Ziemeļvalstīs 30–40 procentiem cilvēku ir sausa āda. Aukstais ziemas gaiss sausina ādu, taču to ietekmē arī iedzimtība. Ko patiesībā nozīmē sausa āda un atopisks dermatīts?
„Agrāk sausu ādu sauca par atopisku ādu, tātad tas nozīmēja vienu un to pašu. Mūsdienās runā tikai par sausu ādu. Ja rodas izsitumi, to sauc par atopisku dermatītu jeb atopiskiem izsitumiem,” skaidro klīniskās alergoloģijas docents Timo Vanto.
Mūsu ādā ir taukaudu slānis, kas novērš ūdens iztvaikošanu un nodrošina keramīdu veidošanos ādas šūnās. Noslieci uz sausu ādu var iemantot, jo keramīdu veidošanos regulē gēni. Ja keramīdu daudzums nav pietiekams, no ādas iztvaiko pārāk daudz mitruma.
Vēl pirms dažiem gadiem cilvēkiem, kas cieta no pārāk sausas ādas, ieteica izvairīties no pārāk biežas mazgāšanās. Mūsdienās cilvēkiem ar sausu ādu ir ieteikums neizvairīties no mazgāšanās vai nesamazināt mazgāšanās biežumu, jo ādas keramīdi nešķīst ūdenī vai parastos mazgāšanās līdzekļos.
„Ilga dušošanās, vannošanās vai peldēšanās ir labs veids, kā atjaunot ādas ūdens saturu normālā līmenī. Ūdeni ir nepieciešams piesaistīt ādai ar piemērota pamatkrēma vai mitrinoša krēma palīdzību uzreiz pēc dušas, vannas vai peldes.”
Pētniecisku pierādījumu par bagātīgu ūdens lietošanu uzturā, lai koptu sausu ādu, nepastāv. Uztura ietekme uz atopisku dermatītu vēl ir daudz jāpēta, taču ir iespējams, ka Rietumvalstu uzturs var palielināt atopisku izsitumu risku.
Pavasaris atvieglo daudzus sausas ādas simptomus, jo saules ultravioletā gaisma palielina keramīdu veidošanos ādā. Ceļojums uz dienvidiem var būt ieguldījums savā labsajūtā.
„Pāris nedēļu brīvdienas dara labu: samazinās stress un cilvēki ar sausu ādu tik ļoti necieš no tās. Bieži vien arī atopiskā dermatīta simptomi vairs nav tik izteikti,” stāsta Vanto.
„No saules nav jābaidās. Ir jābaidās no apdegšanas. Saules gaisma ir laba un nepieciešama, jo tā ir D vitamīna avots un ir nepieciešama ādas keramīdu veidošanai.”
Kaut gan nosliece uz atopisku niezi ir ģenētiska, arī alerģija, stress vai ādas baktēriju radīts iekaisums var izraisīt dermatītu.
„Sausa āda nav slimība, lai gan tai nepieciešama kopšana, t.i., ieziešana. Atopiskais dermatīts ir slimība, kuru teorētiski ārstē tādā pašā veidā — ar pamatkrēmu palīdzību.”
Vanto iesaka vērsties pie ārsta, ja mitrinošs krēms vairs nepalīdz un atopiskā dermatīta simptomi saasinās.
Timo Vanto ir klīniskās alergoloģijas docents, bērnu alergoloģijas speciālists, kā arī Alerģijas informācijas centra ārsts–speciālists.
Avots:
