Kā sieva domā par vīru, tāds viņš arī kļūst!

 

Var teikt, ka sieva uz sava vīra pieres uzraksta kaut kādu vārtu, kas viņu raksturo.

Kā sieva domā par vīru, tāds viņš arī kļūst. Ja redz viņā tikai trūkumus un nepilnības – tās ar katru dienu kļūs arvien vairāk. Un tad pat tas vīrietis, kuram ir milzīgs potenciāls būt par labu vīru, kļūst par ierindas ragaino dzīvnieku no kazas dzimtas.

Ja sieva neciena savu vīru, tad viņu neciena neviens. Ne radinieki, ne draugi, ne kolēģi. Var teikt, ka sieva uz sava vīra pieres raksta kaut kādu vārtu, kas viņu raksturo. Un saskaņā ar šo uzrakstu, citi cilvēki sāk veidot attiecības ar viņu. Un tā, lūk, sieva nepadomājot uzrakstīs kaut kādu stulbību ar permanento marķieri, un pēc tam brīnīsies…

Ja sieva neuzticas savam vīram un neatver viņam savu sirdi,t ad viņam neuzticas neviens. Pat, ja viņš ir pilnībā pelnījis tādu uzticību, tik un tā par viņu visi apkārt vienmēr šaubīsies. Un kāds gan tur paaugstinājums vai jaunas perspektīvas!

Ja sieva mūždien ar visu ir neapmierināta, tad ģimenē visi arī kļūst tikpat neapmierināti. Viņiem gan dzīvoklis nebūs īstais, gan vakariņas ne tādas, gan apģērbs un atpūta. Un arī vecāki liksies ne tādi, kādus vajag.

Ja sieva uzskata, ka varētu atrast arī labāku vīru, tad tas ir pirmais solis vīra sānsolim. Runā jau, ka pirmā vienmēr krāpj sieviete. Taisnība, viņa to dara tikai domās, – un pieķert viņu ir grūti. Bet vīrietis krāpj fiziski jau pēc tam, kad sieva viņam devusi tādu “atļauju”, nodomājot, ka šis jau nu nav tas pats labākais vīrs.

Ja sieva ir skopa sirdī, nevēlas kalpot vīram, sildīt viņu ar savu mīlestību un lutināt, viņš meklē sev mierinājumu alkoholā un narkotikās.

Ja sieva neļauj vīram nodarboties ar vīru lietām – tikšanās ar draugiem, makšķerēšana, garāžas un tamlīdzīgas lietas, kas, sievietesprāt, ir galīgas muļķības, vīrs meklē savādāka veida atpūtu – alkoholā, datorspēlēs, smēķēšanā un daudzās ne tik priecīgās lietās.

Ja sieviete vīram neatver savu sirdi, viņš kļūst skops. Un tad viņam ziemā ne sniegu neizprasīsi, ne arī puķes un astoto martu. Tajā brīdī, kad sieviete bloķē vīram pieeju savai sirdij, viņš aizver viņai durvis uz savu  maku.

Ja sieva ir pārāk patstāvīga – visu pati un neviena nevajag, tad vīrs kļūst bezatbildīgs. Pat, ja pirms tam viņš pavisam labi atbildēja ne tikai par sevi, viņš burtiski zaudē šo iemaņu, atslābst un kļūst par mēbeli.
Ja sieva ir jūtīga, tad vīrs būs dusmīgs. Dusmas mūsu ķermeņos tiek izrādītas dažādi.

Ja sieva domās krāpj savu vīru, tad viņš būs skops. Un kāpēc gan viņam tērēt naudu par sievieti, kura, ja ne šodien, tad rīt atradīs citu un aizies?

Ja sieva neklausa vīru, pastāvīgi strīdas un uzbrūk, tad vīrs pārstāj būt par vīrieti. Viņš kļūst bezatbildīgs un nīgrs, vājš un “nekāds”.

Ja sieva regulāri pielieto vardarbību pret vīru – piemēram, “skalo viņam smadzenes” vai kliedz uz viņu, apvaino un tā tālāk, tad vīrietim paliek vien divi varianti. Vai nu kļūt par paklausīgu padoto, ar pilnībā salauztu gribu un vīrieša Ego. Vai arī viņš sāk pielietot vardarbību pret sievu – visbiežāk gan fiziski.

Ja sieviete ir pārāk aktīva savā darbībā, vīrs kļūst par pasīvu dārzeni pie televizora. Kaut arī agrāk varēja būt veiksmīgs uzņēmējs.

Bet ir arī otra puse!

Ja sieva vīrā redz labās īpašības un tās uzsver – tās sāk augt un paliek arvien vairāk. Pat, ja tam nav nekāda īpaša pamata. Pat, ja viņam nav jābūt atbildīgam – viņš tāds kļūst. Nav jābūt par priekšnieku – bet pēkšņi kļūst. Un tā tālāk.

Ja sieva ciena savu vīru, viņu nez kāpēc sāk cienīt draugi un kolēģi. Viņi atbalsta viņu un palīdz grūtās situācijās.

Ja sieva uzticas vīram – viņam uzticas arī citi cilvēki.

Ja sieva no vīra neko neslēpj, nemāna, atver savu sirdi – tad vīrs nespēs mānīt sievu un viņu krāpt.

Ja sieva atver vīram savu sirdi, viņš kļūst dāsns. Viņš pats sāk meklēt iemeslus viņu iepriecināt un padarīt vēl laimīgāku.

Ja sieva patiesi kalpo savam vīram – viņš ar milzīgu patiku ņem viņu savā aizgādībā. Rūpēsies par viņu un pasargās viņu no visa.

Ja sieva ar sapratni izturēsies pret vīra temperamentu un cenšas viņu apmierināt – tad vīrs viņas dēļ gāzīs kalnus. Lai to panāktu, ir jāiemācās ieraudzīt sava vīra īpašības, un nevis salīdzināt tās ar saviem stereotipiem.

Ja sieva grib saglabāt ģimeni, un patiesi ar mīlestību pieliek tam visus savus sievišķīgos pūliņus, tad vīra sirdī rodas tāda pati vēlme. Un viņš šajā lietā sāk palīdzēt savai sievai.

avots: misstits.ru