Vesela āda ap nagiem: Kā parūpēties, lai neveidojas ienadži?

 

Izpratne par roku ādas atjaunošanās procesu var palīdzēt izzināt, kas ādai vajadzīgs un kādas pazīmes liecina par nepieciešamu rīcību. Viena no izplatītākajām roku ādas problēmām, kas rada diskomfortu un neērtības, ir ienadžu veidošanās. Ienadži ir radzenes jeb sīki ādas plīsumi apkārt nagiem. Lai gan pēc to atrašanās vietas un cietības tie var atgādināt atlūzušu nagu, tā patiesībā ir atdalījusies āda. Ādai atdaloties, apkārtējā zona var pietūkt, parādīties apsārtums, kā arī sāpes. Kā kopt ādu ap nagiem un kā pareizi atbrīvoties no ienadžiem, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Vesels organisms spēj pats sevi sadziedēt, proti, ādas dabiskais atjaunošanās cikls norit vidēji no 28 līdz 42 dienām. Jaunībā āda atjaunojas ātrāk, bet novecojot dienu skaits var pieaugt pat par 50 %. Novecošanās samazina ādas atjaunošanās ātrumu, bet process nekad pilnībā neapstājas. Dažādu faktoru ietekmē āda ap nagiem var tikt traumēta, savukārt gadījumos, kad organismā pietrūkst kādi vitāli nepieciešamie vitamīni vai minerālvielas, var tikt kavēts ādas atjaunošanās process. 

“Teju ikviens cilvēks dzīves laikā saskāries ar ienadžu veidošanos, un nereti cilvēku, jo īpaši bērnu, pirmā rīcība ir pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties, noraujot vai nograužot to ar zobiem. Ierasti pēc šādām darbībām seko atvērtas rētas, asas sāpes, dažkārt asiņošana un brūces sulošanās. Iemesls šādai organisma pretreakcijai ir ienadžu atrašanās vieta. Ap naga sakni esošie nervi un asinsvadi ir ļoti tuvu ādas virsējam slānim, tādēļ mazas plaisas un bojājumi var radīt asas sāpes un diskomfortu, kā arī ķerties aiz apģērba, radot plašākus plīsumus. Regulāra ienadžu veidošanās nepieprasa vizīti pie ārsta-speciālista, bet situācijās, kad tie nesadzīst un iekaisums pāriet uz nagu vai tālāk uz pirkstiem, gadījumos, kad nags sāk mainīt krāsu vai medicīnisku apsvērumu ietekmē ir stipra asiņošana, kā arī ja papildus minētajiem simptomiem ir arī saslimšana ar diabētu, būtu ieteicams vērsties pie dermatologa, kurš ieteiks ārstēšanas kursu infekcijas mazināšanai un novēršanai,” skaidro Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Ienadžu veidošanās izplatītākie iemesli

1. Ienadža noplēšana. Tādējādi infekcijai tiek pakļauts viss nags, radot iespēju ienadzim veidoties plašākā apvidū.
2. Saskare ar ķīmiskām vielām. Regulāra roku ādas saskare ikdienā ar alkoholu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem, acetonu, trauku mazgājamiem un mājas tīrīšanas līdzekļiem, hlorētu ūdeni vai ķīmiskām vielām darba vietā padara ādu sausu un raupju. Sausas, jutīgas un atopiskas ādas kopšanai īpaši svarīgi ir izvēlēties saudzīgus krēmveida mazgāšanas produktus. Lai mazinātu ienadžu veidošanās iespējas, pēc katras mazgāšanas reizes ādai nepieciešams uzklāt mitrinošu vai barojošu krēmu aizsargbarjeras atjaunošanai.
3. Kutikulu dziļa apgriešana. Kutikula ir neliels ādas valnītis pie naga saknes, kas pilda svarīgu aizsargfunkciju, neļaujot baktērijām un citiem svešķermeņiem bojāt naga sakni. Kutikulas atmirušā ādas slāņa atdalīšanās procesā valnītis var sākt plaisāt un iekaist, kā rezultātā naga saknes stiprība jeb imunitāte samazinās un veidojas ienadži. Lai no tā izvairītos, kutikulas ieteicams regulāri mitrināt un atmirušās šūnas nogriezt plānā kārtā, neskarot veselo epidermas slāni, vai uzticēt šo procedūru manikīra meistariem. 
4. Nepareiza nagu kopšana. Noriežot nagu pārāk īsu, kā arī nepareizi – zāģējošām kustībām – vīlējot nagu, var tikt traumēta āda apkārt nagam, kas var būt viens no ienadžu veidošanās iemesliem. 
5. Traumas. Naga tuvumā gūtas traumas, piemēram, iegriezums ar papīru vai pirksta savainojums, var veicināt ādas plaisāšanu un ienadžu veidošanos. Roku āda noteikti jāsaudzē, nodarbojoties ar sportiskajām aktivitātēm, hobijiem un arī ceļojumos, nepieciešamības gadījumā lietojot cimdus un mitrinot roku ādu. 
6. Folijskābes (B9) un C vitamīna trūkums organismā. Regulāra ienadžu veidošanās var liecināt par nepietiekamu vitamīnu daudzumu organismā. C vitamīns veicina kolagēna izstrādi organismā, aizkavējot ādas novecošanos, savukārt folijskābe palīdz šūnām atjaunoties.  
7. Laika apstākļu ietekme. Rudenī un ziemā, tai skaitā apkures ietekmē, āda kļūst sausa un mēdz plaisāt. Ādas sausums var rasties arī straujas klimata zonas maiņas dēļ. Ādas sausums veicina ienadžu veidošanos. 

Kā atbrīvoties no ienadža?

“Nekādā gadījumā nedrīkst ļauties sliktajam ieradumam un kārei noraut ienadzi vai, vēl sliktāk, to ar zobiem nograuzt! Ienadžu aprūpei jāievēro rūpīga higiēna un ādas mitrināšana. Vispirms noteikti būtu jānomazgā rokas, jāsamitrina āda ar mitrinošu roku krēmu, lai ienadzis jeb cietā atdalījusies āda kļūtu mīksta un vieglāk apstrādājama. Ādas mīkstināšanai rokas var paturēt siltā vai remdenā ūdenī ar tajā iepilinātām eļļām vai iebērtu kumelīšu ziedu tēju. Tad jānosusina āda un ienadzis rūpīgi jānogriež ar tīrām nagu šķērēm vai speciālām nagu knaiblītēm, bet pēc tam jāapstrādā ar iekaisumu mazinošiem vai nomierinošiem līdzekļiem. Ādas mitrināšanai ap nagiem piemērotas būs dažādas eļļas, piemēram, rozmarīna (samazina pietūkumu, ārstē infekcijas skarto vietu), lavandas (nomierina), naktssveces, kokosrieksta, mandeļu, olīvu un citas eļļas. No dabas augiem dziedējoša būs alveja un ehinācija, savukārt no kosmētikas klāsta mitrinās un atjaunos ādas aizsargbarjeru losjoni un krēmi, kuru sastāvā ir pantenols, omega-3 un omega-6 taukskābes, glicerīns, urīnviela un lipīdi,” iesaka Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

Preventīvie pasākumi roku ādas pasargāšanai

1. Mitriniet roku ādu katru dienu. Uz nakti ieteicams uzklāt biezas konsistences barojošu krēmu un kutikulu eļļu.
2. Velciet cimdus, lietojot abrazīvas un ādu kairinošas vielas.
3. Izvairieties no acetona lietošanas, noņemot nagu laku. Laikietilpīgāks process, bet ar mazāk kairinošu iedarbību ādai ap nagiem būs nagu lakas noņemšana ar ūdeņraža peroksīdu, augu eļļām vai citrona sulu.
4. Izvairieties no biežas un dziļas kutikulu griešanas.
5. Izvairieties no pārmērīgi biežas roku mazgāšanas ar abrazīviem mazgāšanas līdzekļiem. 
6. Mazgājoties dušā vai vannā, izmantojiet siltu vai remdenu ūdeni. Karstais ūdens bojā un sausina ādas virsējo aizsargslāni.
7. Regulāri sekojiet līdzi gaisa mitruma stāvoklim telpās un, ja nepieciešams, mitriniet to papildus. Tikai tad, ja gaisa mitruma līmenis telpās ir 40–55 %, tas palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni arī ādā. Apkures sezonā gaisa mitrums telpās bieži nepārsniedz pat 20 %, tāpēc nepieciešama papildu mitrināšana.
8. Stipriniet imunitāti, uzņemot organismam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Nepieciešamības gadījumā uzturu var papildināt ar uztura bagātinātājiem, kas svarīgi ādas mitruma līdzsvara atjaunošanai – A, C, E vitamīniem, kā arī folijskābi.