Foto no Māmiņu Kluba arhīva
Bērni ir mūsu lielākā vērtība, tomēr, kā liecina statistikas dati, Latvijā ir augsts bērnu traumatisma līmenis, un iemesls tam ir nedroša vide un nepietiekama vecāku atbildība. Bērni vecumā līdz 4 gadiem 75% gadījumu traumas gūst mājās un izplatītākie traumu veidi bērniem šajā vecumā ir lūzumi, vaļējas brūces, sasitumi un zilumi, apdegumi un applaucējumi, un citas brūces, kā arī saindēšanās un smadzeņu satricinājumi. Tāpēc tev ir jāzina, kā pasargāt savu bērnu, mazo māsu vai brāli!
Lai izglītotu bērnu vecākus, Veselības ministrija ir uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu par bērnu traumatisma mazināšanu bērniem līdz četru gadu vecumam un par zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) novēršanu.
Kas ir zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms
Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, pirmā dzīves gada laikā no diviem tūkstošiem bērnu viens pēkšņi nomirst ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. ZPNS ir pazīstams ar nosaukumu „nāve šūpulī”, jo tā iestājas pēkšņi, kad mazulis ir aizmidzis. Kaut arī konkrēts iemesls šai traģēdijai nav atrasts, tomēr pētījumos ir izdalīta virkne riska faktoru, kurus var novērst, piemēram, sievietes smēķēšana grūtniecības laikā vai mazuļa pakļaušana pasīvajai smēķēšanai – atrašanās piesmēķētās telpās, smēķēšana bērna klātbūtnē. ZPNS novēršanai svarīga ir arī bērna gulēšanas vieta – gultiņa un tās pareizs iekārtojums – neizmantojot spilvenu līdz gada vecumam un nenovietojot gultiņā mīkstās mantiņas, dvieļus un lupatiņas. Kampaņas ietvaros ir izstrādāti divi video materiāli par zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riskiem – kā no tiem izvairīties un pasargāt savu mazuli:
Bērnu traumatisms – kritieni, sasitumi, nobrāzumi
Runājot par bērnu drošību, svarīgi ir pieminēt drošības sēdeklīti automašīnā, kuram vajadzētu būt iegādātam jau pirms dzimšanas, lai pirmo reizi dodoties mājās no dzemdību nodaļas, to jau varētu izmantot. Iekārtojot mājokli jāpievērš uzmanība tam, lai būtu pareizi iekārtota mazuļa pārtīšanas vieta. Jebkura paaugstināta virsma – dīvāni, gultas, pārtinamie galdi –kur tiek novietots mazulis, rada kritiena risku, tādēļ tie jānorobežo ar kādu barjeru, lai mazulis nenoveltos. Bīstamu traumu zīdainis var gūt, noveļoties pat no trīsdesmit centimetru augstuma. Drošākā vieta bērnam ir uz grīdas (ja apstākļi to atļauj). Svarīgi ir atcerēties, ka bērnu ne uz mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības uz pārtinamā galda, gultas vai dīvāna!
Mājās pastiprināta uzmanība jāpievērš logiem un balkoniem, pa kuriem bērns var izkrist. Bieža vecāku kļūda ir tā, ka, jau agrā mazotnē, rādot ārpusē notiekošo, vecāki bērnu atbalsta un tur uz palodzes – tādējādi viņš atceras, ka palodze ir interesanta vieta un vēlāk mēģinās tur uzrāpties paša spēkiem. Nobrāzumu un zilumu gadījumos īpaša uzmanība jāpievērš faktam, ka, jo ādas bojājumi vai nobrāzumi ir dziļāki, jo vairāk iespējams infekcijas risks, tāpēc var rasties iekaisumi. Kampaņas ietvaros ir izstrādāts video par iemesliem bērnu kritieniem no augstuma un padomi, kā no tiem izvairīties un savlaicīgi novērst.
Apdegumi un applaucējumi – kā pasargāt bērnu?
Vecumā līdz 4 gadiem bērns alkst izzināt pasauli, ir ļoti kustīgs, aktīvs, cenšas visu aptaustīt, pārbaudīt. Ja bērnam pieejamā vietā tiek atstāta karsta zupa, tēja, sadzīves ķīmija un citas karstas un kaitīgas vielas, bērns ar šīm vielām var gūt neatgriezenisku kaitējumu savai veselībai un dzīvībai!
Lai pasargātu bērnu no iespējas apdedzināties un applaucēties, speciālisti iesaka ēdienus gatavot uz plīts tālākajiem riņķiem, pannu un katlu rokturus pagriežot prom no sevis. Tāpat jāraugās, lai bērns nevarētu atvērt cepeškrāsns durtiņas, jānorobežo arī kamīni un krāsnis, lai bērns nevarētu brīvi tām piekļūt.
Nevajag atstāt karstus šķidrumus bērniem aizsniedzamā vietā. Vecākiem, pusdienojot vai dzerot karstus dzērienus, nevajadzētu bērnu turēt rokās, jo pastāv risks, ka bērns var ieraut klēpī karstā šķidruma krūzi vai karsto ēdienu. Jāpievērš uzmanība arī gultiņas vietas izvēlei, lai tā neatrastos apkures cauruļu, krāsns vai sildāmo ierīču tuvumā, jo arī šādā veidā bērns var apdedzināties.
Ja bērns guvis apdegumu vai applaucējumu, jārīkojas ātri. Gadījumos, kad apdegums ir lielāks par bērna plaukstu vai kad aizdegšanās bijusi ar liesmu, stipru piedūmojumu, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība – 113! Ja applaucējums ar karstu šķidrumu skāris tā saucamās šoka zonas – seju, rokas, pēdas, starpeni – arī šādos gadījumos nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Pārējos gadījumos jāsazinās ar ģimenes ārstu.
Plašāk par apdegumu un applaucējumu riskiem un rīcību, ja ar bērnu noticis šāds negadījums – video materiālā.
Slīkšana – viens no riskiem bērna dzīvībai
Ūdens vilina visus bērnus un tas vecākiem ir jāņem vērā. Ir jāseko līdzi, ko bērns dara, vai nepastāv draudi bērna dzīvībai – bērnus nedrīkst izlaist no redzes loka. Atklātās ūdens tilpnēs vienmēr jāpārbauda vai ūdenstilpnes dibens ir pietiekoši drošs – nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem – vai nav kādas zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību. Nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem – uzrocīšiem, peldriņķiem- jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!
Ja mājās ir piemājas dīķis vai baseins, ieteicams norobežot to ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Bērnus nedrīkst atstāt vannā bez uzraudzības, ne kad tā ir piepildīta ar ūdeni, ne arī tad, ja tajā nav ūdens. Vanna jebkurā gadījumā ir bīstama bērnam, jo tā ir ļoti slidena.
Ne mazāk bīstamas ir aizsalušas ūdens tilpnes. Pat ja ir iestājušies īstai ziemai atbilstoši laika apstākļi, un jau vairākas nedēļas gaisa temperatūra ir krietni zem nulles atzīmes, tomēr risks, ka uz ledus var notikt nelaimes gadījums – ielūšana, pastāv vienmēr.
Kampaņas ietvaros ir izstrādāts video ar padomiem, kā novērst riskus bērnu noslīkšanai un kā sniegt pirmo palīdzību.
Kā pasargāt bērnu no aizrīšanās?
Aizrīšanās ir ļoti bīstama, parasti tas notiek ar ēdiena fragmentu. Ļoti bīstami, ja ēdiena fragments nonāk elpošanas ceļos, kas var izraisīt bērna nosmakšanu. Svarīgi ir neatstāt bērnu vienu, kad viņš ēd. Lielākiem bērniem nedrīkst ļaut ēdot atskatīties, lai neaizrītos. Nedrīkst bērnam ļaut ar ēdienu rokās vai mutē iet spēlēties ar citiem bērniem, jo smejoties, runājot ēdiena gabals var iekļūt barības vadā vai elpceļos.
Svarīgs vecāku uzdevums ir izvērtēt vai rotaļlietas, kuras piedāvājam bērnam, ir drošas un vecumam atbilstošas. Parasti bērni spēlējoties aizrijas ar lielāko brāļu vai māsu mantām un to sīkajām detaļām, konstruktoriem vai lego komplektiem. Tāpēc aicinām vecākus neatstāt mazus bērnus lielo māsu vai brāļu uzraudzībā un pievērst uzmanību tam, lai uz grīdas nemētātos sīkas rotaļlietu detaļas vai baterijas, ko bērns var paņemt mutē un aizrīties. Plašāk par aizrīšanās riskiem un rīcību, ja ar bērnu noticis šāds negadījums – video materiālā.
Saindēšanās – drauds bērna veselībai un dzīvībai mājās
Saindēšanās ir viens no izplatītākajiem nelaimes gadījumiem bērniem vecumā līdz četriem gadiem. Mazu bērnu interesē apkārtējā pasaule – krāsainas tabletes un sadzīves ķīmiju bērns var uztvert kā saldumus vai rotaļlietas. Ir jāparedz, ka bērns paņems visu, kam viņš tiek klāt un ka viņam interesē pilnīgi viss, kas notiek un ko viņš ierauga, jo tādā veidā viņš izzina pasauli.
Bīstama problēma ir sadzīves ķīmija, kas atrodas mājās nepareizi piemeklētās vietās. Vecāki bieži neiedomājas, ka bez uzraudzības atstāj tādas lietas kā veļas pulveri, balinātāju, smaržūdeņus, acetonu, trauku mazgājamo līdzekli, cauruļu tīrīšanas līdzekļus un citas lietas, jo bērns, tiekot klāt šiem izstrādājumiem, var gūt neatgriezeniskus kaitējumu savai veselībai.
Bieži mazi bērni paņem vecmāmiņas vai vectētiņa tabletes – asinsspiediena zāles, sirds zāles, krāsainas tabletītes, kālija permanganāta graudiņus, kas bērnu ļoti interesē. Tāpēc vecākiem ir jādomā, kur novietot medikamentus un sadzīves ķīmiju. Vislabāk tos novietot slēdzamā skapītī vai atvilktnē, bērnam nepieejamās vietās.
Plašāka informācija par saindēšanās riskiem un pirmās palīdzības sniegšanu bērnam ir atrodama video materiālā.
Vairāk informācijas par ZPNS riska faktoriem un kā no tiem izvairīties, kā arī padomi bērnam drošas vides iekārtošanā, lai izvairītos no traumām, ir pieejami Veselības ministrijas mājas lapā – http://www.vm.gov.lv/
Neskaidrību vai svarīgu jautājumu risināšanai ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no 17.00 līdz 8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificēta mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113.