu), es vienmēr biju jutusies kā brīvais putns. Man šķita, ka laulība nav iekļauta manā Wish List. Taču, kad Mr. Lieliskais izvelk gredzenu, tu ilgi nedomā, lai atbildētu ar pārliecinošu – PROTAMS!
Ja, tu man vēlreiz jautātu vai mana dzīve ir mainījusies, es teiktu – Jā! It kā tas pats vīrietis, joki un kopā būšanas prieks…bet zini, tie brokastu rīti tomēr ir kļuvuši īpašāki.
Laura Zakse Saulīte
