Saldo stāstu par papardes ziedu katrs esam dzirdējuši jau agrā bērnībā. Tad tas, iespējams, mums bija šķitis kas mītisks, robežojoties ar realitāti un fantāziju. Atceros, ka to iztēlojos tādu mazu, baltu un trauslu, noslēpušos papardes pudurī tā, ka ieraudzīt būtu iespējams tikai tad, kad ir jau gandrīz uzkāpts virsū.
Protams, gāja gadi, pārstāju ticēt Lieldienu zaķim, tad arī Ziemassvētku vecītim un visbeidzot manā iztēlē kā migla, dienai uzaustot, sāka noplakt papardes zieda mītiskais oreols. Sanāk, ka līdz ar nevainību es zaudēju arī savu bērnišķīgo naivumu.
Bet kādos saulgriežos es atkal sāku ticēt papardes ziedam kā mazs bērns ar savu puisi gājām meklēt papardes ziedu, protams, pirms tam tika iedzerts tapēc varbūt viss šķita tik patiesi, ka varbūt tiešām tads zieds ir. Bet es papardes ziedu netradu, varbūt tapēc, ka ilgi nemeklēju – varat jau paredzēt, kas notika tālāk…
Pēc divām nedēļām uztaisīju grūtniecības testu, jo sapratu, ka kaut kas nav kārtībā un tā arī bija – es gaidīju berniņu- kaut ko vertīgāku par papardes ziedu, bet varbūt netālu no mums arī bija papardes zieds, bet to es vairs neuzināšu.
Tad nu novēlu katram lasītājam šajos Jāņos atrast savu papardes ziedu. Nav svarīgi, vai meklējat lustes vai veselības dēļ. Galu galā gadās, ka ziedu arī neatrod, tomēr nebēdājiet, jo šeit svarīgs ir nevis rezultāts, bet gan pats meklēšanas process. Un vienmēr jau dodoties vandīties pa papardēm, var paķert līdzi dzīvesbiedri/-u vai draugu/draudzeni, kā nekā kopā jautrāka meklēšana un, iespējams, arī veiksmīgāka.
– Džidži
Klikšķini te un iesūti arī savu papardes zieda meklēšanas stāstu!
